Lasīšanas laiks: 3 min
Tuvākajā nedēļā gaidāmais aukstuma vilnis Latvijā būs lielākais kopš 2014.gada janvāra, informē aģentūra BNS.
2016.gada sākumā diennakts vidējā gaisa temperatūra brīžiem noslīdēs astoņus grādus zem normas. Aukstākajās dienās saule gaisu nespēs iesildīt vairāk nekā līdz -8..-14 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra diennakts tumšajā laikā valsts lielākajā daļā sasniegs -14..-19 grādu, bet vietām, izklīstot mākoņiem un iestājoties bezvējam, dažās naktīs sals var pārsniegt -20 grādu.
Valdošais būs lēns līdz mērens austrumu vējš. Brīžiem gaidāms neliels sniegs un sarma.
Zemākā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta 2015.gadā, bija -22 grādi 7.janvārī, bet toreiz aukstums bija īslaicīgs, jo janvāra pirmajās dienās visā valstī valdīja atkusnis un no 9.janvāra atkal visā valstī gaisa temperatūra pakāpās virs nulles.
Pagājušās ziemas zemākā gaisa temperatūra Latvijā bija -23 grādi 2014.gada 29.-30.decembra naktī Rucavā, bet arī šis aukstuma vilnis nebija garāks par dažām dienām.
Pēdējais ilgstoša un barga sala periods Latvijā bija 2014.gada janvārī, kad mēneša otrajā pusē katru nakti gaisa temperatūra noslīdēja zem -15 grādiem, vietām Vidzemē sasniedzot -24 grādus.
Pašreizējais sala periods Latvijā sākās 27.decembrī, un līdz šim zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Dobeles novadā, kur 31.decembra rītā sals sasniedza -17..-18 grādu.
Kurzemi, Zemgali un pieguļošos Vidzemes novadus klāj no viena līdz sešiem centimetriem plāna sniega kārtiņa, bet pārējā Vidzemē un teju visā Latgalē tikpat kā nav sniega – valda kailsals.
Kailsala dēļ Vidzemē un Latgalē pastāv sējumu izsalšanas risks, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.
Visdziļākais gadumijas sniegs Latvijā bija 2010.-2011.gadā, kad sniega segas biezums dažviet valsts centrālajos novados, kā arī Rucavas novadā Vecgada dienā sasniedza 50-55 centimetrus (cm), liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
2010.gada pēdējā dienā Rīgu klāja 47 cm dziļš sniegs, 2011.gada pirmajās dienās sniega kārtas augstums galvaspilsētā sasniedza pat 60 cm. Toreiz daudzviet Latvijā, it īpaši Latgalē, bija saglabājies apledojums, kas izveidojās Ziemassvētkos, un no sniega un ledus svara lūza koki un tika pārrautas elektrolīnijas. Koki bija saliekušies tiktāl, ka ar galotni atdūrās pret zemi. Lietuvas rietumos un Igaunijā sniega dziļums 2011.gada sākumā sasniedza attiecīgi 67 un 77 cm.
Arī 2001.gads visā Latvijā noslēdzās ar dziļu sniegu, Limbažos bija 52 cm sniega, savukārt 2009.gada pēdējā dienā sniega segas biezums bija no viena centimetra Liepājā līdz 30-35 cm daudzviet Vidzemē, kā arī Kolkasragā.
2012.gada decembrī bija līdz 30 cm dziļš sniegs un mēneša vidū vairākas dienas plosījās pamatīgs putenis, bet, sākot ar Ziemassvētkiem, iestājās atkusnis, un 2013.gada sākumā sniegs nokusa praktiski visā Latvijā.
Pirms diviem gadiem Ziemassvētki un gadumija pagāja bez sniega, gaisa temperatūra dažbrīd sasniedza +6..+9 grādus, bija izplaukuši pūpoli un dažas pavasara puķes, bet mežos auga gailenes un citas sēnes. 2013.gada decembra trešā dekāde bija siltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Pirms gada 30.-31.decembrī Latvijā bija sniegputenis, kas no rietumiem pārgāja smidzinošā lietū. 31.decembra rītā Siguldā izveidojās 20 centimetru bieza sniega sega. Jaungada naktī gaisa temperatūra bija 0..+5 grādi, daudzviet sabiezēja migla. 2015.gada 2.janvārī gaiss iesila līdz +4..+8 grādiem, sniegs nokusa visā valstī.
Augstākā gaisa temperatūra 31.decembrī reģistrēta 1975.gadā, kad termometra stabiņš pakāpās līdz +7,7 grādiem. Siltākais 1.janvāris bija 1984.gadā, kad gaiss iesila līdz pat +9,5 grādiem.
Savukārt lielākais sals decembrī piedzīvots 1978.gadā, kad 30. un 31.decembrī gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā noslīdēja zem -30 grādiem, Vidzemes augstienē sasniedzot pat -43 grādus.
Pēdējā ļoti aukstā Vecgada diena bija 2002.gadā, kad Vidzemē gaisa temperatūra pazeminājās līdz -25 grādiem. 1996.gada 31.decembrī šāds sals bija valsts lielākajā daļā, togad zemākā gaisa temperatūra Vecgada vakarā bija -26 grādi Daugavpilī un Liepājā.
