Lasīšanas laiks: 3 min
Gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanām, septembra sākumā portāls “Valmieras Ziņas” elektroniski uzrunāja visus 13 Saeimas deputātu kandidātu sarakstus, lūdzot identificēt viņuprāt trīs būtiskākās šī brīža problēmas Latvijā un instrumentus – kā tās risināt.
Mūsu aicinājumam atsaucās “Suverenitāte”, partija “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, “POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME”, “Latvijas attīstībai”, Zaļo un Zemnieku savienība, “No sirds Latvijai”, Latvijas Krievu savienība, “Vienoti Latvijai”, kā arī Jaunā konservatīvā partija.
Lūdzām ne vairāk kā 600 vārdos aprakstīt trīs izvirzītās aktuālākās problēmas un piedāvātos risinājumus. Kā partijām tas izdevies – spriediet Jūs, bet pirms došanās uz vēlēšanām aicinām iepazīties ar šiem un citiem kandidātu sarakstiem un piedāvātajām programmām Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.
Partijas “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām” redzējums par Latvijas prioritātēm:
“Partija “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām” tika radīta kā pretestība pret esošo sistēmu. Uzskatām, ka ir jāmaina visa sistēma – valsts pārvaldes, izglītības, ekonomikas, veselības, un citās jomas. Cilvēks ir galvenā vērtība, bet valsts rūpējas tikai par tiem, kas nevar parūpēties par sevi paši. Tomēr šajā uzdevumā vieni nevarēsim – ikkatram jāpiedalās. Mūsuprāt, trīs galvenās jomas ir:
1. Latvijā pastāv valstiskuma krīze. Lai cik valsts attīstības plānus ministri nerakstītu, ja tie negūst cilvēku atbalstu un faktiski netiek ieviesti, tie ir un paliek plāni “uz papīra”.
Risinājuma pamatā ir izglītība, jāizglīto arī pieaugušie, sākot ar trim lietām: pārtika, kritiskā domāšana; finanšu pamati. Tad – veselība. Ir svarīgi pilnvērtīgi izmantot mūsu esošos cilvēkus, resursus – iesaistīt pensionārus brīvprātīgās aktivitātēs, piemēram, veicot auklīšu darbu, vairāk brīvprātīgā darba. Jāsakārto arī iekšlietas, iekšlietu darbinieku atalgojums un kvalitāte, varas instrumentu piešķiršana Valsts kontrolei, transporta infrastruktūras pieejamība visā Latvijā, tiesu kvalitātes un ātruma uzlabošana kā valsts “imūnsistēmas” sakārtošana – tie ir mūsu piedāvātie instrumenti.
2. Katras valdības iesāktā izglītības reforma mēdz tikt aizstāta ar nākamās valdības reformu, kas, kā ierasts, atšķiras no iepriekšējās.
Turklāt, neviena no tām netiek pabeigta. Varbūt ir nosakāmi pamatprincipi un katra nākamā valdība maina ceļus, kā tos panākt, bet nemaina principus. Ir nepieciešama jaunas mācību sistēmas ieviešana, tostarp mācību principu maiņa, mācību laika saīsināšana, programmu pārskatīšana ar pedagogiem, nevis ierēdņiem. Valstij jāapmaksā tikai valstij vajadzīgās profesijas un izglītību.
3. Mēdz teikt, ka ekonomika balstās uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, taču praksē to izdzīvošana bez krāpšanās nav iespējama.
Kāpēc izvēlēties vieglāko ceļu – pacelt nodokļus, nevis – izvērtēt, kā valsts var palīdzēt uzņēmējiem nomaksāt jau esošos? Skaidrs, ka atbildīga rīcība sagaidāma arī no uzņēmējiem. Valstij ekonomikā vajadzētu piedalīties epizodiski, izņemot stratēģiskās lietas, piemēram, mežu jautājumos, sakaru jautājumos un citos. Mēs aicinām motivēt veidot ražotnes ārpus Rīgas, panākt reālu kooperatīvu atbalstu. Aicinām arī pašiem saprast – ko mēs vēlamies? Ja gribam vairāk tērēt, jāmaksā arī lielāki nodokļi.
Jāīsteno princips – maksimāli veidot caurspīdīgumu, katram nodoklim savs mērķis, jāstiprina speciālais budžets un tā izpildes uzraudzība. Banku kredītu jomā – ja ir ķīla, tad nav galvojumu. Mikronodoklis jāsaglabā 9% līmenī un uzņēmumu ienākuma nodoklim jābūt 0% apmērā reinvestētai peļņai. Piedāvājam ieviest dividenžu nodokli, kā arī piemērot dažādu nodokļu politiku ražotājiem, tirgotājiem gan nodokļu nomaksas termiņu ziņā, gan uzņēmumu ienākuma nodokļa apmēra ziņā.
Cilvēkiem šobrīd ir jāsaprot:
ja gribam loterijā vinnēt – jāiet pirkt biļete. Respektīvi, ja gribam tiesības – ir arī pienākumi. Jo – kamēr zupu vārīsim kā līdz šim, tikmēr zupa arī garšos kā līdz šim.