Lasīšanas laiks: 8 min
Pirmdien, 2.februārī, Mūrmuižā “Pagastmājā” Beverīnas novada pašvaldība organizēja iedzīvotāju sapulci, lai vēlreiz skaidrotu Vidzemes industriālā parka (VIP) izveides perspektīvas, iespējas un paredzamo ietekmi uz vidi.
Kā novēroja portāls “Valmieras Ziņas”, projekta oponentu pārstāvis sagaidīja sanāksmes dalībniekus, pie pagastmājas ieejas dalot papīra brilles ar krāsainiem stikliņiem un dziesmas “Nevis slinkojot un pūstot” tekstu. Tiesa, dziedāt sapulcē nevienam nebija laika, jo diskusijas bija karstas.
Taču, atšķirībā no iepriekšējās sapulces, kas notika 28.novembrī, šoreiz bija mazāk emocionālu runu un vairāk – lietišķas diskusijas. Abas puses bija nopietni gatavojušās, izveidojot prezentācijas un apbruņojoties ar argumentiem.
Apspriede ilga ap trim stundām. Sākumā vārds tika dots Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājam Jānim Baikam, kas vēlreiz izklāstīja argumentus, kādēļ vispār nepieciešams veidot industriālo parku un kāpēc tam izvēlēta teritorija Beverīnas novadā.
Valmierai ir būtiskas priekšrocības industriālā parka izveidei – lielāka administratīvā kapacitāte un resursu pieejamība.
Svarīgs priekšnoteikums ir dzelzceļa un komunikāciju tuvums. Vairāki uzņēmumi ir interesējušies par teritorijām virs 15 ha, taču pilsētai nav brīvas zemes atbilstošā platībā. Valmiera atrodas starp divām nozīmīgām dabas teritorijām – Natura 2000 un Gaujas Nacionālo parku, kas ierobežo industriālo zonu attīstību rietumu un austrumu virzienā. Tādēļ vispiemērotākā teritorija ir tieši šajā izvēlētajā vietā Baverīnas novadā.
Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm, industriālajā parkā varētu darboties 6 kokapstrādes, kaņepju šķiedras produkcijas ražošanas un citu nozaru ar augstu pievienoto vērtību uzņēmumi.
Lielākais no tiem kopumā varētu aizņemt līdz 30 ha platības. Parkā tiks izveidotas vismaz 250 jaunas darba vietas.
J.Baiks uzsvēra, ka pašreizējā projekta attīstības stadijā nav runa par konkrētiem uzņēmumiem, kas darbosies industriālajā parkā. Pagaidām rit sarunas ar vairākiem uzņēmumiem, kuriem būtu interese iesaistīties projektā, ja tas tiks attīstīts. Viņš atturējās minēt uzņēmumu nosaukumus, taču apliecināja, ka viens no šiem uzņēmumiem ir “Pata AB”, kura vārds jau ir minēts medijos un publiskajās diskusijās.
Kopumā Valmieras pašvaldība, piesaistot līdzfinansējumu, plāno investēt 20 miljonus eiro, taču, kopā ar privāto finansējumu, investīciju apjoms sasniegs 200 miljonus eiro.
Projektu plānots attīstīt divās kārtās, pirmo kārtu pabeidzot 2017.gadā, bet otro – 2025.gadā. Kopumā industriālajā parkā esošajos un ar to saistītajos uzņēmumos darbinieku skaits pēc desmit gadiem varētu sasniegt 565.
Kliedējot bažas par negatīvo ietekmi uz vidi, J.Baiks apliecināja, ka Valmieras pilsētas pašvaldība ir gatava izcirstā meža vietā iestādīt jaunu mežu citā teritorijā.
SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (ELLE) pārstāve Lūcija Kursīte prezentēja uzņēmuma veikto Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgo stratēģisko ietekmes uz vidi izvērtējumu, ko pasūtījusi Valmieras pilsētas pašvaldība. ELLE pārstāve uzsvēra, ka šis ir vispārīgs pētījums, kas balstīts uz pašlaik pieejamās informācijas bāzes, un ir veidots ar mērķi sniegt ieskatu, kādas ir sagaidāmas iespējamās ietekmes, un kā tās varētu novērst. Taču Latvijā ir stingras normas vides aizsardzības likumdošanā, tādēļ pēc lēmuma pieņemšanas par administratīvās robežas grozīšanu starp Valmieru un Beverīnas novadu, visticamāk būšot jāizstrādā lokālplānojums, kas paredz stratēģisko ietekmes uz vidi izvērtējumu izstrādi konkrētajai teritorijai. To varēšot veikt tikai tad, kad būs zināmi konkrēti uzņēmumi, kas vēlēsies darboties industriālajā parkā.
ELLE veiktajā izvērtējumā secināts, ka nav paredzama negatīva ietekme vai sagaidāma nebūtiska negatīva ietekme uz gaisa kvalitāti, ūdeņiem, augsni un grunti, bioloģisko daudzveidību un dabas un kultūrvēsturiskām vērtībām, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības un rekomendācijas iespējamo ietekmju mazināšanai.
Lai mazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem, kā arī saglabātu bioloģiski vērtīgo mežu, eksperti rekomendācijās iesaka veidot buferjoslu ap iespējamo industriālā parka teritoriju.
L.Kursīte norādīja, ka Valmieras pilsētas pašvaldība jau pašlaik vairākas rekomendācijas iekļāvusi savos attīstības dokumentos.
Pilns izvērtējuma teksts publicēts šeit.
Lielākā daļa no sapulces laika tika veltīta atbilžu sniegšanai iedzīvotājiem. Taču galveno lomu šajā procesā uzņēmās Kauguru labklājības un uzplaukuma biedrības (KLUB) pārstāvji, kas bija sagatavojuši datorprezentāciju ar citātiem no Jāņa Baika un Beverīnas novada domes priekšsēdētājas Cildas Purgales intervijām presei, kuriem sekoja jautājumi par dažādiem industriālā parka ieceres aspektiem. Minēsim dažus galvenos.
KLUB pārstāvji uzsvēra, ka ir par Vidzemes industriālā parka ideju kopumā, taču ir pret administratīvās robežas grozīšanu.
Taču Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāvji apstiprināja Jāņa Baika pausto argumentu, ka bez administratīvās robežas grozīšanas Valmierai nav iespējams piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus industriālā parka izveidei.
Tāpat KLUB pārstāvji pauda bažas, ka mežs tiks pārvērsts par industriālu zonu, to klasificējot kā degradētu teritoriju, kas ir pretrunā ar likumdošanu.
Kā skaidroja J.Baiks, ieceres izstrādē ir ieviesusies kļūda, par ko norādījusi arī VARAM. Pilsētas attīstības dokumentos tikšot veikti labojumi, paredzot līdzfinansējuma piesaistīšanu jaunas uzņēmējdarbības zonas izveidei, nevis teritorijas revitalizācijai, reģenerējot degradētās teritorijas.
Valmieras mērs arī uzsvēra, ka gala lēmums par robežas grozīšanu un zemes izmantošanu ir Saeimas kompetencē, ko apliecināja arī VARAM pārstāvji.
Administratīvās robežas grozīšana starp pašvaldībām neesot nekas jauns. Līdzīgs precedents ir saistībā ar Tukuma un Engures novada administratīvās robežas grozīšanu.
Ministrijas pārstāve norādīja, ka lēmums rosināt robežas grozīšanu ir iedzīvotāju un pašvaldības deputātu ziņā, taču VARAM turpinās vērtēt šo ieceri. Vienlaikus ministrijas pārstāve uzsvēra, ka robežas grozīšana nav pašmērķis. Tas ir veids, kā sadarboties divām pašvaldībām, lai nodrošinātu vienu no svarīgākajām pašvaldību funkcijām – rūpēties par iedzīvotāju nodarbinātību un labklājību.
KLUB pārstāvji arī vēlējās gūt J.Baika apstiprinājumu, ka Valmieras pilsētas pašvaldība apņemas sniegt atbalstu: valsts ceļa Trikāta – Brenguļi asfaltēšanai; aktīvā tūrisma objektu attīstīšanai un veloceliņu izveidei maršrutos: Valmiera – Mūrmuiža un Valmiera – Brenguļi; daudzdzīvokļu mājas Cempos pārejai no elektriskās apkures uz atjaunojamiem resursiem; vasarnīcu teritoriju vides jautājumu risināšanai ilgtermiņā un Beverīnas novada lauksaimniecības produkcijas realizāciju iespēju palielināšanai Valmierā.
Valmieras pašvaldības vadītājs apliecināja, ka tiks sniegts atbalsts ne tikai šo, bet arī citu Beverīnas novadam būtisku jautājumu risināšanā.
Kā vienu no argumentiem pret robežas grozīšanu un projekta ieceri KLUB pārstāvji minēja faktu, ka Valmierā un tās apkārtnē ir brīva privātā zeme, ko varētu izmantot industriālā parka izveidei. J.Baiks informēja, ka kopumā apzināts 31 īpašnieks, kam pieder nedaudz zem 100 ha zemes, un vēlreiz atkārtoja intervijā “Valmieras Ziņām” minēto argumentu, ka pašvaldībai nav resursu zemes iegādei, un tikai teorētiski pastāv iespēja, ka privātīpašnieki vēlēsies zemi pārdot un pašvaldība ar īpašniekiem varētu vienoties par saprātīgu tirgus cenu.
Valmieras mērs noraidīja argumentu, ka industriālo parku varētu veidot bijušā gaļas kombināta teritorijā. Tās platība ir tikai 13 ha. Savukārt cena, ko prasa īpašnieks, esot pārāk augsta.
KLUB pārstāvji vēlējās arī uzzināt, vai Valmieras pašvaldība veikusi pietiekamu izpēti par industriālā parka sociāli ekonomisko ietekmi. KLUB esot veicis 34 Vidzemes kokapstrādes uzņēmumu īpašnieku aptauju 70 km rādiusā, kurā noskaidrots, ka šajos uzņēmumos tiek nodarbināti 940 cilvēki. Kā skaidrojuši uzņēmēji, jau pašlaik tiekot izmantoti visi tirgū pieejamie izejmateriāli. Uz tiem plāno pretendēt arī tie uzņēmumi, kas darbosies industriālā parkā. Tādējādi tikšot izraisīts izejmateriālu cenu kāpums, kas nevedīs ražošanas izmaksu un kurināmo resursu cenu kāpuma.
Tāpat KLUB biedri pauda bažas, ka, radot 200 darba vietas, tuvākajā apkārtnē var tikt zaudētas 800 darba vietas.
Kā skaidroja J.Baiks, lielākā daļa koksnes nepārstrādātā veidā tiek eksportēta, tādēļ pieejamie resursi neesot pilnībā izmantoti. Industriālajā parkā būšot iespējams veikt koksnes pārstrādi, tādējādi radot pievienoto vērtību un dodot iespēju nopelnīt vietējiem uzņēmējiem un strādniekiem. Izveidojot jaunu uzņēmumu, konkurence neapšaubāmi saasināsies, taču tas notiks arī tad, ja šāda rūpnīca taps kādā citā pilsētā vai novadā. Nelielie attālumi Latvijā nav šķērslis izejmateriālu un gatavās produkcijas transportēšanai. Tāpat J.Baiks skaidroja, ka potenciālajam industriālā parka investoram Vidzemē pieder savi meža resursi, ko tas plāno izmantot ražošanā.
KLUB pārstāvji aicināja nemainīt administratīvo robežu, atvērt VIP projektu “bottom-up” diskusijām, veikt pārrunas ar VIP projektu atbalstošiem uzņēmējiem, par industriālā parka izveidi viņu rīcībās esošajās teritorijās, iesaistīt sabiedrību alternatīvu izvēlē un iespējamo ietekmju apspriešanā un iesaistīt iespējami plašāku uzņēmēju loku VIP veidošanas stratēģijas un sasniedzamo mērķu izstrādē.
Noslēgumā KLUB pārstāvis uzdāvināja J.Baikam grāmatu “Sūnu ciema zēni”, atsaucoties uz viņa interviju “Valmieras Ziņām” un iesakot to izlasīt līdz beigām.
Diskusijā iesaistījās arī citi sapulces dalībnieki.
Viens no apspriedes dalībniekiem rosināja projekta pirmajā posmā atvēlēt Beverīnas novada teritoriju tikai dzelzceļa vienā pusē.
Tādējādi būtu iespējams vairāk kontrolēt projekta norisi un izvērtēt, vai tas atbilst sākotnējai iecerei.
Kāds uzņēmējs no Kocēnu novada pārmeta VIP projekta virzītājiem nekonkrētību, jo neviens pašlaik nevarot droši pateikt, kādi uzņēmi parkā darbosies. Viņam esot sajūta, ka ir vēlme būvēt būvēšanas pēc. Taču J,Baiks norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā Valmiera nav piesaistījusi vismaz trīs lielus uzņēmumus, kuriem bijusi interese šeit attīstīt ražošanu, tikai dēļ tā, ka nav bijusi pieejama zeme un infrastruktūra. Lai Valmiera būtu interesanta investoriem, esot jārada labvēlīga vide. Pretējā gadījumā viņi var atrast teritorijas citviet Latvijā vai ārzemēs, kur ir labvēlīgāki apstākļi.
Taču izskanēja arī emocionālas piezīmes un iracionāli argumenti. Piemēram,
kāds runātājs norādīja, ka plānotā teritorija līdzinās pēc kontūras Krimas pussalai, tādēļ to esot jāaizstāv līdz pēdējam.
Kā norādīja Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale, šī teritorija ir un paliks Latvijas valsts īpašumā. Industriālā parka iecere paredz tikai administratīvās robežas grozīšanu. Lai kliedētu bažas par to, ka industriālajā parkā darbojošies uzņēmumi varētu pēc projekta noslēguma privatizēt zemi, tādējādi apejot Meža likumu, kas pašlaik liedz šādu iespēju, J.Baiks apstiprināja, ka ir iespējams iekļaut līgumā ar uzņēmumiem noteikumu, ka zeme nav privatizējama arī pēc projekta īstenošanas.