Valmieras Ziņas

1975.gadā Valmierā atver peldbaseinu – kāds bija peldēšanas ēras sākums

Lasīšanas laiks: 5 min

10.novembrī Valmieras Bērnu sporta skolas peldbaseins svinēs 40.dzimšanas dienu. 1975.gadā atklājot baseinu, Valmierā un Vidzemē iepazīst peldēšanas sportu. Pirms tam sacensības notika tikai vasaras sezonā atklātos ūdeņos, piedaloties entuziastiem.

Par jaunās peldēšanas ēras pirmsākumiem Valmierā, atverot peldbaseinu, portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja peldēšanas sporta aizsācēja – trenere, bijusī Valmieras Bērnu sporta skolas direktore, kluba “Aqua” pirmā prezidente Ilze Butina.

Šajā publikācijā lasiet par peldēšanas ēras pirmsākumiem Valmierā, bet jau drīzumā par to, kāpēc baseinā ūdens ir zilgans, cik diennaktis nepieciešamas tā piepildīšanai un citiem interesantiem faktiem, kā arī – kuru peldētāju godalgotie ceļi sākušies Valmierā un kas ir viņu treneri.

Pateicoties Ērikam Roštokam, Valmieras rajona Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājam, kurš prata pārliecināt rajona vadību par slēgtā baseina nepieciešamību, būvējot toreizējo Valmieras 4.vidusskolu, ēku kompleksā tika iekļauts arī baseins. Skolu atklāja gadu ātrāk, baseina būvniecība vēl tad nebija pabeigta.  Ērika Roštoka atmiņrakstos lasāms: “Neraugoties uz to, ka Valmiera atrodas pie Gaujas, tomēr nebija iespējams iekārtot drošu vietu bērnu peldēt apmācībai un peldēšanas sacensību organizēšanai. Lai daļēji atrisinātu šo jautājumu, 1965. – 1966.gadā iekārtojām provizorisku peldētavu Kocēnu ezerā. Tomēr šī peldvieta nedeva lolotos rezultātus peldēšanas sporta attīstībai.” Ar aktīvu tā laika rajona vadītāju – Ernesta Upmaļa un Jāņa Dundura – rīcību un palīdzību celtniecībā piedalījās arī vairāki Valmieras uzņēmumi un organizācijas ar darbaspēku, transportu, materiāliem un citiem darbības veidiem.

Iesniedzot fotogrāfijas un rakstītos vēstures materiālus par peldēšanas sportu Valmierā, Ilze Butina palīdzējusi nupat iznākušās Ilzes Jākobsones grāmatas “Peldējums gadsimta garumā. Peldēšanas vēsture Latvijā” veidošanā. Tajā lasāms, kā sākās peldēšanas sporta tradīcijas Latvijā, tostarp arī Valmierā. Pirmo nelielo slēgto peldbaseinu pie VEF radiorūpnīcas Latvijā atvēra 1958.gadā. Šis peldbaseins darbojas vēl joprojām. Var teikt, ka ar to arī sākās plānota peldēšanas sporta darba attīstība, auga peldēšanas popularitāte un paplašinājās bērnu peldētmācības iespējas. Protams, arī pirms tam notika dažādas sacensības, bet sportisti peldēja atklātos ūdeņos, un zemās temperatūras dēļ sacensībām bija sezonāls raksturs. 1963.gadā uzcēla un atklāja jauno sešu celiņu peldbaseinu CSN “Daugava”. Tātad var teikt, ka 1950.gadu sākumā dzimušie cilvēki ir tā paaudze, kura Latvijā ar peldēšanu sāka nodarboties plānoti un regulāri visa gada garumā.

Lai gan Valmierā baseinu uzcēla samērā vēlu – 12 gadus pēc VEF baseina atklāšanas, Vidzemē tas bija pirmais. Mūspusē tad sākās peldēšanas sporta uzplaukuma laiks. Ilze un Aleksandrs Butini bija pirmie peldēšanas treneri Valmierā. Te viņi nonāca pēc studijām Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā. Turklāt Aleksandrs bija airētājs, kurš pieņēma izaicinājumu institūta laikos pārkvalificēties par peldēšanas treneri.

Trīs mēnešus pēc tam, kad bērni pirmo reizi bailīgi un pārsteigti iekāpa baseinā, notika pirmās sacensībās, visiem skatīties gribētājiem pat nepietika vietas.

“Sākām kā jaunie speciālisti pilnīgi no nulles. Tolaik inventāra iegādē nebija nekādas izvēles. Paši braucām uz Zvejniekciemu, tur dabūjām korķa gabalus un pludiņus, ko izmanto zvejas tīkliem. No tiem uztaisījām ap 60 dēlīšus, kuri palīdzēja bērniem noturēties virs ūdens. Tie bija stingri un izturīgi, vēl šodien baseinā atrodami. No pludiņiem savērām atdalošos peldbaseina celiņus.  Peldēšanas brillītes sāka pārdot un plašāk izmantot tikai 1980.gados. Paši šuvām cepurītes, griezām no plastmasas peldēšanas lāpstiņas, arī peldkostīmi bija ļoti vienkārši,”

stāsta I.Butina.

Valmieras baseins interesants ar to, ka tam ir vairāk nekā četru metru padziļinājums. Tas ūdeni padara “vieglāku”, jo seklā baseinā ir vairāk viļņu, lielāka pretestība. Padziļinājums ļauj izmantot arī tramplīnu, lai gan daiļlēkšanas sacensības te nekad nav notikušas. Tramplīns izmantots atpūtas brīžos peldētāju priekam.

“Pašā sākumā ūdens bija necaurspīdīgs – kā ezerā. Tāds tas ir, ja nav pievienoti atbilstošie ūdens reaģenti. Baidījāmies par dziļo galu, visu laiku skaitījām bērnu galvas. Pamazām sistēmu noregulēja, un ūdens ieguva caurspīdīgi zilgano nokrāsu.”

Ilzei strādājot par Valmieras BSS direktori, daudz darba ieguldīts baseina atjaunošanā un uzlabošanā. Sākumā telpā gandrīz nebija ventilācijas, nepieradušiem cilvēkiem ilgāk par piecām minūtēm izturēt bija grūti – liels karstums un tvaiku migliņa. Ar Valmieras pašvaldības atbalstu tika remontētas dušas, nomainītas flīzes peldbaseina vannai un nopirkti jauni skapīši ģērbtuvēs. Lielie prožektori, kas kā uz skatuves apspīdēja peldētājus līdz 1997.gadam, tika aizstāti ar sienu apgaismojuma lampām. Plašumu un dienasgaismu deva arī jaunie logi.

Netrūcis smieklīgu piedzīvojumu arī ar baseina apmeklētājiem.

“Lauku bērniem teicām, ka uz baseinu jāpaņem līdzi cepurīte. Bija gadījumi, ka, nezinot, kas ir peldēšana baseinā, bērni ieradās biezajās slēpošanas micēs. Arī peldbikses bijušas dažnedažādas. Piedzīvots arī gadījums, ka bērns no lielām bailēm pliks izskrien no baseina un aizdeso uz mājām.”

Lai gan baseins celts skolēnu vajadzībām, jau kopš pirmsākumiem peldēt nākuši arī pieaugušie. Agrāk strādājošajiem bija jāizpilda obligātās GDA (“Gatavs darbam un aizsardzībai”) normas, kurās bija iekļauta arī peldēšana. Notika sacensības starp darba kolektīviem. 

Ilze norāda, ja kādam peldēšana neiet pie sirds, to nevajag uzspiest. Jāmēģina pārliecināt un iedrošināt.

“Ūdens veido citu vidi, kas peldēšanu atšķir no pārējiem cikliskajiem sporta veidiem. Tā ir labs līdzeklis dažādu saslimšanu un traumu novēršanai, relaksācijai.”

1980.gadā treneru kolektīvam pievienojās Vladimirs Širjājevs, bet 1982.gadā – Inta  Andrejānova un Aleksandrs Širjājevs. 1987.gadā par peldēšanas treneri sāk strādāt Juris Liepiņš.

Cieši saistīts ar Valmieras peldbaseinu ir arī peldēšanas klubs “Aqua”, kas šogad nosvinēja 20.gadadienu. Kluba darbība paplašina iespējas veterāniem piedalīties dažāda mēroga vietējās un starptautiskās sacensībās. 

Aktuālais jautājums

Vai Jūs šķirojat bioloģiskos atkritumus

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

SIA “Valmieras Olimpiskais centrs” Viesnīca „Sports Hotel” aicina pievienoties savai komandai  BROKASTU VIESMĪLI uz noteiktu laiku līdz 31.08.2025. Galvenās prasības klandidātiem: augsta atbildības izjūta un precizitāte darbā; uzturēt tīru un kārtīgu darba vidi un aprīkojumu; higiēnas un paškontroles normu ievērošana un to kontrolēšana; spēja patstāvīgi plānot savu darba laiku; labas latviešu valodas zināšanas; pieredze līdzīgā amatā tiks uzskatīta par priekšrocību. Amata apraksts: plānot un organizēt viesu apkalpošanu brokastīs; organizēt pasūtījumu izpildi; pagatavot un sagatavot brokastu produkciju; nodarboties ar viesu uzņemšanu; pasūtīt produktus un citus materiālus, kontrolēt to izlietošanu un uzgalbāšanu; piedalīties saimniecības struktūrvienības darba organizēšanā; brokastu zāles un virtuves sagatavošana brokastīm. Piedāvājam: pilnas slodzes darbu; draudzīgu un atsaucīgu kolektīvu; stabilu atalgojumu un sociālās garantijas; atalgojums: stundas tarifa likme pārbaudes laikā 4,65 EUR/h, pēc pābaudes laika 5.00 EUR/h (pirms nodokļu nomaksas); summēto darba laiku, darbu maiņās (06.00-14.30); dažāda veida “bonusus” pēc pārbaudes laika; darba vieta: viesnīca "Sports Hotel", Vaidavas iela 15, Valmiera, Valmieras novads. Pieteikuma vēstuli un CV lūdzam sūtīt uz e-pastu – egita.kise@sportshotel.lv līdz 30.04.2025. Tiks izskatīti tikai tie pieteikumi, kuros būs gan CV, gan motivācijas (pieteikuma) vēstule. Informācija par piedāvāto amatu pa tālruni +371 25464433 Kontaktpersona Egita Ķīse, Informācija par viesnīcu www.sportshotel.lv Pretendentu iesūtītie dokumenti un personas dati, uz vakances laiku un noteiktu laiku pēc norādītā termiņa beigām, pārziņa leģitīmo interešu ietvaros tiks uzglabāti pārziņa lietvedībā. Iesniedzot savu pieteikumu, Jūs piekrītat savu personas datu apstrādei norādītās vakances pretendentu izvērtēšanas un atlases procesā un saziņai ar Jums. Nosūtītajos dokumentos lūgums neiekļaut sensitīvus (īpašās kategorijas) personas datus. Savu piekrišanu datu apstrādei norādītajiem mērķiem varat atsaukt jebkurā laikā, sazinoties ar pārzini. Pārzinis garantē nenodot pretendenta personas datus trešajām personām, bez pretendenta rakstveida saskaņojuma. Pārzinis SIA “Valmieras Olimpiskais centrs”, reģistrācijas Nr. 54103025871, adrese: Čempionu iela 2, Valmiera, Valmieras novads, LV-4201. Profesija: VIESMĪLIS Algas izmaksas veids: Stundas tarifa likme Darba vietas adrese: LATVIJA, Vaidavas iela 15, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Ēdināšana / Pārtikas rūpniecība Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz noteiktu laiku Aktuāla līdz: 2025-04-30 Kontaktpersona: Egita Ķīse

Mūsu partneri