Lasīšanas laiks: 5 min
4.februārī apritēs 50 gadi, kad pie jaunuzceltā Valmieras kultūras nama pirms plkst. 17.00 pulcējās kungi un dāmas smalkās kleitas un uzvalkos, ko lielā sala dēļ slēpa mēteļi, pižiki un lakati. Ilgi gaidītās, modernās, tieši šim mērķim celtās ēkas atklāšanas vakars bija klāt.
“Juris Ore, tā brīža pilsētas mākslinieks un kultūras nama celtniecības uzraugs, atmiņstāstā norādījis, ka sākumā ēka bijusi paredzēta modernāka. Ko tas nozīmē, viņš gan neatklāja. Arī zonālajā arhīvā skicēs parādās tikai mums zināmais kultūras nama veidols. Tomēr tajā laikā ēka bija ļoti moderna, pirmo reizi ar nenoslēptiem radiatoriem, kas tolaik bija modes tendence – sildelementu vairs neslēpa, bet krāsoja, pieskaņojot sienām,”
stāsta Liene Rokpelne, Valmieras muzeja pētniece, Valmieras Kultūras centra jubilejas izstādes veidotāja.
Atklāšanas vakarā uzstājušies pašdarbnieki, bijusi balle, savukārt trešajā stāvā vairāku mazo telpu vietā bijusi viena paliela zāle, kur izvietota tieši ēkas atvēršanas svētkiem gatavota gleznu izstāde.
Vecpuišu parka ēkā kļuva pārāk šauri propagandas pasākumu īstenošanai, turklāt pieauga arī pašdarbnieku un kolektīvu skaits. Nebija tikai dziedātāji un dejotāji, bet arī, piemēram, fotopulciņš. Visiem vietas parka ēkā nebija, kolektīvi, lai gan darbojās kultūras nama paspārnē, mēģinājumos tikās citviet. Interesanti, ka vēsture atkārtojas, arī esošajā Kultūras centra ēkā visiem kolektīviem mēģinājumiem vietas nav, ko plānots risināt, īstenojot ēkas rekonstrukciju.
“Liela daļa Kultūras centra kolektīvu, kas darbojas tagad, dibināti nama pastāvēšanas pirmajā desmitgadē, tad pamazām nāca klāt vēl citi. Valmierā atkal darbu sāk tādi kolektīvi, kas nama paspārnē pārtrauca darbību kādā no desmitgadēm, piemēram, fotopulciņš, balles deju grupa. Tomēr šeit vienmēr darbojušies ap 20 kolektīvu, bez krasām to skaita svārstībām.”
Padomju laikam raksturīgie nosaukumi nekad nav pārstāvējuši kultūras namu, tas vienmēr bijis Valmieras vai Valmieras rajona kultūras nams. Tomēr tā laika valdības pasākumi, piemēram, Oktobra revolūcijas svētku atzīmēšana, kultūras nama sienās gan izskanēja.
Gatavojoties izstādei un intervējot kultūras namam piederīgos, noskaidrots, ka Armands Trambickis šeit strādājis visilgāk – ar pārtraukumiem 40 gadus, darbu sācis 1976. gada 1.decembrī kā štata mūziķis, bijis inženieris, skaņu operators, bet pašlaik viņa amats – skaņu tehniķis.
Uzzināti arī interesanti aizkulišu stāsti. Piemēram,
“namam bija vajadzīgs remonts, bet nauda netika piešķirta, tāpēc darbinieki pēc kādas balles salasījuši izlūzušos parketa dēlīšus un nolikuši pie direktora durvīm, jo katru reizi tos pēc balles bīdīt iekšā bija liels darbs”.
Tomēr, kā intervijā norādīja arī Pēteris Dundurs, apbrīnojami ir kultūras jomā strādājošie, jo darbs liels, atbildība arī, bet atalgojums mazs, vairāk balstoties uz entuziasmu un mīlestība pret veicamajiem pienākumiem un iznākumu.
“1970.gadu beigās, 1980.gadu sākumā sāka rīkot arī tematiskos pasākumus, kas nebija valdības pasūtījums. Piemēram, diskotēku Valmierā iepazīst 1977.gadā, izmēģinot arī, kā ir dejot pa vienam, ne tikai pārī. Sāka parādīties speciāls apgaismojums, nedaudz ienāca Rietumeiropas mūzika. Interesanti, ka, tāpat kā tagad ir koru un deju kolektīvu skates, tad notika arī diskotēku skates, kur Kultūras ministrijas Kultūras nodaļa vērtēja diskotēkas scenāriju.”
Liene rāda vienu šādu plānu, kur uz vairākām lapām sīki aprakstīta vakara gaita, norādot ne tikai, kurš par diskotēku ir atbildīgs, bet arī aprakstot, kurā brīdī prožektora gaismām jāapspīd vakara vadītājs, kurā – dejotāji, kad un kāda fona mūzika jāliek, kādām gaismām jābūt zālē u.tml. Scenārijā ietilpst arī dziesmas, to izpildītāji un apraksts, jo arī diskotēkās jauniešiem bija jāizglītojas, ne visi skaņdarbi un autori tika pieļauti.
Liene stāsta, ka ir ļoti maz šādu materiālu.
“Pasākumu kalendārs, kur sīki aprakstīts, kurā mēnesī kāds pasākums un kā notika, ir no 1970. līdz 1985.gadam. Šī ir pirmā Valmieras Kultūras centra izstāde, kur pētīta tā vēsture. Var teikt, ka informācija vākta pa sīkumiņiem, kā vismaz 5000 gabaliņu puzle.”
Tāpēc joprojām tiek gaidīta jebkāda veida informācija, kas palīdzētu nākamajām paaudzēm saglabāt ziņas par Valmieras Kultūras centru.
“Par visiem direktoriem ir nedaudz pateikts, lai gan kadru daļā un arhīvā informācijas bija maz, mēģinājām izsekot pat dzīvesvietas maiņai, kur cilvēks pārcēlies pēc tam, kad beidzis darbu kultūras namā, lai viņu atrastu un gūtu kaut nedaudz informācijas par viņa pieredzēto kultūras namā. Metodiskie vadītāji, sekretāri, grāmatveži un citi darbinieki nenoliedzami devuši daudz, bet, lai uzskaitītu visus, vajadzētu trīs reizes lielāku izstādi.
Apskatot izstādi un konstatējot, ka kaut kas svarīgs nav pieminēts, aicinu nedusmoties, bet par to pastāstīt. Arī fotogrāfijas ļoti noderētu, jo savāktais arhīvs neatspoguļo visu, kas namā notika. Piemēram, estrādes orķestra bilde no 1970.gadiem ir ieguvums, jo nekas tāds muzejam nebija. Tāpat arī nav vizuālu atainojumu daudzajiem svētkiem, kas notika kultūras namā, piemēram, sarkanarmiešu vakari, Oktobra revolūcijas atzīmēšana, kolektīvās kāzas, jauno ģimeņu vakari, pilngadības apliecības izsniegšanas. Domāju, ka katram valmierietim ir vismaz viena bilde kultūras namā, pie, aiz vai uz tā. Ja kultūras namam nav tāda arhīva, tad tas mums jāveido kopā.”
Ar Lieni Rokpelni var sazināties, zvanot 64210874, rakstot liene.rokpelne@valmiera.lv vai apmeklējot Valmieras muzeju.
Jau informējām, ka Valmieras Kultūras centra 50.jubilejas pasākums notiks sestdien, 6.februāri. No sestdienas Kultūras centrā būs apskatāma arī jubilejai veltītā izstāde. Līdz 29. februārim tā būs Valmieras Kultūras centra foajē, vēlāk izstāde kļūs par pastāvīgo ekspozīciju un būs apskatāma Kultūras centra 2. stāvā.
Attēlos:
- Kultūras nams 1980.gados;
- Kultūras centra atklāšana 1966. gada 4. februārī. plkst. 17:00; Kultūras nama durvju lentes vēršana. Fonā pirmā kultūras nama direktore Inta Rasa. Lenti griež Valmieras rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs;
- Kultūras nams. Foajē;
- Kultūras nama lielā zāle. Uz skatuves svētku prezidijs;
- Estrādes orķestris;
- Estrādes orķestris uz Kultūras nama jumta.
