Lasīšanas laiks: 5 min
Ideja par Valmieras pilsētas un Beverīnas novada pašvaldības administratīvās teritorijas grozīšanu ar nolūku veidot industriālo parku publiskajā apspriešanā guva gandrīz vienbalsīgu atbalstu Valmierā, taču Beverīnas novadā, jo sevišķi Kauguru pagastā, kura iedzīvotājus tieši skar plānotā robežu maiņa, tā izraisījusi plašas diskusijas.
Idejas oponenti pat ķērušies pie “smagās artilērijas”, iesaistot nacionālo televīziju. Valmieras pusē bija viesojusies “Vides faktu” filmēšanas komanda, kas savā pirmajā Jaunā gada raidījumā demonstrēja visai tendenciozu industriālā parka iecerei veltītu sižetu, solot turpināt žurnālistisko izmeklēšanu. Tas raisa aizdomas, ka ir aizskartas ietekmīgu cilvēku intereses, kas vēlas “norakt” šo projektu savtīgu interešu vadīti.
Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājam Jānim Baikam nav saprotama saceltā ažiotāža, jo
lielākajā daļā teritorijas, kur iecerēts veidot industriālo parku, līdz 2018.gadam un daļā līdz 2023.gadam, atbilstoši meža apsaimniekošanas plānam, ir plānots veikt kailcirti.
J.Baiks norādīja, ka Valmieras pašvaldībai piederošas zemes industriālo zonu izveidei pilsētā gandrīz nav atlicis. Lielākās teritorijas industriālo zonu izveidei ir platībā līdz 8 hektāriem, kas ir daudz mazāk nekā nepieciešams potenciālajiem investoriem, tādēļ nepieciešams kaimiņu novadu atbalsts jaunas industriālās teritorijas izveidei.
Zemes gabals, kas izvēlēts industriālā parka izveidei, ir visizdevīgākajā pozīcijā. Tam blakus ir dzelzceļš un autoceļš, un ir iespējams ierīkot visas nepieciešamās komunikācijas, sasaistot ar pilsētas komunikāciju tīkliem.
“Zemes apkārt ir daudz, bet galvenā problēma ir infrastruktūras pieejamība. Neviens uzņēmējs nenāks uz klaju lauku, kur nav komunikācijas. Tās ierīkot ir ļoti dārgi. Projekta ietvaros izbūvēsim autoceļa un dzelzceļa pievadu, elektrolīniju, gāzes vadu, ūdensvadu, kanalizācijas un optisko sakaru kabeli, kā arī izveidosim laukumus, lai viss būtu gatavs ražošanas ēku būvniecībai, ko veiks paši uzņēmēji,” skaidroja J.Baiks.
Publiskajā apspriešanā Beverīnas novadā izskanējuši argumenti, ka Valmieras pašvaldība iet vieglāko ceļu, nevēloties iegādāties privātās zemes, bet vēlas izmantot meža zemi. J.Baiks skaidro, ka pie apvedceļa zemes pieder daudziem privātīpašniekiem.
Pašvaldībai neesot resursu, lai tās iegādātos, un tikai teorētiski pastāv iespēja, ka privātīpašnieki vēlēsies zemi pārdot un pašvaldība ar īpašniekiem varētu vienoties par saprātīgu tirgus cenu.
Turklāt šis process prasītu vairākus gadus. Tikmēr investori būs atraduši citas teritorijas Latvijā vai ārvalstīs, bet Eiropas fondu līdzekļu “vilciens” jau būs aizgājis.
Kā stāsta J.Baiks, robežas maiņa notiks tikai ar konkrētu mērķi – veidot industriālo parku. Zeme paliks valsts īpašumā, vai tiks nodota ar īpašu likumprojektu pašvaldībai, nosakot, ka šī teritorija ir paredzēta industriālā parka izveidei.
J.Baiks pauda aizdomas, ka daļa projekta pretinieku ir privāto zemju īpašnieku, kas vēlas uz industriālā parka attīstības ieceres rēķina nopelnīt.
Taču pilsētai jau ir bēdīga pieredze šajā ziņā, jo bieži vien tiek pieprasītas milzīgas summas par īpašumu, tiklīdz kāds nopietns uzņēmējs vai pašvaldība izrāda vēlmi zemi iegādāties. Piemēram, par 15 kvadrātmetriem zemes, kas bija nepieciešami ielas rekonstrukcijai, kāds īpašnieks pieprasījis 60 tūkstošus eiro.
Tāpat publiskajā apspriešanā izskanējušas bažas, ka netiks radītas jaunas darba vietas, bet pārvilināti darbinieki no esošajiem uzņēmumiem, piedāvājot lielāku atalgojumu. J.Baiks skaidroja, ka
tiks izveidotas līdz pat 200 jaunas darba vietas, piesaistīti cilvēki no apkārtējiem novadiem un visa Vidzemes reģiona.
Ļoti iespējams, ka ilgtermiņā, industriālais parks likšot arī citiem apkārtnes uzņēmumiem palielināt algas, bet tas ir izdevīgi darba ņēmējiem, pilsētas un novadu iedzīvotājiem, kā arī pašvaldībām. Uzņēmumi, kas rūpējas par saviem darbiniekiem un īsteno sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības politiku, cenšas nodrošināt darbiniekiem labus darba apstākļus un konkurētspējīgu atalgojumu.
“Jo vairāk cilvēks pelnīs, jo lielāka būs to labklājība, mazāka vēlmes doties projām no valsts, kā arī mazāk būs tādu, kas prasa pašvaldībai pabalstus,” secina J.Baiks.
Valmieras mērs, komentējot raidījumā paustos apgalvojumus par iespējamu Eiropas fondu līdzekļu izkrāpšanu, nosaucot tos par klajiem meliem un neslavas celšanu.
Pašvaldība vēlas pretendēt uz Eiropas fondu līdzekļiem, kas būs domāti uzņēmējdarbības atbalstam un jaunu uzņēmējdarbības teritoriju izveidei, ja pašvaldība varēs izpildīt visus programmas nosacījumus.
“Industriālajā parkā plānots veidot ražotnes, kas izmantos vietējos resursus, tādejādi dodot iespēju nopelnīt vietējiem iedzīvotājiem, lauksaimniekiem un citiem ražotājiem. Mūsu mērķis ir celt reģiona konkurētspēju, piesaistīt investīcijas, efektīvi izmantot teritoriālo kapitālu un attīstīt jaunas ražotnes. Ir jādomā arī par inovācijām, kā panākt, ka tiek ražota produkcija ar augstu pievienoto vērtību, kuru mēs sekmīgi varētu eksportēt,” skaidroja Valmieras domes priekšsēdētājs.
Vērojot sacelto ažiotāžu, Jānim Baikam nākot prātā Andreja Upīša romāns “Sūnu ciema zēni”:
“Mēs sūdzamies, ka neviens neko nedara, lai būtu jaunas darbavietas un cilvēki nebrauktu prom. Kad kāds mēģina kaut ko darīt situācijas uzlabošanai, tiek izdomāti dažādi absurdi apgalvojumi, lai visu nobremzētu. Diemžēl Latvijā tas nav nekas jauns. Šādā veidā ir nogremdēti daudzi labi projekti. No savas puses cenšamies informēt iedzīvotājus un aizstāvēt pašvaldības pozīcijas, balstoties uz patiesiem faktiem, korektu likumu un noteikumu skaidrojumu. Lai kliedētu jebkādas šaubas, pašvaldība ir pasūtījusi arī Vidzemes industriālā parka ieceres sociālekonomisko pamatojumu un ietekmi uz vidi novērtējumu, ko izstrādā starptautiska kompānija. Šie dokumenti būs pieejami janvāra otrajā pusē.”
J.Baiks pauda nožēlu, ka negācijās ap Vidzemes industriālo parku tiek iesaistīti arī lielākie Valmieras uzņēmumi, izsakot pārmetumus, ka industriālais parks, tāpat kā citas ražotnes, radīs vides piesārņojumu.
Domes priekšsēdētājs kategoriski noraida šos faktus un atgādina, ka Valmieras attīstības stratēģijas izstrādes ietvaros tapušais vides pārskats (2014.gads) apliecina – emisiju ražotāju skaits pilsētā palielinās, taču gaisa kvalitāte uzlabojas. Tas ļaujot secināt, ka tehnoloģiju modernizācija palīdz samazināt vides piesārņojumu. Uzņēmumi rūpējas par videi draudzīgu ražošanu, resursu un apkārtējās vides aizsardzību, bet jauni vides prasībām atbilstoši ražošanas uzņēmumi neradīs būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.
“Varam jau “klapēt” visu ciet, bet drīz reģionos nebūs cilvēku, kam to svaigo gaisu elpot, jo iedzīvotājiem vajag darbu un iespējas nodrošināt savas ģimenes.
Valmiera, kā nacionālas nozīmes centrs, ir atbildīga, lai tiktu sperti praktiski soļi, kas cilvēkos, it īpaši jaunos cilvēkos ar labu profesionālo kvalifikāciju, viestu pārliecību, ka reģionos būs attīstība, ka arī laukos var veidot uzņēmējdarbību un īstenot inovatīvas idejas,” pauda J.Baiks.
