Lasīšanas laiks: 4 min
Valmieras Mūzikas skolas absolvents Kristaps Pētersons par 1960.gada leģendāro šaha spēli starp tolaik gados jauno rīdzinieku Mihailu Tālu un šaha lielmeistaru Mihailu Botviņņiku radījis operu “Mihails un Mihails spēlē šahu”. 2015.gada 3.martā komponists par savu pirmo operu saņēma Latvijas augstāko apbalvojumu mūzikā – “Lielo mūzikas balvu 2014”.
Portāls “Valmieras Ziņas” sarunājās ar Kristapa mammu Ritmu Pētersoni, Valmieras Mūzikas skolas klavierspēles skolotāju.
Kad Kristaps ieinteresējās par mūziku?
Jau bērnībā. Kristaps agri sāka gan staigāt, gan lasīt, gan dziedāt. Bērnībā katru vakaru dziedājām tautasdziesmas. Viņš bija ļoti vērīgs klausītājs. Mājās ar viņu daudz darbojās arī abas vecmāmiņas.
Mūzikas skolas gaitas tika uzsāktas ar dziedāšanu kora klasē pie Irēnas Zelčas, solo pie Laimas Krumholces un kompozīcijā pie Līgas Liepiņas-Kaņepes. Savukārt pirmie instrumenti bija blokflauta un klavieres. Arī man sanāca kādu brīdi būt viņa skolotājai.
Vai bez mūzikas bija arī citas intereses?
Jā, bija brīdis, kad bija jāizšķiras par virzienu, jo Kristaps absolvēja arī mākslas skolu. Manā klasē pie sienas joprojām ir viņa pusaudža gados tapušais jūras gleznojums.
Kā tomēr izvēlējās mūziku?
Valmierā darbojās Aivara Cepīša vadītais kamerorķestris, kuram vajadzēja kontrabasistu. Pusaudža gados Kristaps pašmācības ceļā sāka apgūt kontrabasa spēli un pievienojās kamerorķestrim. Jāsaka, Valmieras Mūzikas skolas atmosfēra un rīkotie pasākumi ir ļoti rosinoši mūziku mīlošiem bērniem, kuri vēlāk kļūst par zinošiem un ieinteresētiem klausītājiem vai arī darbojas šajā jomā profesionāli.
Kristapa profesionālās darbības attīstīšanā īpašu paldies gribu izteikt Valmieras Mūzikas skolas skolotājām Līgai Liepiņai-Kaņepei, Laimai Krumholcei, Edītei Meņģelei, kura mācīja klavierspēli, Irēnai Zelčai un Ingai Zirnei, pie kuras dēls apguva solfedžo. Darbība bija ļoti daudzpusīga. Tas bija laiks, kad Kristaps muzicēja kopā arī ar pianisti Jautrīti Putniņu.
Ko šobrīd dara Jūsu meita Madara?
Madara absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, pašlaik studē maģistrantūrā Dānijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Kopenhāgenā un, tāpat kā brālis, spēlē kamerorķestrī “Kremerata Baltica”, ir kamerorķestra koncertmeistare. Bērni plašākai publikai ir uzstājušies arī divatā. Saskaņa ir ļoti laba. Trijatā gan koncertus esam snieguši tikai ģimenes pasākumos.
Mammas krāj bērnu zīmētos vai citādi veidotos darbus. Vai Jums ir sakrāti Kristapa komponētie skaņdarbi?
Man ir cikls klavierēm “Debesu akustika”. Esmu saglabājusi arī viņa pirmo kompozīciju. Tā ir par cilvēku – domīgo, priecīgo, jocīgo. Savukārt skolas laikā dēls ar draugiem bija izveidojuši rokgrupu. Mēģinājumi notika gan mūsu dzīvoklī, gan vecvecāku garāžā. Sākumā kaimiņi nebija īpaši priecīgi, bet tad pierada. Kristaps ir apbrīnojami mērķtiecīgs, savukārt darba mīlestība raksturīga mūsu ģimenei jau vairākās paaudzēs.
Vai Kristapam ir dota vēl kāda pasaules uztvere, kas nav visiem lemta – notikumus un apkārt esošo dzirdēt skaņu kompozīcijās?
Domāju, ka jā. Ir bijis tā, ka ciemojos pie viņa, pļāpājam, pēkšņi viņš saka, ka ienāk prātā ideja, ko būtu vērtīgi atcerēties.
Kā jūtaties pēc ceremonijas?
Paldies visiem sveicējiem! Esmu saņēmusi ļoti daudz sirsnīgu vārdu. Rudenī Kultūras ministrija piešķīra man atzinību par sasniegumiem, uzdāvinot arī ielūgumu uz “Lielās mūzikas balvas 2014” ceremoniju. Par šo sakritību liels prieks, jo varēju pasākumu vērot klātienē. Operai “Mihails un Mihails spēlē šahu” esot bijis vispārliecinošākais žūrijas balsojums. Mūzikas pazinēji par darbiem balso aizklāti, tāpēc uzvarētāju, pirms to paziņo publiski ceremonijas laikā, nezina pat žūrijas locekļi.
Vai šajā operā varējāt saklausīt dēlam raksturīgo?
Jā, viņam ir savs skaņu raksts un mūzikas valoda, kuru es atpazīstu. Katram komponistam ir kaut kas viņam raksturīgs. Kristapa darbi ir dažādi, bet raksturīgs humors, neparastas idejas, asprātība. Cenšos apmeklēt visus Kristapa pirmatskaņojumus, kuri vienmēr ir interesanti.
Vai Jūs arī komponējat?
Esmu mazliet mācījusies pie Arvīda Rozenberga, tomēr komponēju tikai prieka pēc. Mana sūtība ir būt skolotājai. Šobrīd skolā notiek ikdienas mācību process, kuru cenšamies padarīt interesantāku, audzēkņiem saistošāku, piemēram, Starptautiskā Ziemas mūzikas festivāla laikā kopā ar kolēģiem veidojām muzikālu uzvedumu “D’Artanjana dzimšanas dienas svinības”, kur bērni muzicēja maskās, vienlaikus darbojās arī kā aktieri. Mūzikas apguvē svarīgs radošums, koncerti, uzstāšanās.
Vai mūsdienās bērnus viegli ieinteresēt mūziku apgūt profesionāli?
Mazajās klasītēs ļoti nozīmīga ir sadarbība ar vecākiem, viņu atbalsts. Svarīgi ir bērnus ieinteresēt ar dažādiem pasākumiem un koncertiem, radīt radošu un rosinošu mūzikas dzīvi. Bērni ir ļoti interesanti. Mūsdienās raksturīgs, ka jaunieši ir ļoti daudzpusīgi, visu var paspēt – mūzikas skolu apvieno ar, piemēram, peldēšanu, mākslas skolu un vēl citām nodarbēm.
Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja, ka 3.martā Latvijas Nacionālajā operā Kristaps Pētersons saņēma Lielo mūzikas balvu par gada uzvedumu – operu “Mihails un Mihails spēlē šahu”.
Intervija ar jauno komponistu lasāma šeit.
