Lasīšanas laiks: 4 min
Līdz ar aukstā laika iestāšanos vairāk jāpievēršas savai veselībai. Nereti mēs no rīta pamostamies ar sāpošu kaklu, iesnām un temperatūru. Kāpēc tik daudzi saaukstējas tieši šajā gadalaikā un kā sevi pasargāt no saslimšanas, portāls “Valmieras Ziņas” vaicāja ģimenes ārstei Gunai Poikānei.
Vai saaukstēšanās ir pilnīgi normāls process, kam jāiziet cauri vai arī no tās ir iespējams izvairīties?
Saaukstēšanās nevienā gadalaikā nav normāls process, jo tā ir slimība. Ne pa velti ir tāds teiciens “Nav slikta laika, ir tikai dažādi laba laika veidi”.
Tas ir gaužām vienkārši – jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem. Ja cilvēks to ņem vērā, tad no saslimšanas var izvairīties.
Protams, liela daļa vainas ir arī cilvēka, it īpaši bērna vai jaunieša imunitātē jeb organisma pretestības spējā.
Tāpat diemžēl ne vienmēr bērnu vecāki var atļauties neiet uz darbu un palīdzēt savam bērniņam atveseļoties. Tā vietā joprojām inficēti bērni tiek sūtīti skolā vai bērnu dārzā, līdz ar to šī saslimšana tieši rudenī tik strauji izplatās.
Kā laicīgi parūpēties par savu imunitāti?
Ļoti daudz labu lietu ir atrodamas tepat, piemājas dārziņā vai mežā. Dažādi augļi, dārzeņi, ogas – Latvijas daba un mūsu dārzi ir bagāti! Te ir gan skābie āboli, kuros ir pietiekami daudz C vitamīna, gan brūklenes, dzērvenes, gan arī dabīgās jāņogu un upeņu sulas un ievārījumi, kurus var pievienot tējai. Tāpat īsta bagātība ir ķiploki un sīpoli, selerijas, kāposti un citi dārzeņi. Pat ja to nevaram izaudzēt paši, visi šie produkti ir nopērkami veikalā.
Tāpat bieži vajadzētu pavadīt laiku svaigā gaisā, izmantot katru brīdi, kad nelīst lietus.
Ir tāds teiciens par iesnām un saaukstēšanos – “ja to neārstē, tad cilvēks slimo nedēļu, bet, ja ārstē – tad septiņas dienas”. Vai šis teiciens ir patiess?
Sava daļa taisnības tur ir, bet ne vienmēr. Ja cilvēks jau sen slimo ar hroniskām plaušu, bronhu slimībām, ar augšējo elpceļu infekcijām un ja katru gadu ir zināms, ka šis cilvēks saslims, tad nenoliedzami viņam vajadzētu runāt ar savu ģimenes ārstu par to, kā viņa gadījumā izvairīties no saslimšanas. Turklāt šādiem cilvēkiem septiņas dienas gaidīt nevajadzētu. Ģimenes ārsti galvenokārt uzskata, ka trīs līdz piecas dienas cilvēks var sevi izārstēt pats.
Vai iesnu un klepus neārstēšana var pāraugt smagākās slimībās un iekaisumos?
Jā, un šeit vēlreiz jāpiemin katra cilvēka imunitāte. Nenoliedzami, cilvēki ar šādām slimībām saslimst ātrāk, slimo ilgāk un smagāk. Arī stress, pārslodze pieliek savu roku, lai tā saslimšana progresētu. Tāpēc,
ja cilvēks slimo ilgāk par piecām dienām, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta.
Jo ārsts savu pacientu pārzina vislabāk un zina, vai viņš var iesnas ārstēt ar deguna pilieniem, karstu tvaiku vai arī viņam jāsāk intensīvāka ārstēšana un jāmeklē konkrēts speciālists.
Cilvēki ir dažādi. Ir tādi, kuri, pamanot pirmos simptomus, lieto aptiekā pieejamās zāles, un tādi, kuri izlīdzas ar tautas medicīnu. Kas kurā brīdī, Jūsuprāt, ir labāks?
Pieaudzis cilvēks lielākoties pārzina savu organismu un zina savas iekšējās rezerves. Viņš zina, vai, piemēram, karsta tēja ar citronu būs tā, ar kuru viņam pietiks. Ja viņš to zina, tad pašārstēšanās ar tautas medicīnas līdzekļiem nav peļama.
Bieži grēko gan pieaugušie gan attiecībā uz sevi, gan saviem bērniem, paaugstinātas temperatūras gadījumā lietojot antibiotikas. Tas ir pārsteidzīgi ātri.
Tāpēc antibiotikas ir recepšu zāles – jo ārsts ir tas, kuram jāizlemj, vai cilvēkam ir jāsāk lietot antibiotikas vai vēl var pagaidīt.
Vēl pieaugušie ļoti grēko, neizslimojot savu slimību pienācīgi. Tā vietā viņi slimi iet uz darbu vai citām publiskām vietām, apdraudot arī citus cilvēkus.
Tāpat ir ļoti svarīgi atcerēties, ka paaugstinātu temperatūru nevajadzētu mēģināt pazemināt jau pirmajā saslimšanas dienā. Ja cilvēks paaugstinātu temperatūru var izturēt, paralēli lietojot veselīgu un vitamīniem bagātu uzturu, dzerot daudz šķidruma un neejot uz publiskām vietām, tad šo slimību var izārstēt daudz ātrāk un bez sarežģījumiem nākotnē.
