Lasīšanas laiks: 2 min
Pavasaris – attīrīšanās periods.
Ziemai beidzoties un pavasarim iestājoties cilvēkos notiek tāds kā attīrīšanās periods. Liela daļa cilvēku, līdz ar siltāku laiku, vairāk mēdz uzturēties pie dabas, mežā, atpūtas un pastaigu parkos.
Noteikti ne mums vien nācies novērot, ka sniegam nokūstot atklājas tas, kas pirms ziemas un ziemas laikā ir cilvēku sanests dabā. Un pavasarī palielinoties cilvēku vēlmei baudīt dabu, palielinās arī aiz cilvēkiem atstātais dabā.
Tā kā arī mums patīk doties elpot svaigu gaisu mežā un to darām pēc iespējas biežāk, pastaigu laikā redzam – pudele tur, čipšu paka tur, “benčiki” un citas lietas, kas dabai ne piestāv, ne tiem tur jābūt. Tad nu mēs izlēmām uztaisīt tādu mazu pētījumu vai izaicinājumu paši sev un dodoties savā ik rīta pastaigā piecas dienas pēc kārtas, ņemt līdzi maisus un mēģināt nedaudz savākt to, kas tur atstāts.
Katru dienu mēs pārnācām mājās katrs ar pilnu maisu, un tā piecas dienas pēc kārtas. Katru dienu no meža iznesām 8 kilogramus atkritumu, tā kopā piecu dienu laikā savācot 40 kilogramus.
Šī mūsu mazā talka pavisam noteikti radīja kaut kādu izpratni par to, kas notiek dabā, līdz ar to arī cilvēkos. Lika padomāt par to, cik ļoti tomēr esam atšķirīgi, un kur tad ir tā problēma šim?
Savu mazo izacinājumu un ekperimentu iemūžinājām arī video epizodē ar domu, ka varbūt varam radīt kādu labu vibrāciju kopējā telpā.
Priekā un tīru kā domu tā apkārtni,
Jānis un Baiba.
varbūt uzliekat miskastes???? tad nebūs atkritumu…ja Valmierā būtu vairāk miskastes,tad nebūtu problēmu.ne pie gaujas nav ne mežā pie st;avajiem krastiem.būs kas ” cūko” ,bet pa 70% mazāk būs…
Jūs laikam maz staigājat pa un ap Valmieru. Pat vietās, kur ir atkritumu tvertnes, grāvji un ceļa malas ir piemētātas. Nemaz nerunājot par mājsaimniecību atkritumu izgāzējiem pilsētas miskastēs un izgāzējiem mežā. Baiļu mežā vietām ir kalni, kāds aizvedis un izgāzis. Stāvajos krastos tagad dzērāju ir mazāk, bet tāpat ir – tie aiz sevis atstāj čupu, nākamreiz paši tur negrib sēdēt, pavelkas dažus metrus tālāk… Kultūras jautājums – ir cilvēki, kas nedomā ne par vidi, ne komfortu, ne bērniem un dzīviekiem, kas mēdz uz tās drazas sagriezties utt.
Iea – man tieši bija doma par šo – kā risināt šādu problēmu. Pirmais pavisam noteikti bija par to, ka vajag vairāk miskastes – vietās kur cilvēki pulcējas un vietās, kur notiek lielāka cilvēku plūsma. Taču tad ātri vien nonācu pie nākamās domas, ka problēma jau tajā cik daudz miskastes ir izvietotas. Laika gaitā esmu mācijies meklēt problēmas un secinājis, ka tās jāmeklē saknē. Un cilvēks ir persona, kas ir iesaistīts šajā procesā vistiešāk. Cilvēks ir tas, kurš izdara secinājumu – atstāt aiz sevis kaut ko. Pēc savas un sev apkārtējo cilvēku pieredzes secinu, ka tas ir iespējams – neizmest tur pat dabā, paņemt līdzi un izmest tur, kur tam ir paredzēta vieta. Tas ir tā kā Aiva minēja – indivīda domāšanā, attieksmē un morālē. Problēma ir saknē!
Mēs ar ģimeni arī uztaisījām mazu akciju. Dodoties pastaigā uz Pauku Priedēm, paņēmām līdzi 3 gb lielos atkritumu maisus. Beidzās ar to, ka dēlu sūtījām vēl pēc atkrituma maisiem. Pielasījām 4 maisus. Turpinājums bija ejot no Daives veikala gar Gauju līdz Vanšu tiltam, pat visu to posmu nesanāca lasīt atkritumus, ka maiss jau bija pilns. Bērniem bija azarts.
Tādu būtu vairāk, kas lasa atkritumus pastaigas laikā?