Lasīšanas laiks: < 1 min
“Izstādes pamatobjekts ir priekšmets. Tad, kad es sāku domāt, kā vizuāli parādīt to, kādi muzikanti bija Vidzemē, es sapratu, ka priekšmets nepasaka visu – ir vajadzīgi arī stāsti un fotoattēli,” tiekoties ar Vidzemes stāstnieku festivāla dalībniekiem, sacīja izstādes “Lauku muzikanti un kapelas Vidzemē” veidotājs un Valmieras muzeja pētnieks Alberts Rokpelnis.
Viņš atzīmēja, ka muzikants savā būtībā ir ļoti pretrunīgs: “No vienas puses viņš ir ļoti svarīgs. Katrā pagastā bija jābūt muzikantam, kuru aicināja visur. No otras puses – muzikants ir saistīts ar izklaidi, uzdzīvi, alkoholu. Aptuveni tā – ja tu negribi nevienu citu darbu darīt, tad kļūsti par muzikantu.”
Savukārt pašu muzikantu vidū vislabākie bijuši tie, kuri bija izturīgi un varēja nospēlēt visu nakti. Muzikanta spējas ir ne tikai galvā, bet arī pirkstos. Tāpat muzikantam bija svarīgi spēlēt no galvas, bez notīm. Pastāvēja uzskats, ka īsts tautas muzikants nekad nav gājis mūzikas skolā, viņam ir dabas dots talants. Augstu vērtēja arī tos muzikantus, kuri jebkurai dziesmai sākt spēlēt līdzi melodiju.
Tikšanās laikā interesenti varēja apskatīt arī daļu izstādes.
Jau informējām, ka no 7. līdz 9.oktobrim Valmierā un tās apkārtnē notiek Vidzemes stāstnieku festivāls “Stāsti krēslā”.