Lasīšanas laiks: 3 min
Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunajā pedagogu darba samaksas modelī ietverts nosacījums, ka vidusskolas klasi var atvērt sākot no 12 skolēniem, pēc modeļa ieviešanas pašvaldībām varētu nākties slēgt aptuveni 80 vidusskolas, intervijā aģentūrai BNS pastāstīja izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles padomnieks rīcībpolitiku ieviešanas jautājumos Kaspars Bērziņš.
Viņš skaidroja, ka noteikumos, kurus valdība skatīs 11.augustā, iekļauts nosacījums, ka minimālais skolēnu skaits, lai atvērtu vidusskolas klasi, ir 12 skolēni. Tas nozīmē, ka pašvaldības, kurās būs mazāk skolēnu, valsts finansējumu nesaņems, kas noved pie tā, ka vidusskolas būs jāslēdz, vai jāapvieno ar citām. Šādas skolas pašlaik ir aptuveni 80.
Vienlaikus gan Bērziņš akcentēja – ja pašvaldība uzskata, ka skola ar ļoti mazu skolēnu skaitu ir nepieciešama, tā izglītības iestādi varēs uzturēt par saviem līdzekļiem. Tiesa, ministrija norāda, ka izglītībai ir jābūt kvalitatīvai un skolās ar mazu skolēnu skaitu to nevar nodrošināt. “Mēs kā valsts nevaram to atļauties,” teica Bērziņš.
Noteikt minimālo skolēnu skaitu ministriju mudinājuši centralizēto eksāmenu rezultāti un starptautiski pētījumi, kuri atspoguļo skolēnu zināšanas. Tie rāda, ka skolās, kurās ir neliels skolēnu skaits, skolēnu zināšanas ir krietni sliktākas.
Kā iemeslus tam ministrija min to, ka klasēs, kurās ir maz skolēnu, starp bērniem un jauniešiem nav nepieciešamās konkurences. Tāpat vērojama arī noslāņošanās starp skolotājiem – spējīgākie strādājot pilsētu skolās, izglītības iestādēs, kurās ir lielāks skolēnu skaits.
Optimālais skolēnu skaits vidusskolās, lai skolēni sasniegtu labākos rezultātus, ir no 15 līdz 25 skolēni vienā vidusskolas klasē. Ja skolēnu skaits vienā klasē ir lielāks par 25, skolēnu rezultāti krītas, liecina ministrijas sniegtā informācija.
Izglītības un zinātnes ministrija joprojām arī pieturas pie uzstādījuma, ka skolām, kurās mācās skolēni līdz 7.klasei ir jāatrodas tuvāk mājām, teica Bērziņš.
Jaunā modeļa ieviešanai valsts budžetā gadā papildus ir nepieciešami 31,43 miljoni eiro, 2016.gada četriem mēnešiem – 10,48 miljoni eiro, lai novērstu pašreizējo pedagogu atalgojuma nevienlīdzību un palielinātu nepieciešamo atbalstu skolēniem.
IZM uzsver, ka jaunais modelis paredz skaidru un prognozējamu pedagogu atalgojuma sistēmu, un tas ir svarīgs nosacījums jaunu pedagogu piesaistei Latvijas izglītības nozarei un izglītības kvalitātes paaugstināšanai.
Pedagogu atalgojums jaunajā modelī tiek rēķināts par 36 darba stundām nedēļā. Tās ietver visus pedagoga veicamos darbus mācību procesā – vidēji 24 mācību stundas, to sagatavošana, darbu labošana, konsultācijas, darbs ar vecākiem, darbs skolas attīstībā. Skolotāju atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita klasē un tiek noteikts robežās no 760 līdz 1000 eiro mēnesī par vienu amata vienību. Jaunais modelis paredz lielāku atbalstu skolēniem, lai nodrošinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu un mazinātu nevienlīdzību pilsētu un lauku skolēnu mācību sasniegumos.
Modeļa izstrādes laikā notikušas vairāk nekā 200 tikšanās darba grupās un diskusijas ar sociālajiem partneriem.
