Lasīšanas laiks: 4 min
Valmierā šobrīd ir 37,516 km grantēto ielu. Sausajā laikā ielu putēšana būtiski pasliktina gaisa kvalitāti. Lai novērstu grantēto ielu putēšanu pavasara un vasaras sausajā sezonā, SIA “Valmieras Namsaimnieks” aprīlī veica grantēto ielu apstrādi ar putekļu absorbentu. Taču šis tomēr ir problēmas īstermiņa risinājums. Turklāt grantētās ielas tiek izdangātas un tajās veidojas bedres, kā arī mitrajā laikā peļķes un dubļi apgrūtina gājēju un autotransporta pārvietošanos. Tādēļ iedzīvotāji regulāri pašvaldību aicina risināt šo jautājumu, uzklājot ielām asfaltu vai vismaz šķembas un bitumena emulsiju.
Šoreiz meklējam atbildi uz kāda lasītāja portālā publicēto komentāru par grantēto ielas posmu pie Linarda Laicena ielas 12. nama.
“Dīvaina attieksme Valmierā attiecībā uz ielu uzturēšanu. Gar L. Laicena ielas 12. māju ar 85 mājsaimniecībām (140 m grants segums) nevar apstrādāt kaut ar frēzēto asfaltbetona masu, bet Podnieku ielu ar ~15 mājsaimniecībām 400 m garumā noklāj. Jāsāk domāt vai tik kāds deputāts tur nedzīvo?”,
jautā portāla lasītājs.
Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa portālu “Valmieras Ziņas” informēja:
“Lielākoties grantētajām ielām bedru veidošanos efektīvi un ilglaicīgi novērst var vienīgi asfaltēšana. Frēzasfalts kā virsmas seguma uzlabošanas metode Valmierā netiek izmantota. Šādi apstrādātām ielām nav iespējama virsmas seguma kopšana. Lai uzlabotu pilsētas grantēto ielu stāvokli, Valmieras pilsētas pašvaldība kā risinājumu izmanto ielu virsmu divkāršu apstrādi ar šķembām un bitumena emulsiju, tādējādi radot šīm ielām cietu virsmas seguma pārklājumu. Šāds risinājums efektīvi pielietojams tikai ielām ar lietus ūdens noteci un zemu satiksmes intensitāti (pamatā – savrupmāju rajonos).
Ielām, kam bija laba lietus ūdens notece – lietus ūdens kanalizācija vai laba ūdens drenāža un grāvju sistēma – divkāršā virsmu apstrāde jau ir veikta. 2014.gadā tika apstrādāti 0,6 km grantēto ielu. 2015.gadā tie bija 0,68 km grantēto ielu. 2016.gadā grantēto ielu virsmas divkāršā apstrāde veikta 0,925 km un 2017.gadā – 0,648 km garumā. Līdzīgā veidā, veicot apstrādi vienā kārtā, tika uzlabots arī Austrumu ielas 0,7 km asfaltētās daļas stāvoklis. Savukārt 2018.gadā grantēto ielu virsmas divkārtu apstrāde veikta 5,5 km garumā 16 ielu posmos Burkānciemā, Kārlienā un Jāņparkā. Portāla lasītāja komentārā minētajai Podnieku ielai tās virsmas divkāršā apstrāde (cietā virsmas seguma ieklāšana) tika veikta 2018.gadā.
Grantēto ielu divkāršo apstrādi Valmieras pilsētas pašvaldība organizē plānveidā atbilstoši Valmieras pilsētas pašvaldības domes apstiprinātajām ielu uzturēšanas klasēm, nepieciešamajiem priekšdarbiem un pieejamajam budžetam. Vispirms virsmas divkāršā apstrāde tiek veikta C klases ielām – “Nozīmīgākajām grantētajām ielām” – ar lietus ūdens noteci. Pēc tam ielu apstrāde tiek turpināta D klases ielām – “Pārējās grantētās ielas” – ar lietus ūdens noteci.
Atsevišķām C klases ielām, piemēram, Sporta un Skolas ielām, kam divkāršā apstrāde nebija iespējama nesakārtotas lietus ūdens novadīšanas sistēmas dēļ, virsmas seguma stāvokļa uzlabošana notiek pakāpeniski. Šīm ielām vispirms, izstrādājot būvprojektu, nepieciešama lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūve. Pēc tam iespējama ielu virsmas seguma stāvokļa uzlabošana, ieklājot cieto segumu.
Savukārt C klases Vienības ielas posmam no Brīvības līdz Loku ielai, Tālavas un Teodora Ūdera ielām līdzīga lietus ūdens novadīšanas sistēmas sakārtošana un divkāršā virsmas seguma apstrādes metodes izmantošana virsmas seguma uzlabošanai nav izmantojama to grunts sastāva dēļ un netiek plānota. Tālavas un Teodora Ūdera ielām ir izstrādāti ielu pārbūves būvprojekti.
Plānveida grantēto ielu virsmu divkāršā apstrāde tiek turpināta arī šogad, 2020.gadā. Cieto segumu vispirms paredzēts ieklāt šādās C klases ielās: Ausekļa un Straupes ielās, Ūdens ielas posmā no Pauku līdz Zaķu ielām, kā arī Vienības ielas posmā no Brīvības līdz Austrumu ielām, kopā 1,327 km garumā. Pēc tam cieto segumu plānots ieklāt šādām D klases ielām: Dauguļu, Dikļu, Ezera, Jāņa Ziemeļnieka, Krasta, Lazdu, Parka, Pilātu, Upe un Ūdru ielās, kopā 2,951 km garumā.
Sporta un Skolas ielām, kas ir C klases ielas, 2019.gadā tika izstrādāts būvprojekts “Lietus ūdens/drenāžas kolektora un grāvju sistēmas sakārtošana Sporta un Skolas ielās”. Šīm ielām šogad saskaņā ar būvprojektu vispirms tiks sakārtota lietus ūdens novades sistēma. Pēc tam, joprojām saglabājoties ielu virsmas divkāršai apstrādei piemērotiem laikapstākļiem, abām ielām plānota arī to virsmas divkāršā apstrāde.
Ielas posms gar Linarda Laicena ielu 12 ir D klases iela. Ielas virsmas divkāršā apstrāde ar granti un bitumena emulsiju nav izmantojama kā risinājums Linarda Laicena grantētā ielas posma seguma uzlabošanai, jo šim posmam nepieciešams mainīt ielas ģeometriju, sakārtot apakšzemes komunikācijas un izbūvēt lietus ūdens kanalizāciju. Šādu pārbūves darbu veikšana iespējama saskaņā ar izstrādātu būvprojektu. 2020.gadā grantētajam ielas posmam tiks nodrošināti ikdienas uzturēšanas darbi, veicot ielas greiderēšanu, izlīdzinot bedres, kā arī ielai ir veikta pretputekļu apstrāde.”
Brīnišķīgi, ka Tālavas un Teodora Ūdera ielām ir izstrādāti ielu pārbūves būvprojekti.
Projektus izstrādāja jau pirms 2 gadiem, ar iedzīvotājiem viss saskaņots, bet solītie darbi joprojām nav sākušies. Ko gaidām? Kad beidzot kaut kas tiks darīts?
Tās nav vienīgās ielas, kurām projekti jau sen gatavi. Kaut kur jau sen bija minēts, ka arī Rubenes ielai tāds esot.
Mani vairāk interesē, vai, ņemot vērā slikto atzinumu par veloceļu infrastruktūru, joprojām tiks realizēti šie padomju stila ielu rekonstrukcijas darbi? Andreja Upīša ielā uztaisīja Rīgas Čaka vai Brīvības ielas monstru. Izcirta daudzus kokus. Vai tiešām mums tā patīk? Neviens Eiropā nav bijis un redzējis, kas ir videi draudzīga infrastruktūra? Vai to, ka pirmajā vietā ir gājējs, otrajā velo, trešajā auto? Mums joprojām ir padomijas laikā iesakņojies auto kults.
Gribetos teikt, ka zaļo apstādījumu un kvalitatīvu, nodalītu veloceļu esamība ir pilsētas vadības intelekta pazīme.