Lasīšanas laiks: 2 min
Otrdien, 24.februārī, Valmieras integrētajā bibliotēkā viesojās mākslinieks Māris Subačs, pastāstot interesentiem par savu skatījumu uz dzīvi, rādot vienu no darba tapšanas metodēm, uzdāvinot katram atnākušajam atšķirīgu zīmējumu, kā arī demonstrējot, cik mierīgi un viegli spēj radīt nereti pie darbiem esošos domu graudus.
Māra Subača darbi atrodami vairākās Valmieras integrētās bibliotēkas grāmatās – gan ilustrāciju, gan stāstu formātos.
“Bibliotēkas funkcija ir piedāvāt cilvēkam iespiestu grāmatu, bet tagad dažas no grāmatās skatāmajām ilustrācijām aplūkojamas arī lielformātā pie sienām. Tās vairs nav tik netveramas, apskatītas, pāršķirstot grāmatas lapas,”
portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja galvenā bibliotekāre Agita Lapsa.
Māris Subačs atzina, ka darbus izdzīvo to radīšanas laikā, bet pēc tam tie nodoti skatītājiem. Turklāt katram zīmējumam ir sava enerģija, tā ir arī mērīta un zinātniski pamatota.
“Negatīva enerģija nav nekas slikts. Arī cilvēkam viena roka ir ar pozitīvu enerģiju, otra ar negatīvu. Esmu mērījis, ka sliktā noskaņojumā radīts darbs ir ar zemāku enerģiju vai pat negatīvu. Zīmēšana man ir sava veida iemiesošanās, Dieva klātbūtne. Darbā ir ieliktas manas domas, sajūtas un kaut kas neizskaidrojams. Tomēr zīmējums dzīvo savu dzīvi, ļaujot skatītājam ieraudzīt tieši viņam svarīgo,”
stāsta M.Subačs.
Mākslinieks atzīst, ka dzīvē daudz izjūt Dieva klātbūtni, ko grūti paskaidrot, bet kas parādās darbos. Tie vienkāršā un lakoniskā veidā simboliski ataino apkārt notiekošo, vērtības, mīlestību, attiecības un saikni ar kaut ko augstāk esošu.
“Tas ir interesanti arī man pašam – uzzīmēt kaut ko tik netveramu, ko pat grūti skaidrot. Reizēm sajūtas nevaru ietērpt vārdos, tikai asociācijās. Darbos ir gan fiziskā pasaule, gan smarža, kas ir kaut kā simbols, gan sajūtas, emocijas un pārdomas.”
Sanākušie interesējas par mākslinieka prasmi it kā vienkāršos zīmējumos un tēlos atainot dziļāku domu:
“Uz pasauli var skatīties dažādi. Ja ir vēlēšanās redzēt to pozitīvu, tad lielāka iespējamība nepalaist garām labo, kas ir mums visapkārt. Darbos ir daudz tukšas telpas, arī baznīcā ir augsti griesti, kur ir vieta domām. Zīmējumi nav vienkarši tādā ziņā, ka es, piemēram, nevis shematiski atainoju cilvēciņu, bet neredzamu realitāti, noskaņu, motīvus, kas pamudina domāt.”
Spēju lakoniski izteikties un likt aizdomāties mākslinieks nodemonstrēja ne tikai zīmējot, bet arī rakstiski nepilnas minūtes laikā apkopojot izjūtas pēc tikšanās:
“Reiz Ādams jautāja Dievam: “Vai pasaule ir mūžīga?” Dievs atbildēja: “Tici, ka ir, un tu pats būsi mūžīgs.””
