Lasīšanas laiks: 6 min
No 29.jūnija līdz 5.jūlijam Valmierā norisinās starptautisks plenērs “Cilvēks – ceļš – mājas”. Valmieras un Giterslo reģiona sadarbības ietvaros kopā darbojas pieci mākslinieki no Vācijas un vairāki no Valmieras, Rūjienas un Mazsalacas.
Šīs dienas veltītas darbam, kā arī Vidzemes iepazīšanai. Visi plenēra dalībnieki dzīvo Valmieras Mākslas vidusskolā, kur dienas pirmajā daļā strādā pie saviem darbiem. Savukārt vakara pusē mākslinieki smeļas enerģiju un iedvesmu, apmeklējot dažādas vietas Vidzemē. Dalībnieki pabijuši pie jūras, apmeklējuši Rūjienu, viesojušies bišu dravā, devušies pastaigā Valmieras ielās. Plānots apmeklēt arī Cēsu Mākslas festivālu.
Beata (Beate Freier-Bongaertz) stāsta par savu darbu, kuram ir dziļa simboliska nozīme. Viņas veidotie objekti top no ikdienišķām lietām, kas mākslinieces rokās atdzimst citā veidolā un kļūst par kaut kā simbolu. Vispirms rodas ideja, tad domāts par to, kā to simboliski atainot.
“Pašlaik man aktuāla liekas tēma “mājas”. Izvēlējos kārtis, kas norāda uz to, ka drošība par dzīvesvietu var vienā mirklī sabrukt, piemēram, domājot par aktuālo bēgļu jautājumu. Uz kārtīm arī uzrakstīju atbildes, kas plenēra dalībniekiem asociējas ar mājas sajūtu. Kādam tā ir gulta, citam ģitāra.”
Tas raisa asociācijas arī pašai māksliniecei, piemēram, saskatīta saistība ar to, kā māju un dzīves ceļu savos darbos ataino Vācijā zināms rakstnieks Peter Handke.
Katrs no priekšmetiem ir rūpīgi izvēlēts, jo veido kopīgo darba stāstu un simbolisko nozīmi. Piemēram, kāršu namiņš balstīts uz laikrakstu turētājiem, kas vārda tiešajā nozīmē nes ikdienas atainojumu, rādot, ka, lai kā būtu veikta plānošana, dažādi notikumi var ieviest citu ikdienas ritējumu.
Arī kārtīm ir sava nozīme – tās ir Krievijā ražotas, domājot, kā Latvijā 90.gadu sākumā sabruka padomju sistēma.
Volfganga (Wolfgang Meluhn) tēma ir cilvēks. Liekas, ka mākslinieka darbi top kopā ar skatītāju, jo izvēlēts tāds atspoguļojums, kas katram ļauj saskatīt savus tēlus, varbūt pat zināmus cilvēkus.
“Gleznoju tā, lai skatītājs varētu darbu interpretēt, tajā saskatīt kaut ko tieši sev tuvu. Turklāt nav ierobežojuma laikā, jo var saskatīt arī vairākus gadu desmitus senas iezīmes, un darbībā. Atainoju cilvēkus kustībā, lai rodas iespaids, ka kaut kas notiek. Arī simboliski kustība ir nepabeigtība, kas ļauj katram saskatīt konkrētajā brīdī kaut ko savu.”
Arī Susanne (Susanne Kinski) ļauj skatītājam atrast savas asociācijas. Māksliniece darbojas kolāžas tehnikā, plēšot papīru, līmējot to uz audekla, pēc tam papildinot ar detaļām.
“Saturu nevaru paskaidrot. Darbā es izlieku sevi, to, kā jūtos. Ir interesanti uzzināt, ko cilvēki pēc tam saskata. Piemēram, nebiju domājusi atainot kādu konkrētu tēlu, arī šobrīd to darbā neredzu, bet citi plenēra dalībnieki manās gleznās var saskatīt konkrētus objektus. Pieturos, pie plenēra tēmas, bet vairāk domāju sajūtās, piemēram, māju darbā var sasaistīt ar enkuru, ceļu – ar kustību.”
Savukārt Jorga (Jörg Spätig) darbos tēli ir skaidri saskatāmi. Plenēra tēmas atslēgvārdus – cilvēks, ceļš, mājas – Jorga skatījumā nav iespējams atdalīt – katrā cilvēkā ir mājas un ceļš. Mākslinieks nevar pateikt konkrētu tēlu, kas raksturotu Valmieru, bet uzsver, ka šeit tapušie darbi ir viņa un Valmieras mijiedarbības rezultāts.
“Šeit tapušie darbi simbolizē manu nokļūšanu Valmierā. Tie ir kā tilts starp Latviju un Vāciju. Pirmo reizi esmu šeit, atmosfēra ir ļoti laba. Turklāt man ļoti patīk daba, tā ir arī svarīga manos darbos.”
Mākslinieks no Latvijas Aivars Benužs stāsta, ka visas tēmas ir savstarpēji saistītas, tāpēc liela nozīme ir interpretācijai. Mākslinieks arī uzsver plenēra doto iespēju – atkāpties no ikdienas rūpēm un pilnībā pievērsties darbam. Tas gan esot izdevies, kad plenērs pērn notika Vācijā, bet, esot tuvāk mājām, grūtāk ir atbrīvoties no ikdienas rūpēm.
Iespēju netraucēti nodoties darbam un iepazīt citu veikumu – plenēra ieguvumus uzsver arī Antra un Jānis Galzoni.
“Ceļš ir galvenā tēma, kas ietver arī mājas. Gleznoju māju, savu sākumu. Pirms darba uzsākšanas ir skices, pārdomas. Šoreiz kā simbolus izmantoju ceļazīmes. Tās ir tādas pašas, kā varam redzēt ielās, bet gleznā gājēju pāreja pie kapa iegūst citu nozīmi,”
skaidroja Jānis.
Arī Antra stāsta, ka ideja par to, kas tiks atainots uz audekla, rodas, mijiedarbojoties notikumiem un sajūtām. Mākslinieki skaidro, ka, lai atcerētos noskaņu, kas radījusi ideju par gleznas tēmu, tiek veiktas gan skices, gan aprakstītas tā brīža sajūtas. Pēc tam modelēts un domāts, kā izjusto atainot.
“Iedvesmojošs bija plenēra dalībnieku brauciens uz jūru. Tur piedzīvotais miers papildināja manu interpretāciju par plenēra tēmu “ceļš”. Manā darbā ceļš ir tēva laipa, kurai apkārt ir jūra, kas saglabā braucienā piedzīvoto enerģiju,”
stāsta Antra.
Abi mākslinieki uzsver, ka dienas lielākā daļa paiet, katram darbojoties pie saviem darbiem. Esot interesanti pavērot, kā apkārtējo pasauli redz viesi no Vācijas. Plenērs palīdz sakopot domas.
“Radot darbu, mums ir sava iecere, kuru, iespējams, skatītājam labāk pat nezināt, lai viņš atainotajā saskatītu savu stāstu. Mēs jūtam ar sirdi, arī gleznas ar sirds sajūtām jāklausās un jāuztver,”
viens otru papildina mākslinieki.
Plenēru organizē Valmieras muzejs un Valmieras Mākslas vidusskola sadarbībā ar biedrību “Valmieras un Giterslo reģionu sadarbībai”.
Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja, ka plenēra ietvaros 1.jūlijā Valmieras muzejā atklāta Vācijas metālmākslinieka Jorga Šētiga skulptūru, metālmākslas un gleznu izstāde.
Vāciju plenērā pārstāv Beate Freier-Bongaertz (zīmējumi, objekti), Wolfgang Meluhn (gleznas), Jörg Spätig (skulptūras, metālmāksla un gleznas), Susanne Kinski (gleznas, zīmējumi) un Herbert Kramer (performance, vārdu mākslinieks). Savukārt Latvijas mākslinieku talantu rāda Aivars Benužs, Iveta Gudeta, Antra un Jānis Galzoni un citi.
Interesenti plenērā tapušo varēs aplūkot noslēguma pasākumā sestdien, 4.jūlijā, Valmieras muzeja pagalmā.
