Lasīšanas laiks: 5 min
Aizvadīta kārtējā siltā gadumija, kad vēl prātojām, būs vai nebūs balta ziema. Īstais brīdis, lai tiktos ar Valmieras Viestura vidusskolas 10.a klases skolnieci Elvitu Alksni, kura kā viena no trim Latvijas jauniešu “klimata vēstniecēm” 2015.gada novembra beigās tikās ar Parīzes klimata pārmaiņu konferences Latvijas delegācijas pārstāvjiem, un viņas skolotāju Sarmīti Balodi.
Valmieras Viestura vidusskola ir viena no Valmieras Ekoskolām. Darbošanās Ekoskolu organizētajās aktivitātēs ir iemesls tam, ka “zaļā domāšana” Elvitai ir kļuvusi jau par iekšēju pārliecību, kad videi draudzīga rīcība ir nevis kampaņveidīga, bet tiek praktizēta ikvienā ikdienas lēmumā un rīcībā.
Vai “klimata vēstniece” ir tituls, kas uzliek pienākumus?
Sarmīte: “Klimata vēstniece” nav īsti tituls. Taču tas, ka Elvita ir viena no trim Latvijas jaunietēm, kas teica uzrunu Parīzes klimata konferences Latvijas delegācijas pārstāvjiem, ir gods. Mēs patiesi lepojamies ar to. Elvitas uzruna bija stimuls Latvijas delegācijas pārstāvjiem aizdomāties, ka arī jauniešiem rūp pasaulē notiekošās klimata pārmaiņas. 27.novembra tikšanās bija biedrības “Latvijas Zemes Draugi” sadarbībā ar Vides izglītības fondu organizēts pasākums, kurā piedalījās ap 50 cilvēku – ANO Klimata konferences (COP21) Latvijas delegācijas pārstāvji, vides nevalstisko organizāciju pārstāvji un Latvijas Ekoskolu jaunieši.
Kā nonācāt līdz tam, ka Elvita rakstīja uzrunu Klimata konferences dalībniekiem?
Sarmīte: Šī gada svarīgākais vides aizsardzības notikums bija ANO Klimata konference, pasaules līderiem decembrī tiekoties Parīzē, lai pieņemtu izšķirošus lēmumus klimata pārmaiņu mazināšanai. Tādēļ arī šī gada Ekoskolu galvenais darbības virziens ir aktivitātes, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. Mūsu aicinājums bija diezgan spēcīgs – “Mēs esam atbildīgi, bet jūs?”. Ar šādiem plakātiem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas mēs devāmies uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kur tikāmies ar ministru Kasparu Gerhardu, uzdāvinot plakātus viņam. Šajā Ekoskolu svētku pasākumā mēs saņēmām aicinājumu rakstīt savas uzrunas Klimata konferences dalībniekiem. Elvita uzrakstīja un bija viena no trim Latvijas “klimata vēstniecēm”, kura tika aicināta savu sagatavoto uzrunu nolasīt Latvijas delegācijas pārstāvjiem.
Ko Tu, Elvita, teici savā uzrunā?
Elvita: Rakstīju, ka klimata pārmaiņas ir svarīgas ikvienam, jo tās ietekmē visus šajā pasaulē. Ja kūst ledāji Antarktīdā, tad tas arī ietekmē mūs, jo ūdens līmenis ceļas visā pasaulē, tiek appludinātas salas, līdz ar to iedzīvotājiem vairs nav kur dzīvot. Arī Antarktīdas iemītniekiem vairāk īsti nav, kur dzīvot, viņi iet bojā. Mums, dzīvojot Latvijā, šķiet, ka mūs tas neskar, bet mums blakus atrodas jūra. Krastu erozijas rezultātā arī mēs zaudējam daļu no valsts.
Vai Tevi, Elvita, notiekošās klimata pārmaiņas satrauc arī personiski?
Elvita: Jā, es par to domāju. Staigāju pa pilsētu, redzu, ka ir ieslēgtas lampiņas, ko varētu izslēgt. Arī, piemēram, Ziemassvētku egle ir apgaismota dienas laikā. Es redzu arī to, ka cilvēki patērē daudz ūdens. Es cenšos aizrādīt, bet ne jau vienmēr ieklausās.
Vai Tu savā ikdienā izjūti to, ka klimata pārmaiņas tiešām notiek?
Elvita: Kādā dienā bija ļoti saulains laiks, vēl līdz tam nebija snidzis sniegs. Es vakarā ar velosipēdu aizbraucu uz treniņu. Nācu pēc tā ārā un skatījos, ka ir sasnigušas lielas kupenas un viss ritenis ir apsnidzis. Tas kārtējo reizi man atkal atgādināja, ka klimata pārmaiņas notiek arī Latvijā, jo mums vairs nav tādu ziemu, kādas bija agrāk. Laikapstākļi ir ļoti mainīgi.
Iepriekš mēs skolā gribējām taisīt ledus skulptūras. Vācām tetra-pakas, lai sasaldētu ledu, bet nevarējām šo ieceri realizēt, ārā bija pārāk silts – plus astoņi grādi.
Klimata pārmaiņas – tas ir labi vai slikti?
Elvita: Man šķiet, ka slikti. Cilvēkiem gribas slēpot ziemā, bet viņi nevar paslēpot, jo nav sniega. Vasarā, kad gribi aiziet pasauļoties, tu vari dabūt ādas apdegumus, jo ir pārāk plāns ozona slānis un pārāk liels ultravioletais starojums. Man nepatīk klimata pārmaiņas.
Sarmīte: Tur mēs neko nevaram mainīt. Arī tādi jēdzieni “labi” vai “slikti” ir relatīvi, tādi paši kā “balts” un “melns” Tiem pa vidu atrodas arī citi toņi. To, ka klimats mainās, mēs visi izjūtam.
No klimata pārmaiņām ir arī ieguvumi, piemēram, ietaupās līdzekļi, kas jāmaksā par apkuri. Ziemā drēbes nevajag tik biezas un tik daudz.
Elvita: Tiekoties ar Klimata konferences Latvijas delegācijas pārstāvjiem, kāds no pasākuma dalībniekiem teica, ka latviešiem patīk klimata pārmaiņas. Ja kļūs siltāks, tūristi vairāk brauks uz Latviju. Tās būs jaunas biznesa iespējas, jo dienvidos kļūs par karstu un galvenā tūristu plūsma vairāk virzīsies uz ziemeļiem.
Sarmīte: Ir izjucis dabas līdzsvars. Ko tad mēs skolā varam darīt? Varam rosināt apziņu, lai neesam tik lieli patērētāji. Mēs varam tikai taupīt, saudzēt, izmantot materiālus otrreiz. Taupīt saprāta robežās, jo mēs jau esam zaļā zeme. Mums ir tīrs gaiss, tīra vide, diezgan daudz aizsargājamo teritoriju. Rūpnieciskās ražošanas ir maz, mežu salīdzinoši ir daudz.
Kā Tu, Elvita, vērtē decembrī notikušās ANO Klimata konferences iznākumu? Vai ir cerība nākotnei?
Elvita: Vislabāk, manuprāt, iznākumu raksturo biedrības “Zemes draugi” padomes locekļa Jāņa Ulmes teiktais, secinot, ka Parīzes līgums ir noslēgts, bet tas neko daudz nemainīs. Tas tāpat ļauj pieaugt vidējai temperatūrai līdz divu grādu robežai, kas jau ir diezgan daudz.
Sarmīte: Tika runāts par izmešiem. Rūpnieciski attīstītās valstis nemaz nav ieinteresētas samazināt savus siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus. Mēs arī savas neizmantotās izmešu kvotas pārdodam citiem, jo tas ļauj pelnīt. Klimata pārmaiņu jautājumi ir cieši saistīti ar ekonomiku. Tādēļ daudzas valstis nevar savā starpā vienoties.
Ko jaunieši iegūst, darbojoties Ekoskolu kustībā?
Sarmīte: Tā jaunietim ir iespēja savu brīvo laiku pavadīt citādāk, kopā ar līdzīgi domājošiem. Ir iegūti jauni draugi, informācija, aktivitātes, zināšanas, kas dzīvē daudz ko maina.