Lasīšanas laiks: 8 min
6.novembrī apritēja divi gadi kopš Jānis Baiks tika ievēlēts par Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju. Portāls “Valmieras Ziņas” tikās ar pilsētas vadītāju, lai uzzinātu, kas paveikts šajā laikā un kādas ir nākotnes ieceres.
Kas bija visgrūtākais, stājoties jaunajā amatā?
Šie divi gadi paskrējuši kā viena nedēļa. Jau pirms stāšanās amatā ļoti labi pārzināju pašvaldības darbu, jo ilgstoši esmu strādājis dažādos amatos, tostarp 11 gadus par izpilddirektoru. Iesaistoties politikā, tiku ievēlēts par deputātu un kļuvu par domes priekšsēdētāja vietnieku. Taču mēra amats uzliek jaunus pienākumus un atbildību gan tepat, Valmierā, komunicējot ar iedzīvotājiem un organizējot pašvaldības darbu, gan arī pārstāvot pilsētu reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī.
Grūtākais bija pārslēgties no izpildvaras uz politisko darbu. Mana rīcība tiek daudz vairāk vērtēta un analizēta, lai saprastu, kāda politika turpmāk tiks īstenota Valmierā un ar ko var rēķināties.
Vēl viens izaicinājums bija saglabāt pēctecību “kursam”, kas tika uzsākts Ineša Boķa laikā. Domāju, ka ir izdevies noturēt attīstības tempu, turpināt iesāktos darbus un veidot arī jaunas ieceres. Šo panākumu pamatā ir laba komanda gan politiskā, gan izpildvaras līmenī. Atšķirībā no citām pašvaldībām, visi Valmieras domes deputāti spēj sastrādāties un vienoties par pilsētas attīstībai svarīgām lietām bez liekiem ķīviņiem. Tāpat svarīgi ir saglabāt spējīgu administratīvo komandu, lai gan tās sastāvs ik pa brīdim mainās, speciālistiem turpinot darba gaitas citās organizācijās.
Kādi bija galvenie mērķi, ko izvirzījāt? Vai ir izdevies tos īstenot?
Viens no mērķiem, ko izvirzīju, stājoties amatā, ir nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi Valmierā. Ja biznesam labi klāsies, tad nauda pietiks arī visam pārējam. Statistikas dati apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Valmierā jaundibināto uzņēmumu skaits pārsniedz likvidēto skaitu. Ekonomiski aktīvo vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir otrais lielākais Latvijā. Attīstības indeksa rādītājs ir otrais labākais starp republikas nozīmes pilsētām. Darbavietu skaits tuvojas iedzīvotāju skaitam, savukārt bezdarba līmenis ir otrais zemākais starp republikas nozīmes pilsētām.
Attīstība, protams, rada jaunas problēmas un izaicinājumus. Citas pašvaldības cīnās, lai noturētu iedzīvotājus, taču mūsu uzdevums ir palielināt valmieriešu skaitu, lai pilsēta varētu turpināt attīstīties.
Valmiera ir pievilcīga daudziem pieejamo darbavietu un attīstītās infrastruktūras dēļ. Pilsētā ir nodrošināta visu līmeņu izglītība, kā arī plašas kultūras, sporta un atpūtas iespējas. Taču, palielinoties iedzīvotāju skaitam, arvien asāk jūtams mājokļu trūkums. Tādēļ dome pieņēma drosmīgu lēmumu būvēt pašvaldības īres namu, lai iekustinātu nekustamo īpašumu tirgu un mudinātu arī uzņēmējus iesaistīties dzīvokļu jautājuma risināšanā. Pašlaik esam tikuši līdz līgumam ar celtniekiem un jau novembrī ceram sākt būvniecību.
Pēdējo divu gadu laikā pilsētā notikuši lieli sporta un kultūras pasākumi, kas piesaistījuši visas Latvijas uzmanību. Valmiera rīkoja divus valsts mēroga sporta pasākumus – 2015.gadā Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiādi, bet 2016.gadā – Latvijas IV olimpiādi. Abi ir guvuši atzinīgu vērtējumu no Latvijas Olimpiskās komitejas, pašvaldībām, sportistiem un skatītājiem.
Tas ir apliecinājums mūs spējām rīkot nacionāla līmeņa pasākumus, kas veicina Valmieras tēla atpazīstamību un prestižu. Turklāt šādi notikumi piesaista pilsētai viesus un dod iespēju uzņēmējiem nopelnīt.
Esmu gandarīts arī par pirmo Valmieras vasaras teātra festivālu, kas piesaistīja plašu publiku un guva atzinību no skatītājiem un profesionāļiem. Mūsu māksliniekiem vēlreiz izdevās apliecināt, ka Valmiera ir augsta līmeņa teātra pilsēta un tā spēj radīt jaunas un interesantas formas, kā šo mākslu piedāvāt skatītājam.
Tāpat starp paveiktajiem darbiem gribētu izcelt Valmieras pilsētas pārstāvniecības Rīgā izveidi. Tā nodrošina ne tikai labāku pilsētas interešu pārstāvniecību valsts institūcijās un pilsētas atpazīstamības veicināšanu, bet arī sniedz Valmieras uzņēmumiem un organizācijām iespēju rīkot galvaspilsētā prezentācijas, seminārus un tikšanās ar sadarbības partneriem.
Ne tik labi ir veicies ar Vecpuišu parka rekonstrukciju. Atbilstoši noteiktajai procedūrai, uzklausījām iedzīvotāju vēlmes, lielāko daļu no tām iekļāvām projektā, taču pēc tam sekoju daudzi protesti, kas apturēja rekonstrukciju. Daļēji tajā var vainot arī mūsu izvēlēto arhitektu tehnisko “brāķi” projekta izstrādē. Lai gan gribējām projektu īstenot ātrāk, tagad visu darīsim pakāpeniski. Vispirms atjaunosim celiņu tīklu, ūdens kanalizāciju, apgaismojumu un uzstādīsim jaunus soliņus. Pēc tam ik gadu varēsim parkā ieviest kādu jaunu elementu – strūklaku, puķu dobes, spēļu laukumu utt.
Kad paredzēts sākt Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukciju un vieglatlētikas manēžas būvniecību?
Ļoti gaidām, kad Saeima apstiprinās 2017.gada valsts budžetu, kurā paredzēts finansējums stadiona rekonstrukcijai. Ja līdzekļi tiks piešķirti, jau nākamgad varēsim sākt būvniecību.
Gribu uzsvērt, ka jaunā vieglatlētikas manēža būs nacionāla mēroga objekts, kas būs ne tikai laba treniņu bāze, bet arī vieta valsts un starptautisku sacensību rīkošanai. Manēžas projekts tapis ciešā sadarbībā ar Latvijas Vieglatlētikas savienību. Šo sporta objektu kā treniņu bāzu varēs izmantot arī citu sporta veidu pārstāvji, jo vieglatlētika ir visu sporta veidu pamatā.
Kā vērtējat nesen izstrādāto Valmieras Kultūras centra rekonstrukcijas skiču projektu?
Uzskatu, ka esam nedaudz pārcentušies ar koncertzāļu būvniecību Latvijā. Rekonstruējot Valmieras Kultūras centra ēku, paturam prātā ideju, ka galvenais ir saturs.
Primāri mums ir jānodrošina labi apstākļi pašdarbības kolektīviem. Savukārt otrā Kultūras centra funkcija ir nodrošināt iespēju uzņemt dažādus viesmāksliniekus, jo ne visiem ir iespēja aizbraukt uz koncertiem un izrādēm citviet Latvijā. Taču jāatceras – 30 kilometru attālumā ir arī Vidzemes koncertzāle, uz kurieni dodas daudzi valmierieši, lai baudītu dažādus kultūras pasākumus. Tādēļ nebūtu lietderīgi Valmierā būvēt vēl vienu lielu koncertzāli, ko vajadzētu uzturēt par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Tas arī attiecas uz estrādes rekonstrukciju vai pārvietošanu, kas ik pa laikam tiek aktualizēta. Ņemot vērā laika apstākļus Latvijā, kas neļauj stacionāru estrādi pietiekami noslogot, nešķiet lietderīgi ieguldīt lielus līdzekļus tās būvniecībā. Mūsdienās pastāv dažādas tehniskās iespējas, kas ļauj jebkurā brīvā laukumā, kur ir pieejama elektrība, uzsliet skatuvi, uzstādīt solus un sarīkot brīvdabas koncertu vai teātra izrādi.
Kā virzās industriālā parka projekts?
Industriālā parka veidošana ir ilgtermiņa projekts nākotnes attīstības vārdā. 2015.gadā tika pieņemts vēsturisks lēmums, grozot pilsētas administratīvo robežu. Valmieras teritorija palielinājās par 118 hektāriem.
Pašlaik projekta virzība joprojām notiek juridisko formalitāšu sakārtošanas līmenī. Diemžēl tas notiek lēni, taču negribam neko sasteigt, lai viss būtu atbilstoši likumiem. Pašvaldībai ir jāveic savs “mājas darbs”.
7.novembrī tika atkārtoti izsludināta sabiedriskā apspriešana precizētajai teritorijas plānojuma redakcijai, ko iecerēts apstiprināt decembra sākumā. Plānojumā ir noteikts, ka pilsētai pievienotā teritorija ir paredzēta industriālai apbūvei. Tālākie soļi juridiskās bāzes sakārtošanai sekos no valsts institūciju puses.
Kā vērtējat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosināto 16 apriņķu veidošanu Latvijā?
Medijos publicētais dokuments par šo ideju ir pretrunīgs, jo virsraksts nesakrīt ar dokumenta saturu. Ir nepieciešams plašāks skaidrojums. Godīgi sakot, pašvaldības Latvijā ir par daudz. Piekrītu arī tam, ka nav normāla situācija, ja dažādu valsts institūciju atbildībā esošās teritorijas ir atšķirīgas. Pat pašvaldībām dažkārt ir grūti saprast, pie kā vērsties atsevišķu jautājumu risināšanā. Kā gan iedzīvotāji var orientēties daudzo institūciju “labirintā”. Tādēļ primāri būtu jānosaka vienots teritoriāls iedalījums, kura ietvaros darbojas visu valsts institūciju reģionālās nodaļas.
Tajā pašā laikā es neatbalstu jaunas reformas īstenošanu, brīvi novelkot līnijas kartē. Mēs neesam vēl kārtīgi izvērtējuši 2009.gada reformas rezultātus. Būtu jāizpēta, kur iedzīvotāji reāli dodas saņemt dažādus pakalpojumus. Pētījumā varētu identificēt centrus, kas ir dabiski izveidojušies. Savukārt ap tiem varētu veidoties apriņķi.
Tāpat gribu uzsvērt, ka šai reformai ir jābūt brīvprātīgam procesam. Kā pozitīvu piemēru varu minēt Valmieras sadarbību ar apkārtējiem novadiem. Piemēram, mums ir laba sadarbība ar Burtnieku novadu izglītības pārraudzības jomā. Tāpat Burtnieku novada pašvaldība kļuva par līdzīpašnieku SIA “Valmieras ūdens”, kas nodrošina ūdensapgādes un siltumapgādes pakalpojumus arī novada teritorijā. SIA “Valmieras ūdens” un SIA “Valmieras Namsaimnieks” veidojas sadarbība ar Beverīnas novada pašvaldību. Savukārt tūrisma jomā ar kaimiņu novadiem sadarbojamies kopīgas kartes un tūrisma piedāvājuma izstrādē. Tāpat Valmiera un apkārtējie novadi īsteno sadarbību kultūras un izklaides pasākumu rīkošanā. Piemēram, sadarbībā ar Burtnieku novadu šovasar rīkojām Valmieras vasaras teātra festivālu, savukārt kopīgi ar Burtnieku un Kocēnu novadu rīkojām velo – kino festivālu “Kino pedālis”.
Šādu sadarbību nedrīkst uztvert kā vājuma pazīmi, ko izmantot, lai pamatotu novadu likvidēšanu. Tas nav vājums, bet gan labs paraugs pašvaldību spējai vienoties sadarbībai, no kuras ieguvēji ir visi iedzīvotāji. Ar laiku, iespējams, šāda sadarbība var rezultēties ar pašvaldību saplūšanu, ja to vēlēsies vairākums iedzīvotāju.
Kā Jūsu vadītā partija gatavojas nākamā gada pašvaldību vēlēšanām?
Jāatzīst, ka cīņa starp partijām pašvaldību līmenī ir mazāka nekā Saeimas vēlēšanās, taču vēlētājs tieši vietējā līmenī vislabāk var novērtēt to, kurš ir solītājs un kurš ir darītājs. Neesam plānojuši rīkot plašu kampaņu medijos, jo tas prasa lielus finanšu resursus. Taču sagatavosim atskaiti vēlētājiem par solītajiem un paveiktajiem darbiem pēdējo četru gadu laikā, kā arī prezentēsim savu vīziju par turpmāko Valmieras attīstību nākamajā periodā.
Uzskatu, ka Valmieras vēlētājs vienmēr ir bijis pietiekami gudrs un inteliģents, lai izvērtētu to, kas ir paveikts un kas nav. Tā kā esam bijuši pie varas visu šo laiku, tad varam kritizēt tikai sevi par to, kas nav izdevies. Tāpat ir vērtīgi uzklausīt iedzīvotāju kritiku, lai saprastu savas kļūdas un tās novērstu.
Varu droši apgalvot, ka visi astoņi partijas “Valmierai un Vidzemei” deputāti pauduši vēlmi turpināt darboties politikā un kandidēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Tāpat varu atklāt, ka būs vairāki jaunpienācēji, kuri pievienojušies partijai un vēlas aktīvi darboties pilsētas labā. Pēdējā laikā partijā sākuši darboties vairāki aktīvi jaunieši. Vēlamies viņiem dot iespēju gūt pieredzi un paveikt kaut ko nozīmīgu. Jaunieši novērtē to, ka reģionālā partijā viņiem ir lielākas iespējas paust savas idejas un tās īstenot nekā nacionāla mēroga partijā.
Vai ir plānots veidot sarakstus arī citās Vidzemes pašvaldībās?
Pagaidām par to diskutējam, taču neslēpšu, ka ir bijuši aicinājumi piedalīties vēlēšanās ar mūsu partijas sarakstu arī citās pašvaldībās. Lai to varētu īstenot, ir nepieciešams apzināt citās pašvaldībās spējīgus un uzticamus cilvēkus, no kuriem veidot komandu.
Līdzīgi mēs rīkojāmies arī Valmierā. Vēl pirms partijas “Valmierai un Vidzemei” dibināšanās pilsētā bija izveidojusies spēcīga komanda, ko nacionālā līmeņa partijas vēlējās sadalīt, pārvilinot pie sevis atsevišķas personas. Lai tas nenotiktu, izveidojām savu partiju, kas pārstāv pilsētas un reģiona intereses.
