Lasīšanas laiks: 3 min
Sākot ar pirmdienu, 21.septembri, trīs dienu garumā Valmieras integrētajā bibliotēkā norisinājās literāro tekstu tulkošanas meistarklases. Tās vadīja tulkotājs un atdzejotājs Sergejs Moreino. Trešdien, 23.septembrī, meistarklases tika noslēgtas, dalībniekiem uzstājoties ar atskaites darbiem, lasot atdzejojumus no angļu, norvēģu, vācu un krievu valodas.
“Valmierā un tuvākajā apkārtnē šāds projekts notiek pirmo reizi. Idejas autors un virzošais spēks ir Sergejs Moreino, kuram ir iepatikusies Valmiera un kurš te saskata potenciālu veidot spēcīgu bāzes vietu literāro tekstu tulkošanas nozares attīstīšanai. Ja Ventspilī ir Starptautiska Rakstnieku un tulkotāju māja, tad kāpēc Valmierā nevarētu būt literāro tekstu tulkotāju darbnīcas?
Plānojam sadarbību arī turpmāk, iesaistot dažāda vecuma interesentus. Piemēram, dalībniece no Alūksnes atzina, ka šādas nodarbības ir ļoti svarīgas, jo citādi priekšstatu iespējams vien gūt, apgūstot literāro darbu tulkošanu profesionāli augstskolu līmenī. Savukārt jauniešiem tas dod ieskatu, kādi procesi notiek tulkošanas gaitā,” pastāstīja Agita Lapsa, galvenā bibliotekāre, pilotprojekta moderatore.
Sergejs Moreino, idejas autors, norādīja, ka ļoti liela nozīme ir gan tam, ka šādi uz kvalitatīvu rezultātu vērsti projekti notiek, gan, ka tie norisinās reģionā.
“Darbības, kāda lielākoties notiek ap latviešu valodu, ir zemas kompetences. Izrādās, ka briesmas nerada citas valodas, bet gan mēs paši. Reģionos ir gaisotne, kur var izolēties no galvaspilsētas kaislībām un kopt kvalitāti. Sen jau meklēju vietu, kur šādas darbnīcas rīkot. Pirmā pieredze šeit ir ļoti laba. Es ticu mazām pilsētām. Lielākā Krievijas problēma ir tā, ka mazie miestiņi tika apspiesti. Baisi, ka tagad Latvijā nenovērtē pilsētiņu potenciālu. Katrai mazai vietai ir savs šarms, ko tagad grūti saglabāt, bet bez tā valsts būtu neinteresanta. Galvaspilsēta nevar iztikt bez laukiem. Šeit dzīve ir jūtamāka. Pats esmu dzimis Maskavā, jaunība pagāja Rīgā, pēc tam dzīvoju Latgalē, tāpēc saprotu, ko runāju, pieminot dzīvi lielās pilsētās. Īstā Latvija ir province,”
atzina Sergejs Moreino.
Pirmajā dienā notika diskusija par autoritātēm literatūras jomā, par tulkoto literatūru un literatūru svešvalodās, apskatīti dažādi tulkojumu piemēri, veikta tulkojuma no nepazīstamas valodas rediģēšana. Otrajā, Eiropas dienā, notika atdzejošana no labi zināmām, mazpazīstamas, kā arī nepazīstamām svešvalodām. Vēlāk dalībnieki tikās ar dzejnieci Dainu Sirmo. Trešajā, Raiņa dienā, apskatīta parindeņu veidošanas tehnika, sinonīmu precizēšana, intonāciju apraksts un vēsturiskā konteksta noskaidrošana, apskatot Raiņa lugu “Spēlēju, dancoju”, “Uguns un nakts” fragmentus. Iepazīti arī citu autoru tekstu piemēri.
Pilotprojektā piedalījās astoņi interesenti, kas ir labs skaits, lai katram veltītu uzmanību, būtu iespējams analizēt un diskutēt.
“Iepriekš priekšstats par tulka darbu bija aptuvens, tagad ir vairāk skaidrības. Likās, ka teksts vienkārši jāiztulko, bet patiesībā tas ir jāpiepazīst līdz zilbēm, jāiedziļinās tā būtībā. Arī sajūta pēc tam, kad ir izdarīts tik pamatīgs darbs, ir ļoti laba. Atdzejošanā galvenais ir uztvert autora domu un nenovirzīties no viņa vēstījumu, protams, jābūt poētiskai domāšanai,”
pastāstīja Anna, viena no dalībniecēm, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolniece.
Sergejs Moreino ir viens no pazīstamākajiem krievu valodā rakstošajiem laikmetīgās dzejas meistariem un atdzejotājiem. Strādājis ar Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša, Ulda Bērziņa, Jāņa Rokpeļņa, Klāva Elsberga, Jura Kunnosa un citu latviešu dzejnieku darbiem. Autoram ir vairāk nekā 120 publikāciju, kas lasāmas krievu un latviešu valodā gan Latvijas, gan Krievijas, gan Izraēlas un Igaunijas izdevumos. Arī interneta vidē tiek publicēti dzejas darbi, esejas un tulkojumi no latviešu, vācu un poļu valodām. Pēdējos gados S.Moreino pievērsies arī prozas rakstīšanai.
Pasākumu rīkoja Valmieras bibliotēka sadarbībā ar Europe Direct informācijas centru Valmierā.
