Lasīšanas laiks: 2 min
“Tajā brīdī neviens nedomāja, ka var tikt nogalināts, bija tikai apziņa, ka sava zeme un valsts ir jāaizstāv par katru cenu. Ne ar ieročiem, bet ar ticības spēku. Cilvēki bija labestīgi, draudzīgi un atsaucīgi, emocijas un attieksme nebija uzspēlēta. Neviens nekur nevarēja paiet garām, visur tikām aicināti parunāties, iedzert siltu tēju un paēst”, tā par barikāžu laiku portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja mazsalacietis Jānis Šmits.
Barikādēs Jānis pierakstījis redzēto un piedzīvoto. Visu laiku līdzi bijusi arī vecmāmiņas dziesmu grāmata ar krustiņu uz vāka. Jāņa pierakstītās atmiņas 2001.gadā publicētas barikādēm veltītā grāmatā “Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata”.
Intervijas laikā Jānis portālam “Valmieras Ziņas” nolasīja savus grāmatā aprakstītos pārdzīvojumus. Viņš stāstīja: “Domā ieved pirmos ievainotos. Sākas. Ar nestuvēm pieci zēni un es dodamies uz Bastejkalnu. Ir cietušie uz tiltiņa, pa kuru atklāj uguni no Raiņa bulvāra puses. Zēnu atstājam aizsegā, un mēs, pieaugušie, dodamies apiet kanālu no Valdemāra ielas puses. Nepārtraukti šauj gaisā ar trasējošām lodēm. Uzlaužam sētas režģi kanāla pusē un caur pagalmu piekļūstam pie vārtiem pirms parka. (…)
Novietojam nestuves koku aizsegā.
Pusotra metra attālumā no mums ložu kārta ieskrien zemē. Bailes ir atkāpušās, paliek pienākums.
Atskan saucieni, lamas. Un tā vairākas stundas, tad viss melnais brauciens iegriežas šķērsielā, atskan divi atsevišķi šāvieni. Brauc divas bruņumašīnas. Šoreiz Rīga nedimd. Rīga sten, prožektoriem taustot zemi, tad gaisu. (…)
Ejam ar nestuvēm uz ministrijas ēku.
Pie kokiem zemē, jau nezvēru darbu pastrādājušas, mētājas tukšas čaulītes. No aparāta izrauta filma kā čūska valstās pa asfaltu.
Viens neģēlību liecinieks likvidēts.”
Jānis portālam “Valmieras Ziņas” atzina, ka tad, kad viss ir kārtībā un briesmas nedraud, šādu kopības sajūtu cilvēki bieži vien aizmirst. Taču, ja tagad būtu nepieciešamība aizstāvēt savu valsti, viņaprāt, tauta tik un tā būtu vienota.
Barikādes tika rīkotas 1990.gada 4.maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzībai. Barikādes tika organizētas Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991.gada 13.janvāra līdz 27.janvārim. Barikāžu apšaudes laikā gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks, skolnieks Edijs Riekstiņš, Iekšlietu darbinieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, kā arī Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.
