Lasīšanas laiks: 2 min
Sākot 2016.gada 1.oktobri, Zemessardzes novadi tiek pārstrukturēti par Zemessardzes brigādēm, lai aktualizētu Zemessardzes nozīmi valsts aizsardzības sistēmā un turpinātu tās struktūras attīstību, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļas vecākā referente Mairita Senkevicina.
Strukturālās izmaiņas Zemessardzē ir nepieciešamas, lai Zemessardzi maksimāli integrētu Nacionālo bruņoto spēku sastāvā un tā varētu iesaistīties Valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumu izpildē atbilstoši NATO strukturālajam dalījumam. Tāpat nākotnē tiek plānots turpināt pilnveidot Zemessardzes struktūru, vēl vairāk palielinot tās operacionalitāti.
Veicot Zemessardzes restrukturizāciju, Zemessardzes 2.brigāde tiek izveidota uz 3.Zemessardzes novada bāzes, Zemessardzes 3.brigāde uz 2.Zemessardzes novada bāzes, savukārt Zemessardzes 4.brigāde uz 1.Zemessardzes novada bāzes.
Savukārt ar 2017.gada 1.janvāri Zemessardzes restrukturizācijas ietvaros tiks izveidots Zemessardzes 31.kājnieku bataljons uz 31.aizsardzības no masveida iznīcināšanas ieročiem bataljona bāzes ar bataljona štābu Alūksnē.
Neraugoties uz to, ka pilsoņi iesaistās Zemessardzē lielākoties atbilstoši dzīvesvietai, Zemessardzes novada vienību uzdevumi nereti sniedzas ārpus konkrētā reģiona robežām. Zemessardzes vienības uzdevumus pilda visā Latvijas teritorijā, kā arī ārpus tās, piedaloties starptautiskajās operācijās un cita veida militārajās aktivitātēs. Tādējādi Zemessardzes “novada” nosaukums vairs neatbilst Zemessardzes vienību sasniegtajai operacionālajai kvalitātei.
Zemessardzes vienības to ģeogrāfiskā izvietojuma un spēju specifikas dēļ ir kritiskas konvencionāla un hibrīdkara draudu novēršanai un neitralizēšanai. Lai celtu Zemessardzes kaujas gatavību tuvākajos gados paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem eiro lielu finansējumu ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām.
Zemessardzes ietvaros tiks veikta arī vairāku specializētu vienību, kā pretgaisa aizsardzības, prettanku, inženieru, aizsardzība pret masu iznīcināšanas ieročiem un netiešā uguns atbalsta spēju attīstība. Šogad Zemessardzei ir plānota arī ievērojama daudzuma individuālā ekipējuma iegāde, kā arī tiek turpināta zemessargu apmācības intensifikācija, organizējot tās pēc nometņu principa vairāku nedēļu garumā.
Pašreizējā Zemessardzes struktūra ir izveidota 2003.gadā un to veido 18 bataljoni, kas izvietoti trīs Zemessardzes novados. Lai efektīvāk vadītu un administrētu Zemessardzes vienības, 2003.gadā tika izveidoti trīs Zemessardzes novadi: 1.Zemessardzes novads ar 5 bataljoniem un novada štābu Liepājā, 2.Zemessardzes novads ar 7 bataljoniem un novada štābu Rēzeknē, kā arī 3.Zemessardzes novads ar 6 bataljoniem un novada štābu Rīgā.
Zemessardzes organizācijas pamatā ir vienvadības princips, un to realizē Zemessardzes komandieris, kas ir pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim.
2016.gada 25.augustā par Zemessardzes komandieri iecelts brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš.