Lasīšanas laiks: 3 min
Sestdien, 7.martā, Valmieras muzeja Izstāžu namā atklāta Rasas Grāmatiņas tekstilmākslas ekspozīcija un Mārtiņa Vērdiņa darbu izstāde, kurā skatāmas gleznas, zīmējumi, akvareļi un fotoattēli.
R.Grāmatiņas darbi Valmierā skatāmi pirmo reizi. Māksliniece portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja, ka aušana ir emociju izteikšanas veids.
“Reizēm darbi sanāk reālistiski, reizēm abstrakti, izjūtas izsakot ar formām, krāsām, ritmiem. Liela ietekme ir apkārt notiekošajiem. Kad bērns bija mazāks, arī darbos bija redzama bērnības noskaņa. Aušana savā ziņā ir arī iekšējās pasaules sakārtošana.”
Māksliniece uzsver, ka liela ietekme ir dabas norisēm.
“Mēs esam ļoti bagāti, mums ir iedvesmojoša daba. Dzīvoju pie jūras, katru dienu dodos pastaigās, tomēr daba vienmēr ir citādāka. Visur iespējams atrast idejas. Man kā sievietei vairāk gribas attēlot harmonisko un brīnišķīgo.”
Māksliniece R.Grāmatiņa bērnību un jaunību pavadījusi Olainē. 1988.gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļu, profesora Rūdolfa Heimrāta meistarklasē izstrādājot diplomdarbu “Ķekatas”. R.Grāmatiņa kopš 1984.gada dzīvo Saulkrastos un mākslas burvības pasaulē ievada jauno paaudzi, strādājot par pasniedzēju Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skolā.
Stelles un aušana ir mākslinieces lielākā aizraušanās un vaļasprieks. Tās māksliniecei ļauj izpausties krāsu nianšu un auduma faktūru saspēlēs. Savus gobelēnus R.Grāmatiņa vairākkārt ir izstādījusi Saulkrastu pilsētā, tekstilmākslas asociācijas izstādē Pēterbaznīcā (1998.gadā), kā arī miniatūrtekstīliju izstādēs. Tāpat māksliniece ir sadarbojusies ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja galeriju “Apsīda”. Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Martā, teātra mēnesī, muzejā apskatāmi arī aktiera Mārtiņa Vērdiņa darbi.
M.Vērdinš izstādes atklāšanā klātesošos priecēja ar interesantiem stāstiem par teātra dzīvi, mēģinājumiem, sastaptajiem cilvēkiem. Piemēram, māksliniekam gadījies dzirdēt, ka Imants Ziedonis nosaukts par biedres Ausmas Kantānes vīru biedru Imantu Kantāni. Savukārt no ceļu policistu uzliktā soda M.Vērdiņš izsprucis, jo tie viņu bija noturējuši par aktieri Rūdolfu Plēpi.
“Aktierim no cilvēkiem jāizvilina smaids un dvēselē jāvieš gaisma,”
uzskata mākslinieks.
M.Vērdiņš ir dzimis 1941.gadā. 1963.gadā beidzis Konservatorijas Teātra fakultāti kopā ar Ausmu Kantāni, Rasmu Garni, Astrīdu Vecvagari, Ģirtu Jakovļevu u.c. Jau būdams students, M.Vērdiņš tika ieskaitīts toreizējā drāmas teātra trupā, kur nospēlējis vairākas nozīmīgas lomas. No 1970. līdz 1975.gadam bijis Valmieras drāmas teātra aktieris. Šī perioda ievērojamākais veikums – Juhani H. Vuoljoki “Niskavuori Hetā”, Sergejs A. Arbuzova „Esi sveicināta, mīlestība!”, Dāniels Z. Skujiņa „Brunču medībās” un Hamleta lomas atveidotājs Oļģerta Krodera iestudētajā Šekspīra traģēdijā. Savukārt no 1975. līdz 1999.gadam M.Vērdiņš bija Dailes teātra trupā.
Līdztekus aktiera darbam M.Vērdiņš allaž zīmējis, gleznojis, skicējis un arī rakstījis, piemēram, grāmatu par dzīvesbiedri aktrisi Mirdzu Martinsoni. Savukārt pērn tika izdota grāmata “Epizodes”, kurā izklāstītas piezīmes no mākslinieka dzīves, no darba teātrī un kino, no ielas – dzīves būtiskākie krustpunkti.
“Dzīvoju starp Imantu un Babīti, kas ir līdzīga Aleksandra Čaka apdziedātai paradīzei. Pie mājas dīķis, kuram apkārt augošos krūmus apgriežu, un veidojas neparasts dzīvžogs. Man nav ne gurķu, ne burkānu, vien dārzā nolieku podu ar ziediem, un sirds iekāro gleznot,”
stāsta M.Vērdiņš. Aktieris iecienījis gleznot uz dēlīšiem. Esot tāds bocmaņu stils. Glezniecībā patīk faktūra.
Izstādes apskatāmas līdz 31.martam.