Lasīšanas laiks: 5 min
Gatavojoties 12.Saeimas vēlēšanām, septembra sākumā portāls “Valmieras Ziņas” elektroniski uzrunāja visus 13 Saeimas deputātu kandidātu sarakstus, lūdzot identificēt viņuprāt trīs būtiskākās šī brīža problēmas Latvijā un instrumentus – kā tās risināt.
Mūsu aicinājumam atsaucās “Suverenitāte”, partija “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, “POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME”, “Latvijas attīstībai”, Zaļo un Zemnieku savienība, “No sirds Latvijai”, Latvijas Krievu savienība, “Vienoti Latvijai”, kā arī Jaunā konservatīvā partija.
Lūdzām ne vairāk kā 600 vārdos aprakstīt trīs izvirzītās aktuālākās problēmas un piedāvātos risinājumus. Kā partijām tas izdevies – spriediet Jūs, bet pirms došanās uz vēlēšanām aicinām iepazīties ar šiem un citiem kandidātu sarakstiem un piedāvātajām programmām Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.
“Suverenitātes” redzējums par Latvijas prioritātēm:
Cilvēku sabiedrību var uztvert kā savdabīgu, saprātīgu makroorganismu, kuram, kā jau jebkuram citam organismam piemīt pašsaglabāšanās instinkts un četras pamata vajadzības, tostarp izglītība, medicīna, komunālo pakalpojumu sfēra un transports. Jebkuras pama vajadzības deformācija vai sagrūšana mūsdienu pasaulē sākumā noved sabiedrību līdz degradācijai, bet ar laiku arī līdz pilnīgai bojāejai. Aplūkosim katru sabiedrības izdzīvošanas kritēriju un izanalizēsim to stāvokli Latvijā.
Izglītība. Cilvēka apmācības process – tā nav tikai noteikta zināšanu krājuma nodošana. Pašos apmācības pamatos ir informācijas meklēšanas, sistematizēšanas un izmantošanas prasmes treniņš. Tās ir kvalitatīvas un nekvalitatīvas izglītības atšķirības pazīmes. Iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību – tas ir pamats, kas nosaka jebkura jaunieša turpmāko dzīvi. Tā ir iespēja realizēt sevi tieši tajā jomā, kura ir interesanta un saistoša. Tā ir iespēja ne tikai saņemt materiālu atalgojumu, bet gūt no paveiktā morālu baudu. Tā ir tieksme pilnveidoties, iespēja neizjust bailes no konkurences, vēlme radīt un veidot, nesot ar savu darbu labumu sabiedrībai. Savukārt kvalitatīvas izglītības pieejamība masām ir gan sabiedrības sekmīguma kritērijs kopumā, gan tās pastāvīgas un stabilas attīstības ķīla. Tāpēc
mēs uzskatam, ka valsts attīstībai ir būtiski, lai izglītība būtu pieejama bez maksas.
Medicīna. No cilvēka veselības stāvokļa ir atkarīga gan viņa apmierinātība ar dzīvi, gan šīs dzīves piesātinājums. Kad cilvēks ir vesels, viņam piemīt spēks un enerģija, kas dod iespēju pilnībā atklāt savu potenciālu. Iespēja izārstēt slimības, kā arī savlaicīga slimību profilakse nav greznība, bet gan pirmā nepieciešamība. Savukārt medicīnas kvalitāte un pieejamība nosaka tik svarīgu faktoru kā sabiedrības lietderības koeficientu. Latvijā nav brīvi pieejamas medicīnas, vismaz lielākajai daļai iedzīvotāju. Paradokss: slimnīcas, pansionāti, veselības centri un citas medicīnas iestādes ir, bet brīvi pieejamas medicīnas nav.
Mēs esam par to, lai Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta bezmaksas veselības aprūpe.
Komunālo pakalpojumu sfēra. Komunālo pakalpojumu sfēra skar to cilvēka dzīves daļu, kuru viņš pats uztver kā savu personisko telpu- mājas. Varbūt tieši tāpēc cilvēki, nemaz neiedziļinoties maksā praktiski jebkuru summu par savu mājokļu apkalpošanu. Latvijā komunālo pakalpojumu sfēra ir brīnumu sfēra. Par tāda veida energoresursiem kā gāze un elektrība nākas maksāt vairākas reizes dārgāk par to tirgus cenām un desmitiem reižu vairāk par to pašizmaksu.
Pamēģiniet atcerēties,cik izmaksāja komunālie pakalpojumi tikai kādu gadsimta ceturksni atpakaļ? Un neviens kaut kā nerunāja par rentabilitātes trūkumu, tātad valstij tādi tarifi bija izdevīgi.
Un tas nav nekāds brīnums, jo tajos laikos komunālo pakalpojumu sfēra pilnībā atradās valsts pārvaldībā, bez garās starpnieku-labdaru rindas.
Transports. Iespējas nodrošināšana sabiedrības locekļiem brīvi pārvietoties bez kādiem ierobežojumiem, tā ir gan pašas sabiedrības, gan valsts infrastruktūras attīstības ķīla. Jo vienkāršāk, izdevīgāk un ātrāk var nokļūt no punkta „A” līdz punktam „B”, jo lielāka būs cilvēku plūsma uz punktu „B”. Jo lielāka plūsma, jo ātrāk attīstās infrastruktūra. Bet te jau var runāt par finanšu plūsmu, investīcijām, jaunām darba vietām.
Transports ir tā nozare, kuru dotē praktiski jebkura valsts pasaulē un bez jebkādām ierunām.
Jautājums ir šo dotāciju apmērā un to turpmākas izmantošanas atbilstībā. Iespēja brīvi pārvietoties, kontaktēties ar draugiem, radiniekiem, pārvietoties darba jautājumos – tā ir katra cilvēka parasta dabīga vēlēšanās. Papildus tam, ja ir pietiekoši attīstīta bezmaksas sabiedriskā transporta struktūra, atkrīt nepieciešamība bieži izmantot personīgās automašīnas, kas savukārt atslogo arī transporta mezglus.
Kāds ir iepriekš minēto “sociālo vajadzību” stāvoklis Latvijā? Kvalitatīvas izglītības praktiski nav, medicīna – tikai izredzētajiem, rēķini par komunālajiem pakalpojumiem ik gadu uzstāda jaunus rekordus, bet sabiedriskā transporta izmantošana būtiski ietekmē maciņa saturu, neskatoties uz visām valsts dotācijām. Izdevīga šāda situācija ir vien tiem, kas kā starpnieki pelna uz to tautsaimniecības nozaru rēķina, kuras sabiedrībai ir ļoti svarīgas.
Uz kā rēķina realizēt izmaiņas sistēmā? Atbilde ir vienkārša: uz starpnieku un pārējo “labdaru” likvidācijas rēķina, kuru kabatās nonāk līdz pat 90% naudas līdzekļu. Ja izglītības, medicīnas, komunālo un transporta pakalpojumu apmaksas slogu uzņemsies valsts, sākotnēji liekas, ka tā ir kolosāla summa, kas budžetam nav pa spēkam, taču, ja mēs skaitīsim izdevumus bez tiem pašiem starpniekiem, tad izrādīsies, ka summa kļūs vairākas reizes mazāka. Bet taisnīguma labad jāatzīmē, ka tiešie mērķa izdevumi pat tad būs lieli.
Padomājiet, kur novirzīsies iedzīvotāju budžetos atbrīvojušies naudas līdzekļi? Tie vienalga tiks iztērēti, tikai uz kvalitatīvi atšķirīgiem produktiem un pakalpojumiem, un ieplūdīs valsts ekonomikā. Būs pieprasītas tās preces, uz kurām iepriekš cilvēki pat neskatījās, jo viņiem nebija naudas. Radīsies pieprasījums, būs izdevīgi investēt ražošanā, kas neizbēgami stimulēs valsts infrastruktūras attīstību, jaunu darba vietu rašanos, būtiski palielināsies nodokļu ieņēmumi, stabili attīstīsies ekonomika, pie tam ne uz pastāvīgas kreditēšanas rēķina.