Lasīšanas laiks: 3 min
Lai izvairītos no traģiskiem ugunsgrēkiem, kuros cieš un bojā iet bērni, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka mazus bērnus nedrīkst atstāt mājoklī vienus pašus un aicina vecākus regulāri pārrunāt ar bērniem pareizu rīcību ārkārtas gadījumos un to, kā saņemt operatīvo dienestu palīdzību.
Pareizas rīcības izvēle palielina ikviena cilvēka iespēju izglābties, tāpēc VUGD aicina pieaugušos kopā ar bērniem pārrunāt rīcību situācijās, kad ir notikusi nelaime – ko darīt, ja ir izcēlies ugunsgrēks un nav iespējams izkļūt no telpas, kā pievērst sev uzmanību un kā izsaukt ugunsdzēsējus glābējus. Katra ģimene var izstrādāt savu glābšanās plānu, kurā atrunāt:
- kā izkļūt no mājokļa, ja kādā no tā telpām ir izcēlies ugunsgrēks;
- uz kuru telpu doties, ja ugunsgrēks ir izcēlies virtuvē, koridorā vai kādā no istabām, un nav iespējams izkļūt no mājokļa;
- kā izsaukt palīdzību – zvanīt uz 112, ja ir pieejams telefons, lūgt kaimiņiem palīdzību, skaļi kliegt pa atvērtu logu vai atrodoties uz balkona, vai dauzīt pie ārdurvīm, lai sadzird kaimiņi, ja durvis nav iespējams atvērt utt.
- kādus pasākumus veikt, lai no telpas, kurā izcēlies ugunsgrēks izkļūtu pēc iespējas mazāk dūmu, piemēram, aizvērt durvis un aizsegt durvju spraugas.
Plāna un dažādu scenāriju izstrādi vecāki var pārvērst par spēli, kurā tiek iesaistīti bērni. Tas ļaus viņiem vieglāk iegaumēt pareizu rīcību dažādās situācijās, piemēram, ugunsgrēka gadījumā pārvelties pāri gultai un rāpot uz durvju pusi.
Stresa situācijās nereti apjūk ne tikai bērni, bet arī pieaugušie un nezina, kā pareizi rīkoties un, kur zvanīt, lai saņemtu palīdzību.
VUGD aicina mājās redzamā vietā, piemēram, pie ledusskapja, piestiprināt zīmīti ar vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, lai ikvienam ģimenes loceklim tālruņa numurs būtu ātri pamanāms.
Kā arī savā starpā pārrunāt, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot.
Izceļoties nelaimei, nereti bērni bez iemesla sajūtas vainīgi un nevis uzmeklē pieaugušos, bet noslēpjas, jo baidās no iespējamā soda. Bērnam ir jāizskaidro, ka, izceļoties ugunsgrēkam vai notiekot cita veida nelaimei, vissvarīgākais ir nekavējoties par notikušo pastāstīt kādam tuvumā esošam pieaugušajam, lai kritiskā brīdī bērns domātu par to, kā izglābties, nevis par to, kā izvairīties no gaidāmā iespējamā soda. Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka, nekavējoties ziņojot par katru nelaimi, ir iespējams izglābt gan cilvēku dzīvības, gan īpašumus.
Līdztekus VUGD atgādina, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta sestā daļa nosaka, ka vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Līdz ar to, VUGD aicina vecākus ne tikai pārrunāt ar bērniem drošības jautājumus un pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā, bet arī parūpēties, lai mazi bērni netiktu atstāti bez pieskatīšanas.
Lielākoties traģiskas nelaimes ir iespējams iepriekš novērst, ja vien iedzīvotāji, tajā skaitā arī bērni, zina, kā pareizi rīkoties un spēj objektīvi novērtēt radušos situāciju. Pārrunājot ar ģimenes locekļiem un bērniem pareizu rīcību dažādu ugunsgrēku gadījumos, iespējams jau savlaicīgi novērst nelaimi vai izvairīties no tās traģiskajām sekām.