Lasīšanas laiks: 5 min
Cik saldas ir Beļģijā gatavotās vafeles, cik Latvijas tērpu ir vienam no slavenākajiem Briseles simboliem “Čurājošajam puisēnam”, cik ilgi savu darba kabinetu pirmo reizi Eiropas Parlamenta ēkā meklēja Artis Pabriks – atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem uzzināja seši Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centra skolēni, kuri, piedaloties konkursā, saņēma Arta Pabrika ielūgumu apmeklēt Eiropas Parlamentu un apskatīt Briseli. Pirmdien, 7.decembrī, jaunieši un skolotājas devās ceļā, bet trešdienas pievakarē atgriezās Latvijā.
Pirmajā vakarā Briseles vecpilsētas līkumos izvadāja un vēstures un interesantus faktus pastāstīja Laura Gailīte ar dzīvesbiedru Daini Bērziņu, kuri Briselē dzīvo jau trīs gadus. Laura darbojas Eiropas Komisijā, savukārt Dainis tirgo Latvijas preci, iepazīstinot beļģus un šīs valsts viesus ar interesantiem Latvijas ražojumiem, kā arī darbojas “Latviešu biedrībā Beļģijā”, kas palīdz uzturēt kontaktus Beļģijā dzīvojošiem latviešiem un aicina saglabāt un izkopt latviešu kultūras tradīcijas.
Ekskursanti uzzināja, piemēram, ka Beļģijā ļoti populāri ir komiksi. Šī žanra mākslinieki tur ir vairāk nekā Japānā. “Tintiņa piedzīvojumi” jau vairākus gadu desmitus ir zināmi arī Latvijā.
“Nav nekas neparasts redzēt pieaugušus vīriešu, pat kungus sirmām galvām, kuri, braucot metro, cītīgi lasa komiksus,”
pastāstīja Laura.
Tika piedāvāti arī praktiski izziņas uzdevumi, piemēram, meitenēm diezgan liels pārbaudījums bija Briselē iecienīto frī kartupeļu, kas cepti vispirms liellopu taukos, iegūstot īpašo garšu, bet pēc tam eļļā, kļūstot kraukšķīgi, mazā iepakojuma ietilpība. Vēlā vakara stundā vecpilsēta bija pilna ar atpūtniekiem, savukārt siltie laika apstākļi, kas pataupījuši pat zaļas lapas un ziedošus apstādījumus, ļāva populārākos ēdienus baudīt āra kafejnīcā.
Ekskursanti uzzināja arī, ka 61 centimetra augstā pieminekļa “Čurājošais puisēns” pirmā versija tika izgatavota jau 1388.gadā, bet pašreiz apskatāmā ir veidota 1619.gadā. Viena no šī Briseles simbola izcelšanās leģendām vēsta, ka dižciltīgai ģimenei Briselē pazudis dēls. Tika iesaistīti papildspēki, notika meklēšana, puisīti atrodot kādā mājas iekšpagalmā čurājot. Vecāki bija tik laimīgi, ka kā pateicību pilsētai izgatavoja šo simbolu. Savukārt citi avoti liecina, ka divu hercogu karaspēku cīņā piedalījies arī divus gadus mazs zēns, kurš, sēžot kokā, čurājis uz pretiniekiem, viņus pārsteidzot un liekot zaudēt uzmanību. Interesanti, ka puisītim ir ap 700 tērpu, divi no tiem ir Piebalgas tautastērps un Latvijas hokeja izlases formas krekls.
Eiropas Parlamenta ēkas izmērs ir iespaidīgs, savukārt gaiteņu izstaigāšanai nepieciešam karte. Parlamenta deputāts Artis Pabriks ciemiņiem pastāstīja, ka, uzsākot tur darba gaitas, savu biroju meklējis apmēram 15 minūtes. Artis Pabriks ir viens no 751 deputāta, kuri pārstāv 28 Eiropas valstis. Interesanti, ka viņu starpā ir 25% deputātu, kuri ir pret Eiropas Savienību.
“Šobrīd ir virkne nopietnu izaicinājumu. Pirmais ir drošības jautājums, tā rezultātā migrācija, kas rada gan reālus, gan iedomātus draudus. Joprojām izaicinājums ir pasaules ekonomiskā situācija, lai gan Eiropa ir nostabilizējusies, bet nav savā labākajā pozīcijā. Protams, pastāv Krievijas draudi – karš Ukrainā, spriedze Sīrijā. Tāpat arī virkne reģionālo izaicinājumu, piemēram, Skotijas referendums. Eiropā kopumā politiskā situācija ir satraucošāka nekā Latvijā.”
A.Pabriks pastāstīja, ka darbojas divās komitejās: Starptautiskās tirdzniecības komitejā (INTA) šajā nedēļā diskutēts par līguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Kanādu, otra ir komiteja, kas atbild par pilsoņu brīvībām, tieslietām un iekšlietām (LIBE), kur dienaskārtībā ir diskusijas par migrāciju, cilvēktiesībām un datu aizsardzību.
Uz ciemiņu jautājumiem A.Pabriks atbildēja, ka deputāti dalīti frakcijās, neskatoties pēc valsts piederības; ēkā strādā ne mazāk par 3000 darbinieku; ka parlamentā katrai valstij balsu apjoms noteikts pēc iedzīvotāju skaita; ka 25% eiroskeptiķu skaitā ir gan tādi, kuri uzskata, ka Eiropas Savienība ir jālikvidē, gan tādi, kuri ir par brīvo tirdzniecību, bet skeptiski par Eiropas Savienības institūciju nostiprināšanu; ka bēgļu jautājums vispirms risināms konkrētajos reģionos, savukārt Latvijas politiskā kļūda ir, ka nav domāts par bēgļu integrācijas iespējamām, sistēmu; ka Eiropas Savienības pastāvēšanas jautājums būtu jāskatās ar bailēm, jo, ja tā izjuks, tad vieni no pirmajiem cietējiem būs Baltijas valstis.
“Latvijai Eiropas Savienības pastāvēšana, manuprāt, ir eksistenciāla. Pretēji esošajam viedoklim, strīdus jautājumu skaits Eiropas Savienībā nav palielinājies.”
Par parlamenta darbību vairāk paskaidroja arī lektors Ģirts Salmgriezis.
Vēlāk skolēni vienkopus varēja apskatīt ievērojamus Eiropas celtņu un pieminekļu maketus parkā “Mini Eiropa”, kas labi kontrastēja ar turpat blakus esošo Atomiumu – 165 miljardus reižu palielināta dzelzs kristālrežģa fragmenta modeli.
Viena iezīme, kas Latviju atšķir no Beļģijas, ir tur esošā brīvā attieksme pret darba laiku, piemēram, ja veikals tiek slēgts plkst. 20.00, tas nozīmē, ka ļoti iespējams, ka jau ap plkst. 19.30 tā durvis apmeklētājiem ir ciet. Arī birokrātiskie ceļi ir krietni garāki, piemēram, autovadītāja apliecības maiņa, ko Latvijā iespējams nokārtot dažu minūšu laikā, Beļģijā prasītu ne mazāk par divām nedēļām.
Viens no skolēniem, Viktors Kņazkins, kura interese par vēsturi un politiku rezultējās aktīvā jautājumu uzdošanā A.Pabrikam, pastāstīja, ka priecājas gan par parlamenta apmeklējumu, gan iespēju pabūt Briselē, kur labprāt pavadītu vēl dažas dienas. Savukārt skolotājas Maiga Paegle, Antra Rozenberga un Līga Lāce atzina, ka tas noteikti bija piedzīvojums, kas palīdzēs izprast stundās runāto:
“Protams, pieredze redzēt citu dzīvesveidu, iepazīt dažādas tradīcijas ir ļoti noderīga. Konkursam gatavojāmies jau kopš septembra, bija cītīgi jāmācās. Daudzi bija tādi, kuri nopietni strādāja un ieguldīja papildu darbu. Tikšanās ar Pabrika kungu palīdzēja stundās apgūtos jautājumus skatīt loģiski un vairāk saprotami.”
Jau informējām, ka, lai noskaidrotu labākos, kuri dosies uz Briseli, skolā tika rīkots konkurss, kas notika divās kārtās. Pirmajā piedalījās visi 9.-11. klašu audzēkņi, savukārt 2. kārtā cīnījās desmit labākie. Konkursa ietvaros skolēniem bija jāatbild uz dažādiem jautājumiem par Eiropas Savienību.
