Lasīšanas laiks: 3 min
Valmierietis Georgs Trifonovs ir sabiedriskās JAWA kustības dibinātājs Latvijā. Kopā ar domubiedriem savulaik dibinājis biedrību “RETRO JAWA klubs”, kas savukārt organizē visus moto pasākumus Valmierā. Piedāvājam ieskatu intervijas 1.daļā, kurā viņš pastāsta par kluba dzīvi un JAWA motociklu.
Kas vieno RETRO JAWA biedrus? Kāpēc JAWA īpašnieki izvēlas iestāties klubā?
Klubā var iestāties tikai pilngadīgi kandidāti no jebkuras valsts, kuriem ir A kategorijas autovadītāja apliecība. Klubā var iestāties pat bez motocikla, tikai noteiktā termiņā pie tā motocikla jātiek. Klubā šobrīd nav īpaši daudz cilvēku, mēs esam seši biedri.
Klubā tādi paši principi kā partijā – partija domā par valsti, mēs domājam par savu “smilšu kasti”.
Ideja viena un tā pati. Bērnudārzu no kluba netaisām, jo, lai kļūtu par pilntiesīgu kluba biedru, ir procedūra, kurai jāiziet cauri. Ja cilvēks pat uzrakstīs iesniegumu par iestāšanos klubā, tas negarantē, ka viņš tiks uzņemts. Kandidātam jābūt aktīvam – obligāti jāpiedalās JAWA pasākumos, vismaz vienā moto sezonas laikā. Procedūra ir vienkārša – cilvēks uzraksta iesniegumu, kluba valde viņam piešķir pārbaudes termiņu vienas moto sezonas garumā. Pārbaudes laikā kandidātam nav nekādu tiesību, tikai pienākumi. Tā tas ir visos nopietnos klubos. Ja prasības tiek izpildītas, sezonas noslēguma pasākumā kandidātam tiek izsniegta kluba biedra uzšuve.
Kas JAWA motociklā tāds īpašs? Kāpēc tieši šis motocikls?
Par to varētu runāt ilgi un dikti. JAWA ir leģendārs motocikls, pat Eiropas un austrumu moči tam blakus nestāv. JAWA gan ir nedrošs motocikls, bet čaklākās rokas mocīti var uzlabot un pastiprināt konstrukciju.
Padomju Savienības laikos bija tā – ja Tev bija JAWA, Tu biji tikpat populārs kā kosmonauts, visas meitenes Tavas.
JAWA neprasa īpašas zināšanas vai instrumentus, lai to salabotu. Ja ceļmalā kaut kas notiek, tad ar cirvi un āmuru dabūsi moci gatavu (smejas). Ja mūsdienu tehnikai kaut kas notiks, tad glābs tikai evakuators. Salīdzinot ar Eiropas vai japāņu tehniku, JAWA detaļu kvalitāte gan varētu būt labāka, jo JAWA tehnoloģija no izgudrošanas brīža nav mainījusies. Tajā pašā laikā JAWA ļauj sevi uzlabot un pastiprināt, ir elastīga. Tagad jau tiek piedāvātas jaunas tehnoloģijas no JAWA ražotāja, kuras var ērti izmantot vecajos močos.
Kā Jūs pats pie sava JAWA mocīša tikāt?
Man pašam top jau trešā JAWA, bet vēl viena stāv un gaida savu kārtu. Pirmajam JAWA mocim ir jau 44 gadi, tā nāk no Valmieras.
Foto: “Valmieras Ziņas”
Paņēmu uz dullo, ilgi nebija jādomā – ņemt vai neņemt. Es jau pirms 15 gadiem to gribēju iegādāties, bet tad tauta bija vēl slinka, vairāk skatījās uz Eiropas močiem, no JAWA motocikliem nebija ne miņas. Dabūju savu mocīti, caur paziņām un sludinājumiem meklējot detaļas. Gandrīz trīs gadus to moci būvēju. Par to naudu, ko kopumā iztērēju vienam mocim, es būtu varējis nopirkt divas automašīnas.
Nevienu moci neesmu pircis veikalā. Nopērku bezmaz lūzni ar dokumentiem un pats uzbūvēju tā, ka rūpnīcas salikums blakus nestāv.
Kad saliku savu pirmo JAWA moci, nepagāja ne trīs mēneši, kad jūtu – nav miera, kaut kas trūkst, vajag vēl vienu (smejas).
*Intervijas turpinājums sekos*
Piedāvājam ieskatu arī intervijas 2.daļā, kurā mūsu viesis pastāsta par moto sezonu un rīkotajiem pasākumiem.
