Lasīšanas laiks: 3 min
Noslēgusies trešdien, 28.maijā Valmieras Kultūras centrā notiekošā foruma “Augstākās izglītības loma 21.gadsimta Latvijā” 1.plenārsēde, portāls “Valmieras Ziņas” noskaidroja pasākumā.
Plenārsēdi ievadīja Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors Gatis Krūmiņš, vēlot visiem klātesošajiem šīs dienas laikā nevairīties no diskusijām, jo tikai caur tām ir iespējams panākt gaidīto rezultātu un vienoties par iespējamajiem risinājumiem. Savukārt Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Inesis Boķis sacīja, ka ne tikai izglītības nozarē, bet arī pašvaldībās, medicīnā un citur ir manāma problēma, ka
“Vieni negrib dzīvot pa vecam un otri vairs nevar dzīvot pa vecam.
[..] Cenšamies turēties pie bijušā, kaut apstākļi ir mainījušies.” Pilsētas mērs novēlēja foruma dalībniekiem šodienas diskusijās iezīmēt sarežģītos, bet virzošos jautājumus augstākās izglītības attīstībā.
Plenārsēdes pirmo prezentāciju sniedza G.Krūmiņš, kurš klātesošajiem pastāstīja par nepieciešamību pašiem augstākās izglītības pārstāvjiem pozicionēt augstāko izglītību. Viņš apgalvoja, ka Latvijai nevajadzētu izmantot tos pašus ieročus konkurences cīņā, ko izmanto lielās valstis. Tā vietā mums vajadzētu izmantot šos rīkus iekšējām vajadzībām, tostarp mūžizglītības nodrošināšanai. Tāpat rektors apgalvoja, ka
Latvijas izglītības sistēmai sevi jāpozicionē kā daļu no Eiropas izglītības sistēmas,
kurā pēc vairākiem kritērijiem tā nebūt neizskatoties vāja.
Otrajā prezentācijā Daugavpils Universitātes rektors un Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis runāja par policentriskas attīstības praksi un nepieciešamību augstākās izglītības kontekstā, savukārt Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš atzina, ka Latvija vārdos jūtas Eiropai piederīga, taču “iekšējā sajūta šiem vārdiem neatbilst”.
Pēc viņa teiktā,
Latvijas augstākajai izglītībai ir jādomā nevis pragmatiski, bet vizionāri, tāpēc plāni ir jābūvē lieli, jāuzstāda augsti mērķi un ambīcijas, nevis jādomā pieticīgi.
Pēc M.Auziņa teiktā, Latvija var labi ierakstīties Eiropas kontekstā, sevi pozicionējot kā tās daļu, taču turpinot līdzšinējo pieticības pieeju, vēlamo rezultātu nesasniegsim.
Kā pēdējais foruma 1.plenārsēdē klātesošos uzrunāja bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš analizēja Latvijas piemēru studentu “pazaudēšanā” ārvalstu augstskolām. Pēc viņa teiktā,
studentus ir iespējams piesaistīt augstskolām, pilnveidojot pašu piedāvājumu, atbilstošu profesiju saturam, maksimāli digitalizējot apguves procesu, piesaistot izcilus kadrus pasniedzēju vidū, internacionalizējot mācību un pētniecības vidi, kā arī, aktīvi sadarbojoties ar privāto sektoru.
Pēc plenārsēdes turpinājās diskusijas par augstākās izglītības nozares aktualitātēm, reformām – kā ir veicies, kas ir izdevies un kas – ne, kā arī – kas būtu darāms tuvākajā laikā. Diskusiju panelī piedalījās M.Auziņš, Latvijas Studentu apvienības pārstāve Ingūna Zariņa, R.Ķilis, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvis Egils Stalidzāns un G.Krūmiņš.
Jau ziņojām, foruma norisei iespējams sekot līdzi tiešraidē.
Foruma turpinājumā paredzēta 2.plenārsēde, kurā uzstāsies stratēģiskās attīstības plānošanas un komunikācijas eksperts Zigurds Zaķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Savukārt 2.diskusiju panelī viedokli par augstāko izglītību, tās lomu un nepieciešamību paudīs I.Boķis, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Augstākās izglītības padomes pārstāvis Vilnis Rantiņš, J.Endziņš, I.Kalviņš, Latvijas Mobilais telefons pārstāvis Juris Binde un Swedbank pārstāve Dace Antone.
