Lasīšanas laiks: 4 min
Piektdien, 30.oktobrī, Valmierā viesojās izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Dienas pirmajā daļā viņa piedalījās konferencē pedagogiem “Vidzemes Augstskola: sadarbības partneris izglītībā”, kur nolasīja ievadreferātu. Vēlāk ministre tikās ar Vidzemes Augstskolas rektoru Gati Krūmiņu un Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.
Mārīte Seile žurnālistiem pastāstīja, ka reģionālo vizīšu laikā viņa cenšas redzēt un uzzināt pēc iespējas vairāk. Arī Valmierā viņai bijusi aizņemta diena, ar ViA rektoru un skolu pārstāvjiem pārrunājot iespējas augstskolai sadarboties ar vispārējās izglītības iestādēm. Savukārt pašvaldībā ministre apspriedusi ar pilsētas vadību izglītības sistēmas ciešāku sasaisti ar uzņēmējdarbību.
“Šī bija lieliska diena lieliskā pilsētā, kurā, manuprāt, ir visas iespējas ilgtspējīgai attīstībai gan no vides, gan no cilvēku materiālās un emocionālās labklājības viedokļa. Neapšaubāmi izglītības sistēma šajā pilsētā ir labi sakārtota, ar skaidru redzējumu par to, kurp doties, un ar skaidru redzējumu, kas papildus ir nepieciešams, lai notiktu attīstība,”
norādīja M.Seile.
Valmieras pašvaldības vadītājs norādīja, ka izglītības jomā jānodrošina sasaiste starp dažādiem izglītības līmeņiem, sākot no bērnudārza, lai skolēni būtu sagatavoti katram jaunam līmenim, un, absolvējot skolu, būtu gatavi apgūt zināšanas arodskolās un augstskolās.
J.Baiks pastāstīja, ka pilsētas ietvaros ir izveidojusies cieša sadarbība starp dažāda līmeņa izglītības iestādēm, taču problēmas sistēmā var risināt, darbojoties tikai plašākā mērogā. Tādēļ šīs dienas diskusijā piedalījušies arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji.
Aptuveni puse Vidzemes Augstskolas absolventu paliek dzīvot un strādāt reģionā, palīdzot attīstīt uzņēmējdarbību. J.Baiks uzsvēra, ka šī iemesla dēļ augstskolas darbība ir jāstiprina. Taču pašlaik finansējums valsts ietvaros tiek sadalīts nevienlīdzīgi, Vidzemei atvēlot vismazāk budžeta finansētas studiju vietas, salīdzinot ar citiem reģioniem.
Pašvaldības vadītājs arī akcentēja jautājumu par skolu tīkla un pedagogu atalgojuma modeļa reformas nepieciešamību.
“Šis jautājums izraisa emocijas, bet ir jāskatās uz to racionāli. Nevar būt tāda situācija, ka izmaksas par vienu skolēnu dažādās skolās var atšķirties pat divas ar pusi reizes. Tādēļ ir nopietni jāizvērtē, cik efektīvi tiek izmantoti valsts resursi, kas ir ieguvēji un kas ir zaudētāji,”
pauda J.Baiks. Domes priekšsēdētājs arī uzsvēra nepieciešamību diferencēt valsts finansējumu vidusskolām un ģimnāzijām, lai tās varētu attīstīties par ekselences izglītības iestādēm.
Pilsētas mērs bija gandarīts, ka diskusijā augstskolā piedalījusies arī izglītības un zinātnes ministre, kas varējusi izzināt par tām problēmām, kas ir aktuālas Vidzemes reģionā, un pauda cerību, ka viņa palīdzēs tās risināt valsts mērogā.
Ministre pateicās J.Baikam par atbalstu skolu tīkla reformai un atzina, ka pirmie soļi šajā jomā sabiedrībā ir izraisījuši neviennozīmīgu vērtējumu.
“Šajās diskusijās ļoti bieži iztrūkst līdzsvars starp racionāliem argumentiem un emocijām, bieži emocionāliem argumentiem ņemot virsroku. Nedomāju, ka ir pārspīlēts šobrīd noteiktais limits, ka vidusskolas klasē ir jābūt vismaz desmit skolēniem, un 12 skolēniem no 2018.gada. Apvienotās klases vidusskolā nav labākā izvēle jauniešiem.
Viņu interesēs ir stipras, konkurētspējīgas vidusskolas, kurās ir gana daudz specializācijas iespēju, kur ir kvalificēti pedagogi, kuriem var nodrošināt pilna laika darbu. Ir skaidri jāsaprot, ka reformas izglītībā ir nepieciešamas, nevis lai paturētu visas esošās ēkas un nodrošinātu darbu visiem esošajiem skolotājiem, bet lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību par saprātīgu cenu,” uzsvēra M.Seile.
Ministre norādīja, ka bieži vien divas mazas vidusskolas atrodas pat piecu vai desmit kilometru attālumā. Taču lēmumu par skolu reorganizāciju pieņem nevis ministrija, bet pašvaldības, un tām vajadzētu būt tik prātīgām, lai savstarpēji vienotos, kas ir labākais risinājums, lai skolēniem nodrošinātu labu izglītību. M.Seile pauda nožēlu, ka ir nācies pielietot administratīvas metodes, Ministru Kabineta noteikumos nosakot minimālo skolēnu skaitu, jo pašvaldībām vajadzētu pašām spēt pieņemt saprātīgu lēmumu, domājot gan par izglītības kvalitāti, gan par izmaksu efektivitāti.
Ministre informēja, ka vēl nav pieņemt lēmums, kā nākamgad tiks rēķinātas algas pedagogiem. Finanšu ministrija ceturtdien, 29.oktobrī, apstiprinājusi, ka nākamā gada 4 mēnešiem papildus rezervēti 9 miljoni eiro un 27 miljoni turpmākajiem gadiem pedagogu algu mērķdotācijai.
Ja tiktu ieviests modelis pašreizējā redakcijā, Valmiera kopējā finansējuma apjomā būtu ieguvēja, papildus saņemot 23%.