Lasīšanas laiks: 3 min
Piektdien, 6.martā, darba vizītē Mazsalacu un Valmieru apmeklēja veselības ministrs Guntis Belēvičs.
Apmeklējot Mazsalacas slimnīcu, ministrs iepazinās ar ārstniecības iestādi un pārrunāja aktuālās problēmas ar tās direktoru direktoru Edgaru Grandānu.
Ministrs ļoti atzinīgi vērtē Mazsalacas slimnīcas darbību, kas turpina novadā un tuvākajā apkārtnē nodrošināt ambulatoros un stacionāros medicīnas pakalpojumus, kā arī spēj maksāt medicīnas personālam “pieklājīgas” algas. G.Belēvičs uzteica arī to, ka slimnīca spējusi darboties bez kredītiem, un solīja gādāt par valsts atbalstu ēkas jumta remontam.
Vizītes laikā Vidzemes slimnīcā ministrs tikās ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, SIA “Vidzemes slimnīca” valdes priekšsēdētāju Uģi Muskovu un ārstniecības iestādes personālu.
Uģis Muskovs iepazīstināja ar realizētajiem projektiem slimnīcas infrastruktūras un ilgtspējas uzlabošanai un jauninājumiem ārstniecības pakalpojumu sniegšanā, kopā ar ministru apmeklējot observācijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas, reanimācijas un citas nodaļas.
Tāpat tika pārrunāti jautājumi, kas skar medicīnas pakalpojumu pieejamību reģionos, īpašu uzmanību veltot konkrētiem rīcības pasākumiem, lai nodrošinātu jauno speciālistu piesaisti lielākajai Vidzemes reģiona ārstniecības iestādei.
Tikšanās laikā tika izzināti Veselības ministrijas plāni attiecībā uz paredzētajām izmaiņām veselības aprūpē, plānoto finansējuma sadali veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai, pasākumiem rindu mazināšanai uz valsts apmaksātajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, kā arī daudzi citi jautājumi, lai Vidzemes reģionā un Valmierā varētu nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus.
G.Belevičs, atzina speciālistu trūkums reģionos ir aktuāla problēma, par vienu no iemesliem minot līdzekļu nepietiekamību rezidentūrai. Ne visiem ārstiem pēc augstskolu absolvēšanas bijusi iespēja iestāties rezidentūrā, taču šogad situācija ir uzlabojusies, jo šim mērķim ir atvēlēti par 1,7 miljoniem eiro līdzekļu vairāk, nekā pērn. Veselības ministrija vienojusies ar Izglītības un zinātnes ministriju, ka priekšroka iestājai rezidentūrā būs tiem ārstiem, kuriem būs līgums ar reģionālajām slimnīcām vai pašvaldībām. Taču rindas uz operācijām un pie speciālistiem veidojas arī citu iemeslu dēļ. Kā skaidroja U.Muskovs, rindu veidošanās saistīta arī ar kvotu jautājumiem jeb atvēlēto valsts finansējumu.
Ministrs pastāstīja par ieceri, kā nodrošināt ģimenes ārsta pakalpojumus reģionos. Balstoties uz Vācijas modeli, ģimenes ārsta praksei vajadzētu piešķirt juridisku statusu, nodrošinot iespēju to pirkt un pārdot. Pircējs vienmēr būtu valsts, kas to pārdotu tālāk ārstam, kas gaida rindā. Lielākās rindas uz prakses vietu būs Rīgā, taču, lai padarītu pievilcīgākas ģimenes ārsta prakses reģionos, viens darba gads tiktu pielīdzināts trim gadiem. Pēc ministra ieceres, ģimenes ārsta prakses būtu iedalītas vairākās kategorijās, nosakot reģionos lielāku finansējuma koeficientu par vienu pacientu, nekā Rīgā. Pašlaik iecere tiekot apspriesta ar ģimenes ārstu asociācijām.
Ministrs skaidroja, ka viens no viņa uzstādījumiem ir stiprināt ģimenes ārsta institūciju, ar nolūku atslogot slimnīcas. U.Muskovs, apliecinot ministra teikto, minēja piemēru, ka Vidzemes slimnīcā palielinās pacientu pieplūdums periodos, kad garo brīvdienu dēļ, piemēram, Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, nedarbojas ģimenes ārstu prakses.
Guntis Belēvičs arī apmeklēja Jura Jakovina ģimenes ārstu praksi un Vidzemes bērnu veselības centru “Apelsīns”. Ministra skaidroja, ka centrs “Apelsīns” nesaņem valsts finansējumu, jo līdzvērtīgu pakalpojumu Valmierā sniedz cita ārstniecības iestāde, kas uzvarējusi valsts rīkotajā konkursā. Turklāt tas esot politikas jautājums. Ministraprāt, medicīnas pakalpojumus ir labāk saņemt vienuviet, tādēļ “katra daktera aiziešana uz dažādiem kaktiem nenāk par labu pacientiem”.
Kā norādīja ministrs, šādu vizīšu mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp Veselības ministriju un ārstniecības iestādēm reģionos, izzinot aktuālākās problēmas un nepieciešamos risinājumus.