Lasīšanas laiks: 4 min
“Ziemas saulgriežiem un Jaunā gada nākšanas laikam ir sudraba enerģija. Pretstatā vasaras saulgriežiem, kad ir zelta enerģija, spēku smeļoties no plaukstošās dabas. Daba tagad ir klusuma periodā, enerģija spēcīga ar to, ka viens gads ārdās nost, top jauns. Šis ir pārdomu laiks, kad jāizvērtē vecais un jādomā par jauno,” stāsta Guna Medne, Valmieras muzeja Izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja.
Skatoties pēc Saules kalendāra, jauns gads sākās jau 25.decembrī. Tomēr, dzīvojot pēc Gregora 12 mēnešu kalendāra, esam pieņēmuši, ka jauns gads sāksies 1.janvārī. Šim laikam ir sudraba enerģija, kas rosina pārdomāt sasniegto, izvirzīt jaunus mērķus. Tāpēc tieši ziemas saulgrieži un jauna gada sagaidīšana saistīta ar zīlēšanu. Tas ir arī veļu laiks, godinot senčus un mācoties to gudrības, stāsta Guna Medne.
Arī zīlēšana lielā mērā ir saistīta ar to, ka pārdomājam, ko esam sasnieguši, saprotam, pēc kā tiecamies, tādējādi ar dažādiem rituāliem it kā ieprogrammējot sev šo vēlmju piepildījumu.
“Viens no senču rituāliem bija, ka saimniece cimdos, zem šķīvjiem vai krūzītēm paslēpa kādu lietu ar simbolisku nozīmi. Tas tiek darīts ar īpašu domu, lai piepildītos. Piemēram, gredzens simbolizē savienību. Tāpat arī var būt savi apzīmējumi ceļojumiem, izaugsmei darbā, labklājībai u.tml. Protams, par gaidāmo vajag radīt labas domas, tāpēc arī simboliņiem jāpārstāv kas pozitīvs, vēlot ko labu,”
stāsta Guna. Arī laimīšu liešanai ir līdzīga nozīme – censties izlietās formas ēnā saskatīt, ko pozitīvu nesīs nākamais gads. “Katrs dzīvnieks un putns, ko saskatāt laimītē, arī kaut ko simbolizē, piemēram, vanags – augstu lidojumu, žagata – vairāk tukšu pļāpu.”
Vecgada svētku galdam ierasts sagatavot 12 ēdienus, domājot par to, lai nākamā gada 12 mēnešos būtu pārticība. “Agrāk ēdienu izvēlē nebija tik plašu iespēju. Cilvēki piedomāja pie tā, lai būtu arī apaļas formas ēdiens, simbolizējot saistību ar dabas ritmu. Vecgada vakarā jāēd skābi kāposti, lai ar tiem kopā apēstu visu skābumu, kas radies pagājušajā gadā, toties Jaunā gada pirmajās dienās skābus kāpostu ēst nav ieteicams.”
12 ēdienu nepieciešamība radās pēc Gregora kalendāra ieviešanas, agrāk mūsu senči svētku galdam sarūpēja deviņus dažādus gardumus.
“Man gribētos teikt, ka arī astoņi ēdieni būs ar labu nozīmi. Pamatskaitļu sistēmā deviņi ir noslēdzošais skaitlis. Tad ir pilns cikls. Radošais skaitlis ir astoņi, tā ir bezgalība, kustība, arī saules grieži ir astoņi, Saules kalendārā bija astoņi laiki. Vēl svarīgi šovakar būtu sagaidīt jaunas dienas sākšanos, nedoties ātrāk pie miera pirms pusnakts.”
Laikā ar sudraba enerģiju aicina nodoties pārdomām un savas nākotnes sakārtošanai domu līmenī. Ziemas laika gudrības ir arī mīklas un pasakas.
“Vecākie ģimenes locekļi uzdeva bērniem mīklas, tādējādi saistošā veidā sniedzot gudras atziņas par Visuma un dzīves kārtību, laika ritumu, garīgām lietām. Arī pasaka tieši tāpēc ir pasaka, ka tā mums pasaka kādu gudrību. Šis ir īstais laiks mīklām un pasakām.”
Vecā gada pavadīšana nav iedomājama bez dančiem un rotaļām, tāpat arī turpinās ķekatās iešana, kas sākās Mārtiņos, bet ilgst līdz Meteņiem. “Latvieši jauna gada sākumu atzīmēja trīs reizes: tūdaļ pēc ziemas saulgriežiem, pēc Meteņiem un tad Ūsiņos, kad iesākās saimnieciskais gads. Līdz Meteņiem liekam domās metus jaunajam gadam, pārdomājam, ko vēlamies sasniegt, jo arī ziema metas uz otru pusi, tuvojas saimnieciskais un lauku darbu laiks.”
Iecienīta ir arī tradīcija, sagaidot Jauno gadu, galdā celt zivis, savukārt zvīņas izkaltēt un glabāt naudas makā, lai vairotu labklājību.
“Zvīņas ir viens no veidiem naudas piesaistīšanai, bet labi arī būtu maciņā kādā nodalījumā glabāt naudu ar kādu latviešu simbolu, turklāt ieteicams, ka tas ir pāra cipars, jo trešais rodas no diviem, viens nevairojas.”
Ir arī dažādi ticējumi neprecētām meitām, kā uzzināt, kad izredzētais gaidāms. Piemēram, var paņemt klēpī skaliņus un tos skaitīt. Ja ir pāris, tad būs brūtgāns nākamajā gadā. Savukārt, ja, no slotas velkot žagariņu, izvelk kuplu un biezu, precinieks būs turīgs.
Laiks ar sudraba enerģiju aicina pārdomāt bijušo, veltīt brīdi, lai sakārtotu domas par to, ko vēlas sagaidīt nākamajā gadā. Tas ir laiks, lai vairotu labās domas, stāsta Guna Medne.
Daži ticējumi:
* Vecgada vakarā līdz pulksten divpadsmitiem nedrīkst iet gulēt un jāpaspēj divpadsmit reizes paēst, tad nākamais gads būs pārticis un bagāts.
* Vecgada vakarā jāēd skābi kāposti, lai kopā ar tiem apēstu visu skābumu, kas radies pagājušajā gadā; toties Jaungada pirmajā dienā skābus kāpostus ēst nedrīkst, lai dzīve nākamajā gadā nebūtu skāba.
* Jaunajam gadam iestājoties, jāēd zivis, lai Jaunajā gadā būtu tikpat daudz naudas, cik zivīm zvīņu. Zvīņas jāizkaltē un jāliek makā.
* Ja Vecgada naktī tieši pulksten divpadsmitos ieskatās ūdens glāzē, tad tur var ieraudzīt sava izredzētā seju.
* Uz galda nedrīkst turēt tukšu pudeli, tad nebūs naudas.
* Nekad nestāsti skaļi par savām iecerēm, idejām un vēlmēm, velns klausās.
* Nekad nelielies ar veselību, bagātību un mīlestību.
