Lasīšanas laiks: 4 min
Piektdien, 13.februārī, Valmierā, Vidzemes Augstskolā notiek Kultūras ministrijas īstenotās nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta programmas izvērtēšanas konference. Programmu īstenošanai ieviesta jauna kārtība – finansējums konkursa kārtībā tika novirzīts reģionālajām organizācijām, kas to tālāk, rīkojot projektu konkursus, sadalīja vietējo ideju pieteicējiem.
Kopā 140 tūkstoši eiro tika sadalīti Rīgas, Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģioniem, kuros kopā atbalstīti 53 projekti, no tiem 15 Vidzemes plānošanas reģionā. Atbalstīto projektu skaitu palielinās vēl 14 idejas, kas šogad tiks īstenotas Latgales plānošanas reģionā.
Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere norādīja:
“Rezultatīvais rādītājs ir ļoti labs. Cerējām, ka tiks īstenotas 30 projektu idejas, bet atbalstu guva 53. Ir notikusi lieliska sadarbība. Bija izvirzīti kopīgie kritēriji, mērķi un sasniedzamie rezultāti, bet to ieviešana uzticēta vietējā līmenī. Reģionālie koordinatori labāk nekā ministrija spēj izvērtēt, kādas aktivitātes nepieciešams atbalstīt konkrētajā vietā.”
Projektu konkursi tika organizēti divos galvenajos virzienos – pilsoniskās sabiedrības un mazākumtautību iniciatīvu programmās. Reģionālie koordinatori atzina, ka šīs jomas ir plašas un iesniedzējiem ne vienmēr izprotamas, tāpēc tika rīkotas konsultācijas, kurās skaidroja, ka iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedriskajos procesos un mijiedarbībā ar Latvijā dzīvojošajām mazākumtautībām var tikt veicināta visdažādākajos veidos. Piemēram, projektā “Draudzīgās pusdienas” Kurzemē vairāku tautu pārstāvji kopīgi gatavoja un apmainījās ar receptēm, “Kāzās Pededzē”, izspēlētā uzvedumā, atspoguļots, kā dažādu tautu tradīcijas savijušās Latvijas pierobežā, “Jaunās māmiņas divās valstīs – vienā pilsētā” Valkā tikās, lai uzzinātu daudz jauna bērnu aprūpē, vienlaikus iepazīstoties un gūstot pieredzi viena no otras.
“Skaistākā darba diena pagājušajā gadā bija, kad viesojāmies pie atbalstu guvušajiem projektu pieteicējiem. Apbrīnojami, kādi risinājumi rasti, lai iedzīvotājiem saistošā veidā novērstu vietējā teritorijā pastāvošās problēmas,”
atzīst Kultūras ministrijas pārstāve S.Vēvere.
Arī reģionālā koordinatora Vidzemes plānošanas reģionā – Valmieras novada fonda – valdes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš norāda, ka apsveicams ir šāds finansējuma sadales modelis, kas stiprina vietējās organizācijas:
“Pozitīvi vērtēju, ka ministrija izvēlējās šādu finansējuma sadales modeli, jo Latvijā tā nav ierasta prakse. Valmieras novada fondam tā bija pirmā reize, kad valsts naudu dalījām vietējiem projektiem. Gūta pozitīva pieredze pašiem, ceru, ka arī ministrijai, tāpēc šodien tiekamies, lai kopā ar finansējuma ieguvējiem saprastu, vai šāda sistēma darbojas, kādi uzlabojumi nepieciešami.”
A.Bērziņš norāda, kā arī pārstāvji no citiem plānošanas reģioniem konferencē skaidroja, ka šobrīd ir apzinātas jomas, pie kurām vairāk jāpiedomā nākamajos konkursos, bet kopumā iecerētais piepildījies. Viens no riskiem ir visas teritorijas neiekļaušana, jo reģioni ir plaši, ne visi sadarbojušies ar vietējiem koordinatoriem, jāveicina izpratne par to, kas ir pilsoniskā sabiedrība, finansējums jāsadala, lai arī mazāk pieredzējušas NVO varētu realizēt savas idejas, individuāli jāuzrunā mazākumtautību organizācijas.
“Ļoti svarīga ir vērtēšana un tas, ka zinām, kādas problēmas ir vietējā mērogā, vairāk iespējama tiešā saskarsme ar iesniedzējiem. Cilvēki, īstenojot savas idejas, gūst lielāku izpratni par to, ka viņiem ir milzīgas iespējas sava ciemata, novada un pat valsts veidošanā,”
skaidro A.Bērziņš.
Arī projekta īstenotāja no Alūksnes Dzintra Zvejniece norāda, ka labdarības projekts ar mērķi vākt līdzekļus kāda zēna ārstēšanai radījis lavīnai līdzīgu efektu, iesaistot vietējos iedzīvotājus, īstenojot jaunas idejas:
“”Pa graudam labdarībai” rīkojām labdarības pasākumu līdzekļu vākšanai, iesaistot jauniešus, uzņēmējus, māksliniekus, zemniekus, amatniekus. Kopā iesaistījās 66 organizācijas un cilvēki, kuru ziedotās lietas izlozes un izsoles kārtībā dažu stundu laikā labdarības kasei deva divus tūkstošus eiro. Savukārt skolēni gatavoja dažādas lietas, arī ieņēmumi no to tirgošanas tika novirzīti mūsu mērķim. Ilzenes pamatskola pēc šīm aktivitātēm iesaistījusies projektā “Labdarības skola 2015”, mūsu jaunieši atjaunojuši Jauniešu ideju laboratorijas kustību Alūksnē. Viena ideja rosināja vairākas jaunas iniciatīvas Alūksnes pusē, tostarp Kristera kausa izcīņas smilšu volejbolā, kas turpinās godināt puiša piemiņu.”
Arī Visvaldis Valtenbergs, Vidzemes Augstskolas akadēmiskais un zinātņu prorektors, portālam “Valmieras Ziņas” norāda, ka NVO Latvijā ir labi attīstīts resurss pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai.
“Parasti novērojama sakarība – jo vairāk cilvēkiem ir ienākumu un brīvā laika, jo vairāk viņi iesaistās sabiedriskajās aktivitātēs, NVO, interešu grupās, brīvā laika pavadīšanas grupās, projektos. Savukārt Latvijā iedzīvotāji daudz strādā, brīvā laika ir maz, bet ienākumu līmenis nav tik augsts. Tādējādi, uzskatu, ka Latvijā sabiedriskā aktivitāte ir augsta. Valsts pārvaldei un pašvaldībām ir svarīgi mēģināt likuma ietvaros atbalstīt iedzīvotāju veiksmīgās iniciatīvas, kā arī ar laiku, kad uzticība izveidojusies, deleģēt noteiktas lietas.”
Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja, ka piektdien, 13.februārī, Valmierā, Vidzemes Augstskolā notiek “Nevalstisko organizāciju atbalsta programma 2014 izvērtēšanas konference”” , kurā projektu īstenotāji dalīsies pieredzē, kā arī notiks diskusijas par pilsoniskās sabiedrības perspektīvām Latvijā.
