Lasīšanas laiks: 3 min
Nav izslēgts, ka ar Āfrikas cūku mēri var saslimt arī Ziemeļvidzemē audzētās cūkas, ja cilvēki turpinās rīkoties vieglprātīgi un pieļaus biodrošības pārkāpumus, portālam “Valmieras Ziņas” pieļāva Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes veterinārā inspektore Inga Laizāne.
Pēc viņas teiktā, sadarbībā ar medniekiem notiek intensīvs darbs pie mežacūku saslimšanas gadījumu identificēšanas.
Mednieki tiek aicināti, līdz ko pamana kādas “novirzes no normas”, tā sūtīt nošauto vai citādi mirušo dzīvnieku ķermeņus uz pārbaudēm.
Vēl ne tik sen esot bijis līdzīgs gadījums, kad Smiltenes pusē atrasta mežacūka, kas pēc vecuma neesot atbildusi savam svaram. Tās ķermenis nosūtīts uz pārbaudēm un inficēšanās nav konstatēta.
Kopumā Ziemeļvidzemē šogad esot paredzēts pārbaudīt 300 mežacūkas un 52 mājas cūkas,
bet līdz šim pārbaudes veiktas 255 mežacūku ķermeņiem. Līdz šim Ziemeļvidzemē saslimšana ar cūku mēri nav konstatēta.
“Tomēr tas nedod pamatu atslābt. Lai arī cik daudz iedzīvotājiem ir stāstīts par drošību un iespējām aizsargāt savu cūku veselību, dažkārt šis informatīvais darbs nav sasniedzis galamērķi un notiek gadījumi kā nupat Krāslavas novadā, kur cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris,” sacīja I.Laizāne. Viņa arī atzina, ka cilvēki mēdz aizbraukt ekskursijās uz dienvidu zemēm un atgriezties ar kādu “kārumu”, bet, kad tas jāmet ārā, tad paliek žēl un labāk tas tiek izbarots cūkām, kā rezultātā tās saslimst. Tāpat lopi var saindēties apēdot termiski neapstrādātus virtuves atkritumus vai nonākot tiešā kontaktā ar inficētu mežacūku.
PVD pārstāve arī atzīmēja:
“Ja izvairīties no klasiskā cūku mēra daļēji iespējams ar vakcīnu palīdzību, tad no Āfrikas cūku mēra glābs tikai uguns.”
Lai pasargātu savas mājas cūkas no cūkas mēra,
I.Laizāne aicināja visus cūku turētājus reģistrēt savus lopus Lauksaimniecības datu centrā, kas nodrošinātu precīzāku informāciju par potenciālajiem saslimušajiem un slimības risku, kā arī ievērojami atvieglotu PVD apsekojumus. Reģistrēšanās process esot gana vienkāršs – veidlapas aizpildīšana, taču to esot nepieciešams veikt ikvienam, arī vienas vai divu cūku turētājam.
Pēc viņas teiktā, nesen veiktos apsekojumos Latgalē konstatēti vairāki tūkstoši nereģistrētu mājas cūku.
Tāpat viņa aicināja rūpīgi pārdomāt biodrošību, apsvērt dezinficējošo paklāju, maiņas apavu un apģērbu iegādi darbam cūku kūtī, kā arī āra aploka žoga konstrukciju drošību un aizsardzību no kontakta ar dzīvniekiem ārpusē un iespēju nodrošināt lopu mirušo ķermeņu nepalikšanu dzīvo cūku tuvumā.
I.Laizāne uzsvēra, ka būtisks faktors cūku aizsardzībai ir arī pārdomāta pārtika, kam jābūt termiski apstrādātai.
Pēc viņas teiktā, vienīgais, kas spēj apturēt cūku mēra izplatīšanos, ir cilvēku atbildība pret sevi un citiem.
“Ir jāapzinās, ka nenodara pāri jau tikai sev un savām cūciņām, bet cieš arī citi.
Tiek uzlikti ierobežojumi un kavēts gaļas tirgus, ierobežota cūku tirdzniecība, pārtikas tirdzniecība un viss pakārtotais,” pauda I.Laizāne.
Pēc PVD sniegtās informācijas, Āfrikas cūku mēris ir akūta cūku infekcijas slimība, ko raksturo septicēmija un ļoti augsta letalitāte. Ar to slimo tikai cūku dzimtas dzīvnieki, tostarp mājas, meža un citu sugu savvaļā mītošas cūkas. Slimība izplatītās cūku populācijā tiešā vai netiešā kontakta ceļā. Akūta saslimšana cūkām parādās piecu līdz septiņu dienu laikā pēc inficēšanās.
