Lasīšanas laiks: 5 min
Šogad aprit 25.gadskārta kopš dienas, kad Baltijas valstis sadevās rokās, lai paustu savu nostāju par brīvu tautu un garu.
Aizkustinošs un zīmīgs ir 1989.gada 26.augusta laikraksta “Liesma” raksta nosaukums “Uz Eiropas sliekšņa”. Tajā vairākkārt tiek apsvērta doma – vai tiksim iekšā Eiropā.
“[..] roka atrada roku, plecs plecu, un veidojās gara, gara Spītības ķēde. Tā pasaulei izkliedza, ka mēs vēl esam spīta un drosmes pilni, ka mums vēl pietiek spēka, lai stāvētu ar paceltu galvu un lai stātos pret. [..] Un tad… ilgi, vairākas minūtes visi skandēja “Brīvību, brīvību, brīvību…” Daudzi pacēla dūrēs sažņaugtas rokas, saslēdzās ciešāk. Bija vienotība. Bija kopības sajūta [..].”
Pie “Unguriņiem”. Ceturtais no kreisās – Dainis Īvāns. / Foto: Valmieras pilsētas pašvaldības arhīvs
Vēsture
1939.gada 23.augustā Padomju Savienības un Vācijas ārlietu ministri Vjačeslavs Molotovs un Joahims fon Ribentrops, pildot savu vadoņu Staļina un Hitlera pavēli, parakstīja līgumu, kas ietekmēja Eiropas un visas pasaules likteni. Šis pakts un tā slepenie papildprotokoli noteica Padomju Savienības un Vācijas ietekmes sfēras un noveda pie Otrā pasaules kara uzsākšanās, kā arī pie triju Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – okupācijas. 50 gadus vēlāk, 1989.gada 23.augustā, trīs nācijas pie Baltijas jūras pārsteidza visu pasauli, sadodoties rokās un kopīgi pieprasot Molotova-Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu publisko atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.
Vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, izveidojot 600 kilometrus garu ķēdi no Tompea pils pakājes Tallinā līdz Ģedimina torņa pakājei Viļņā, pa ceļam šķērsojot Rīgu un Daugavas upi, radot vienotību trīs valstu centienos pēc brīvības. Baltijas ceļu organizēja visu Baltijas valstu nacionālās kustības, tostarp Igaunijas Tautas fronte Rahvarinne, Latvijas Tautas fronte un Lietuvas Reformu kustība Sajūdis.
Par Valmieru
No Valmieras “dzīvā ķēde” bija līdz pat Latvijas/Igaunijas robežai “Unguriņiem”. Tur stāvēja arī Latvijas Tautas frontes vadītājs Dainis Īvāns. Kā pastāstīja Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa, tajā dienā Baltijas valstīs valdījusi vārdos neaprakstāma atmosfēra, saliedētība un patriotisms. “Par spīti tam, ka tad nebija nedz mobilo telefonu, nedz citu mūsdienu informācijas tehnoloģiju, cilvēki spēja saorganizēties tik plaša mēroga akcijai.
Valmierieši devās uz Igaunijas pusi, stājoties iekšā tukšajos ķēdes posmos, sniedzot roku svešiniekam, bet tajā pašā laikā draugam, ar kuru plecu pie pleca bija gatavs cīnīties par Baltijas valstu brīvību.
Daudzviet starp cilvēkiem tika turētas tautiskās jostas, karogi un sarkanbaltsarkanās lentas. Daudziem tas bija identitātes apzināšanās mirklis, jo vajadzēja pieņemt lēmumu – esmu par vai pret. Visgrūtāk veicās jauktajām ģimenēm. Taču mīlestība uz savu valsti pārvarēja jebkādus šķēršļus, un ticu, ka šī mīlestība ir mūžīga.” Valmierieši bijuši aktīvi Baltijas ceļa dalībnieki, un īpaši atsaucīgi bijuši iestāžu direktori, darba dienā ļaujot padotajiem doties atbalstīt akciju un dāvājot pat iestāžu transportlīdzekļus, ja bija jāveic tālāks ceļš.
Vēsturisku foto izdevies uzņemt arī fotogrāfam Aleksejam Koziņecam. Bilde apceļoja teju visu pasauli, parādoties dažādos ārzemju medijos. Tajā uzņemts mazais valmierietis Aigars Romanovskis, kurš trīs gadu vecumā braši turas pie vecāku rokām, neapjaušot, cik nozīmīgs “ķēdes posms” tajā mirklī bijis.
Valmierietis Aigars Romanovskis. Foto: Aleksejs Koziņecs
“Puisīša džemperis, ko atpazīst daudzviet pasaulē, vēl aizvien aplūkojams Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) muzejā,” atklāja VVĢ vēstures skolotāja Ineta Amoliņa. “Baltijas ceļš ir mūsu, latviešu, veiksmes stāsts, ar ko varam lepoties un par ko stāstīt ikvienam pasaules iedzīvotājam, ko sastopam savā ceļā. Šajā mirklī, kad tautas sirdīs valda nostalģija un mazliet lielāks patriotisms nekā ikdienā, novēlu, lai vairāk uzjundī pozitīvās emocijas un atmiņas, nevis naids un sēras, jo to mums ir gana. Tāpat novēlu, lai nevienai tautai nebeigtos tās veiksmes stāsts!”
Jau ziņojām, ka ikviens interesants var doties uz Valmieras bibliotēku, lai dalītos savā stāstā par Baltijas ceļu. “Gaidām ne tikai tos cilvēkus, kuri bija daļa no Baltijas ceļa, bet esam ieinteresēti dzirdēt arī stāstus no tiem, kuri dažādu apsvērumu dēļ nevarēja piedalīties akcijā. Ikviens no stāstiem būs tā vērts, lai tas nepaliktu neizstāstīts un nenodots mūsu nākamajām paaudzēm,” skaidro Valmieras bibliotēkas galvenā bibliotekāre Agita Lapsa. Tāpat savu stāstu iespējams iesniegt interneta vietnē www.thebalticway.eu, kā arī atzīmēt sevi kartē, kurā vietā Baltijas ceļa laikā esat stāvējis 1989.gadā vai stāvētu 2014.gadā.
Jāpiemin, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vēsturisko notikumu atzīmēs, 23.augustā rīkojot velobraucienu “Baltijas ceļš – 25!” akcijas vēsturiskajā maršrutā. Braucienā piedalīsies NBS karavīri, zemessargi, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, pašvaldību pārstāvji un ikviens iedzīvotājs. Velobrauciens Valmieras robežu 23.augustā plkst.12.40 šķērsos uz ceļa P17 pie pagrieziena uz Rūpniekiem, turpināsies pa Valmieras apvedceļu P18 un noslēgsies plkst.13.14 krustojumā ar ceļu uz Liepu (P20). Lai gan oficiālā pieteikšanās velobraucienam bija līdz 31.jūlijam, atbalstīt braucienu ar savu piedalīšanos aicināts jebkurš Latvijas iedzīvotājs, pievienojoties kādā no posmiem. Maršruts apskatāms www.valmiera.lv.
Baltijas ceļš ierakstīts pasaules Ginesu rekordu grāmatā kā pasaulē garākā cilvēku ķēde. Savukārt kopš 2009.gada 30.jūlija akcija iekļauta UNESCO “Pasaules atmiņa” dokumentālā mantojuma sarakstā.
