Lasīšanas laiks: < 1 min
Sestdien, 27.decembrī, Valmieras kultūras centrā notika balles deju kluba “Valmiera” rīkotā Ziemassvētku balle.
Pasākumu atklāja Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Ballē muzicēja grupa “Zeļļi”. Klātesošajiem bija iespēja vērot deju priekšnesumus un bildēties balles fotosalonā.
Jāatzīst, ka beizdot noticis Ziemassvētku brīnums – Valmiera pirmā no Latvijas pilsētām noorganizējusi īstu balli no kuras var mācīties pat Rīga, nemaz nerunājot par Jelgavu, Dobeli, Cēsīm un citām pilsētām, kurās tiek reklamētas balles.
Fotogrāfijā skaidri redzams, ka Valmierā polonēzi vada pilsētas domes priekšsēdetājs Jānis Baiks ar kundzi, ko līdz šim nav spējis izdarīt nevienas pilsētas domes priekšsēdētājs. Arī Valmierā ir tautas deju kolektīvi, sporta deju dejotāji, kurus varētu apmaksāt polonēzes vadīšanai, bet Valmierā saprot, ka galvenajā ballē polonēzes jāvada pilsētas pirmajam pārim. Skaidrs, ka Valmieru vada lielisks cilvēks.
Lai arī polonēzes vadīšana ir teicams pieteikums ballei, tas vēl nenozīmē, ka tiešām tā ir balle. Parasti balli par ballīti pārvērš sekojošā mūzika, kā tas notiek LLU Jelgavas pilī Ziemassvētku ballē. Valmiera arī mūzikas jomā izturēja balles formātu – lēnie valši, tango, Vīnes valši ir tas, kas pasākumu pārvērš par balli pat gadījumos, ja netiek dejota polonēze.
Patiess prieks. Tas tikai parāda, ka var, ja vien konsultējas pie balles deju profesionāļiem un viņu ieteikumus cenšas īstenot.
Ja arī kādam dejas solis nebija tik perfekts, nav bēda, jo līdz nākošajai ballei vesels gads un Valmierā strādā lieliski balles deju skolotāji, kuri zina ko un kā vajag.
Lielisks panākums. Citām pilsētām ir uz ko tiekties.
Kopš Ziemassvētku balles Valmierā Ir pagājušas divas dienas, bet par to jau Rīgā dzirdētas daudzas uzslavas. Pie tam, Valmieras balli cildinājuši cilvēki kuri tikko bijuši Ziemassvētku ballē Jelgavā, dejojuši daudzās ballēs Rīgā un bijuši pat ballē Vīnē, kas nozīmē, uzslavu izteikuši ļoti zinoši un dažādas balles pieredzējuši cilvēki.
Ja šogad no Rīgas uz Valmieras Ziemassvētku balli aizbrauca vismaz 12 cilvēki, tad nākošā gadā gribētāju skaits vismaz dubultosies vai trīskāršosies. Valmierai jau laikus jādomā par lielāku zāli ballēm. Varbūt pienāks laiks, kad nebūs jābrauc uz ballēm Vīnē, bet varēsim braukt uz Valmieru.
Greznā balle pārliecinoši liecina, ka Valmieras inteliģences un biznesa cilvēki vēlas svinēt svētkus un atpūsties pašā kulturālākā veidā – ballē un Valmierā dzīvo kungi kuri savām kundzēm to spēj un prot nodrošināt. Valmieras dāmas var tikai apskaust.
Laimīgu Jauno gadu un tā turpināt. Varbūt padomāt par iespēju piedāvāt Jaunā gada sagaidīšanu Valmieras mērijas ballē. Protams par atbilstošām izmaksām, no kurām var veidoties pat ziedojums kādiem grūtdieņiem vai projektam. Ziedotāji vēlas to darīt skaisti.
Lai Valmieras cilvēki saprastu cik viņu balle bija lieliska, der zināt, ka neesam ne balti, ne pūkaini, kas slavē katru ballīti, bet daudzas balles ir saņēmušas mūsu ballēs dejojošo cilvēku kritiku.
Tā kā vakar, 28.12.14. Cēsīs tika solīta Ziemassvētku balle, tad par nožēlu jāatzīst, ka tā atbilda tikai ballītes formātam, kas praktiski līdzinās cilvēku krāpšanai. Nav godīgi solīt balli, bet piedāvāt ballīti. Gadījumiem kad reklamētais neatbilst piedāvājumam, ir Patērētāju tiesību aizsardzības birojs, kurā nāksies vērsties par Cēsu reklāmai neatbilstošo pasākumu. Cēsīs balles organizētājam Jurim Žagaram pirms balles organizēšanas, būtu jāiemācās, kas ir balle, bet kas ir ballīte.
Balli būtu vēlams, atklāt ar polonēzi, bet deju laikā jāskan lēniem valšiem, tango, Vīnes valsim, kvikstepam, lēnam fokstrotam, kas ir galvenās balles dejas, nevis džezs. Pie tam šīm dejām ritmiem ir jāskan pareizā tempā. Nav pieļaujam situācija ka balles viesiem jāiet pie muzikantiem un jālūdz nospēlēt lēno valsi, tango. Muzikantiem ir jāspēlē atbilstoši deju kartei, kuras viņiem nebija. Pavisam dīvaini, ja par ballē spēlējamās mūzikas formātu nezina arī DJ.
Ballē ir jābūt noteiktam Dress codam un ballē nedrīkst tikt ielaisti cilvēki kuri to nav ievērojuši, kas Cēsīs nav zināms. J. Žagaram būtu jāsaprot, ka tautas deju, sporta deju, baleta un balles dejas ir dažādi deju veidi, un dejošanā vienā veidā nenodrošina prasmi dejot citā deju veidā. Tautas deju dejotāji ballēs dejot neprot, nemaz nerunājot par to, lai viņi atklātu balli.
Jocīgi ja aktieri ir tik nezinoši kulturālās uzvedības un atpūtas niansēs.
Ļoti slikti, ja no Rīgas uz Cēsu afišās solīto Ziemassvētku balli aizbrauc cilvēki un jūtas apkrāpti.
Cēsiniekiem vajag braukt mācīties uz Valmieru, bet Valmierā atvērt balles deju apmācības kursus kaimiņiem.
Tā kā kopš seniem laikiem balle ir bijusi kultūras centrālais notikums kurām gleznotāji gleznoja, tēlnieki kala, dziedātāji iemācījās jaunas dziesmas, komponisti sacerēja jaunu mūziku, muzikanti to apguva, tika iestudētas jaunas izrādes, dejas, var tikai apbrīnot kāpēc gads, kurā Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta nesākās un nebeidzas ar vērienīgu balli. Rīgā ir Ziemeļblāzmas lielā zāle, Latviešu Biedrības nama zāles kur tādu balli organizēt. Izskatās, ka par Eiropas kultūras galvaspilsētu vajadzēja būt Valmierai.
Tiešām liels paldies valmieriešiem par fantastisko balli un lielisko iespēju kvalitatīvi izdejoties pie atbilstošas mūzikas! Mums ar sievu tā bija pirmā nopietnā balle pēc 3 mēnešu apmācības – kā saka “uguns kristības” :) Ceru, ka izturējām godam. Noteikti apmeklēsim vēl balles Valmierā un starplaikā turpināsim cītīgi uzlabot savas deju prasmes, ir kur augt :)
Un Valmieras balle lieliski demostrē kāpēc ir vērts uzlabot savas deju prasmes.