Lasīšanas laiks: 3 min
Ziemeļblāzmu ķērāju nav daudz. Lai šo dabas parādību iemūžinātu, jābūt gatavam doties pēkšņā nakts izbraukumā, jāzina astronomijas un ģeogrāfijas pamati, jāprot izmantot fotoaparāta tehniskās iespējas, bet svarīgākais – jāgrib saskatīt, ka debess arī naktī ir pārsteigumu pilna.
Portāls “Valmieras Ziņas” sarunājas ar ziemeļblāzmu vērotāju Jāni Šatrovski.
Jānis, dzīvodams laukos, dabas krāšņumu iepazinis jau bērnībā. Tad arī gūtas pirmās zināšanas par tumšajās debesīs redzamajiem krāsainas gaismas laukumiem – no saules izmesto lādēto daļiņu, kas mijiedarbojas ar Zemes magnētisko lauku, veidotajām formām.
“Latvija ir pēdējā vieta platuma grādos, kur var redzēt Ziemeļblāzmu. Lietuvā tā jau ir liels retums. Tomēr cilvēkiem ierasts staigāt nodurtām galvām, palaižot garām skaistumu, kas paveras virs ikdienišķajiem skatiem.”
Jānis stāsta, ka ziemeļblāzmu vērošana ir rituāls. Tā kā to ir grūti paredzēt ilgu laiku iepriekš, vakaros tiek skatītas kosmiskās un ierastās laika ziņas, satelītuzņēmumos pētīts, kā virzīsies mākoņi, arī pilnmēness traucē saskatīt blāzmu. Turklāt svarīgs ir magnētisko vētru stiprums, kuru laikā blāzma rodas. Ja vairāk uz ziemeļiem esošajās valstīs pietiek ar mazāku ballu vētrām, Latvijā ziemeļblāzma būs labi saskatāma apmēram septiņu ballu stiprumā.
Arī pirms došanās ceļā ir jāsagatavojas. Jānis ziemeļblāzmas vēro kādā no Burtnieku novada pļavām – Valmiera pēc desmit minūšu brauciena paliek aiz muguras, priekšā paveras tumšs lauks.
“Ziemeļblāzmu vērošana nav koncerts, jāsaģērbjas silti, jāsagatavo līdzi tēja un maizītes, jo nevar zināt, cik ilgi būsim prom. Jābūt gatavam, ka, neskatoties uz prognozēm, var gadīties, ka ziemeļblāzmu ieraudzīt tā arī neizdosies.”
Mūspusē visbiežākais ziemeļblāzmas redzamības ilgums ir ap 15 minūtēm. Tomēr ir bijušas arī reizes, kad parādība vērojama ilgu laiku. Tad pļavā pavadīta visa nakts, mainot fotografēšanas skatu punktus.
“Lai iemūžinātu blāzmu, fotoaparāts jānovieto ziemeļu virzienā. Es vados pēc Polārzvaigznes, tādējādi zinu, uz kuru pusi ir ziemeļi arī tad, ja neatrodos dzimtajā pusē. Blāzma ir lēna dabas parādība. Klipiņos, kur redzami kustīgi gaismas laukumi, kadri uzņemti ar 20 līdz 30 sekunžu intervālu. Dažu sekunžu videomateriālā redzamais uzņemts vairākas stundas.”
Jānis stāsta, ka labprāt ņemtu līdzi arī citus interesentus un skaidrotu par dabas parādību. Jāseko līdzi informācijai, kas, vadoties pēc kosmiskajām un ierastajām laika ziņām, strauji mainās.
“Ir bijis tā – draugs zvana, ka ir īstais laiks, otrs draugs, uzliekot uz durvīm zīmīti, ka atrodas objektā, aizslēdz veikalu un piebiedrojas. Tomēr tā arī ziemeļblāzmu tajā vakarā neredzējām. Citreiz, kad bija liels sals un diezgan vājas prognozes, aizbraucu viens, lai draugiem atkal nebūtu vilšanās. Dažās minūtēs dabūju bildes ar ļoti skaistiem skatiem, kā arī vēlāk pārmetumus no domubiedriem, ka nepasaucu līdzi.”
Vasarā līdz pat augustam gaismas dēļ ziemeļblāzmas novērot ir ļoti grūti. Tad debesīs ir citas neparastas parādības – zibens un sudrabainie mākoņi. Par tiem kādā citā Jāņa stāstā.
Nakts ekspedīcijas prasa daudz laika, tomēr ģimene ziemeļblāzmas vērotāju atbalsta un reizēm dodas līdzi. Kad bērni būs paaugušies, tad šāda kopā būšana būs iespējama biežāk. Ikdienā Jānis strādā savā darbnīcā, gatavojot dažādus koka izstrādājumus. Latvijas daba apvienota ar augstākajām tehnoloģijām, radot neparastus un skaistus mākslas darbus. Idejas par šiem izstrādājumiem nereti rodas, pavadot garas stundas dabas vērojumos un tās iemūžināšanā.
