Lasīšanas laiks: 6 min
Valsts svētku priekšvakarā tika sveikti Valmieras 2016.gada Dimanta pāri – laulībā nodzīvoti 60 gadi – Ausma un Hugo Brusovi, kā arī Skaidrīte un Vilhelms Savineni. 2016.gada Dimanta pārus sveica Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, kā arī Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone un vadītājas vietniece Vija Kuģe.
16.novembrī ģimenes mājā Ausmu un Hugo Brusovus 60 gadu kāzu jubilejā ieradās sveikt Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone un vadītājas vietniece Vija Kuģe. Hugo un Ausma iepazinās 1955.gada vasarā, savukārt apprecējās 1956.gada 7.aprīlī, kad Hugo bija 29, bet Ausmai 26 gadi. Pāris atceras – kāzu dienā valdījis cīruļputenis, bet tas jau agram pavasarim piedienoties. Tolaik lielas kāzas netika svinētas, pāris tās atzīmēja aptuveni 18 tuvāko radu un draugu lokā. Laulībā ir izlolots dēls un divi mazdēli, ar ko pāris ļoti lepojas. “Mums sanāca vēlu satikties, jo mani iesauca leģionā, kad man bija 18 gadu. Kara gaitas mani aizveda līdz Berlīnei. Kad karš beidzās, tad bijis jādodas uz filtrācijas nometnēm. Vispirms uz Frankfurti, bet pēc tam uz Krieviju – tā jaunība pagāja,” norāda Hugo. Kad pāris apprecējās, tad Hugo sāka dzīvot kopā ar Ausmu, mājā, ko bija cēluši viņas vecāki (pāris tur dzīvo vēl šodien). “Hugo ir zelta rokas. Viņš pats mājā ievilka ūdensvadu, ierīkoja centrālapkuri un uzcēla priekšnamu,” piebilst Ausma.
Hugo un Ausmas lielākā mūža daļa pavadīta Valmierā. “Aptuveni 23 gadus strādāju sociālo darbu, bet, kad dēlam bija jāiet skolā, tad dažus mēnešus strādāju bērnudārzā. Vēlāk ieraudzīju avīzē, ka Partijas komiteja meklē apkopēju, pieteicos darbā un mani pieņēma. Hugo gan visu mūžu strādāja meliorācijā,” stāsta Ausmas kundze.
Neskatoties uz saspringto ikdienas dzīvi, pāris vienmēr atrada laiku, lai ceļotu un apskatītu kādu tuvāku vai tālāku vietu. Abi kopīgi ir izbraukājuši gan Latviju, gan viesojušies arī ārzemēs. “Visa mūža garumā esam nobraukuši četrus motocikletus un trīs automašīnas. Man vienmēr bija karte klēpī, un tikai vēro, kur ceļš pagriežas,” atceras Ausma.
Hugo un Ausmai ļoti patīk sēņot Strenču puses mežos. Hugo kungs 91 gada vecumā pats vēl aizvien brauc ar mašīnu un atzīst, ka turpinās to darīt, kamēr veselība atļaus. Agrāk abiem ļoti patika apmeklēt teātri, bet pašlaik labprātāk skatās televīziju. Iecienītākās pārraides ir ziņas un kultūras raidījumi, tajā skaitā koncerti. Tāpat visu mūžu kopuši piemājas dārziņu. Ausmas kundzei patīk dzeja, jo īpaši Kornēlijas Apškrūmas. Tāpat viņa darbojas pensionāru biedrībā “Atvasara”, kur divas reizes mēnesī apmeklē rokdarbu pulciņu, pilnveidojot jau esošās un apgūstot jaunas prasmes – tapošanu, adīšanu un tamborēšanu.
Ausmas un Hugo ikdienu krāšņāku padara kaķītis no avīzes. Aptuveni pirms četriem gadiem pāris ieraudzīja sludinājumu laikrakstā “Liesma”, ka melnbaltam kaķēnam tiek meklētas mājas. “Tolaik kaķēnam meklēja gādīgus saimniekus. Mēs atsaucāmies un viņu paņēmām pie sevis. Kaķīti sauc par Sisi. Viņš mūsmājās ir trešā dvēselīte,” stāsta Hugo.
Jautāti par to, kurš ir galvenais mājās, abi reizē atteic, ka visu mūžu visu ir varējuši sarunāt. Hugo laulības dzīvi salīdzina ar diviem dzirnakmeņiem, kur katrs griežas uz savu pusi un ar laiku viens otram pieslīpējas, bet visu mūžu savu griešanās virzienu nemaina. Līdz ar to dzīvē katrs partneris skatās no sava skatpunkta. Ja grieztos abi uz vienu pusi, tad nekas labs nesanāktu.
Savukārt 17.novembrī Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā svinīgā ceremonijā 60 gadu kāzu jubileju atzīmēja Skaidrīte un Vilhelms Savineni. Pāris iepazinās Smiltenē. Skaidrīte dejoja Smiltenes Kultūras nama tautisko deju kolektīvā. Kādā ballē Vilhelms uzlūdza Skaidrīti uz liktenīgo deju. Viņam ļoti bija iepatikusies skaistā, slaidā meitene, kā pats atzīst, kurai vidukli varēja apņemt ar abām rokām. Nedaudz vēlāk arī Vilhelms sāka dejot tajā pašā kolektīvā, kur Skaidrīte, un viņu kopīgā deja varēja turpināties. Aptuveni pēc gadu ilgas draudzības pārim pieteicās gan meita Vilita, gan 1956.gada 27.novembrī Strenčos tika mīti gredzeni. Vilhelmam toreiz bija 23 gadi, bet Skaidrītei – 21. Viņi atceras, ka tā bijusi skaista, bet auksta rudens diena. Abi skrēja caur pagalmiem uz Strenču izpildkomiteju, jo saprata, ka nokavējuši nolikto kāzu laiku. Pieskrienot pie izpildkomitejas, atbildīgā darbiniece jau gatavojās slēgt ciet durvis. Viņa apžēlojās par abiem kavētājiem, un, mēteļus nenovelkot, abi ātri parakstīja nepieciešamos dokumentus par laulības noslēgšanu. Pēc sarakstīšanas turpat Strenčos pie Skaidrītes onkuļa tuvāko radu lokā notika svētku mielasts.
Vilhelms un Skaidrīte savas darba gaitas pārsvarā vadījuši starp Smilteni un Valmieru. Kad Vilhelms strādāja Valmieras lauku apgādē, bet Skaidrīte dzīvoja Smiltenē, viņš gandrīz katru vakaru ar vilcienu mēroja ceļu no Valmieras uz Smilteni, lai jau ap trijiem naktī dotos atpakaļ uz Valmieru. 1958.gadā Vilhelmam piedāvāja darbu Smiltenes 8.ceļu daļā par šoferi, savukārt Skaidrīte tolaik strādāja Smiltenes konditorejas cehā. Nedaudz vēlāk Skaidrītei tika piedāvāts darbs Valmieras sadzīves pakalpojumu ķīmiskajā tīrītavā, līdz ar to Skaidrīte darba dienās dzīvoja Valmierā, bet meita Vilita pie vecmammas Strenčos. Tolaik Vilhelms katru dienu darba darīšanās brauca no Smiltenes uz Cēsīm. Braucot atpakaļceļā no Cēsīm, viņš apciemoja savu sievu. Aptuveni 1960.gadā Vilhelms sāka strādāt Valmierā par atslēdznieku, beidzot visa ģimene atkal varēja dzīvot kopā. Skaidrīte ķīmiskajā tīrītavā strādāja līdz pat pensijai, savukārt Vilhelmam Valmierā bijušas vairākas darba vietas. Pēdējā bijusi Valmieras sviesta-siera eksporta bāze.
Pateicoties Vilhelma un Skaidrītes meitai Vilitai, abi varējuši lolot trīs mazbērnus un četrus mazmazbērnus. Pāris ļoti priecājas, ka visi izauguši par kārtīgiem cilvēkiem un ieguvuši labu izglītību.
“Vilhelms ir ļoti talantīgs meistars. Kā automehāniķis, viņš prata darīt jebkuru darbu. Laikā, kad neko nevarēja nopirkt, viņš vienmēr izdomāja dažādus risinājumus. Visu prata salabot vai arī pats izgatavot nepieciešamās lietas,” par vīru stāsta Skaidrīte.
“Skaidrīte ir ļoti laba rokdarbniece un konditore. Vēl joprojām viņa ģimeni regulāri lutina ar gardām kūkām. Viņai virtuvē patīk eksperimentēt un ļaut pārējiem degustēt. Īpaši iecienīti ir Skaidrītes gatavotie riekstiņi un mājas tortes. Laikos, kad apģērba iegāde bija sarežģīta, Skaidrīte šuva drēbes meitai, mazbērniem un radiem. Mazmeitas vienmēr bija sapucētas kā lelles,” norāda Vilhelms.
Vilhelms interesējas par politiku, skatās zinātniskos raidījumus un aizraujas ar krustvārdu mīklu minēšanu. Vilhelma kungam piemīt ass prāts un zināšanas. Skaidrīte toties ir ļoti kustīga. Viņa cenšas katru dienu doties garās pastaigās pa pilsētu. Tāpat Skaidrītei patīk ar draudzenēm pavadīt laiku kādā kafejnīcā, savukārt vasarā, ja ir labs laiks, visas kopā Valmieras estrādē, mēdz rīkot piknikus.
3.decembrī Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā notika pasākums pāriem, kuri 2016.gadā atzīmēja Zelta kāzu jubileju – laulībā nodzīvoti 50 gadi – un kuri ir Valmieras pilsētas iedzīvotāji. Šogad dalībai pasākumā pieteicās 15 pāri – deviņi no tiem tika sveikti svinīgā pasākumā Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā, savukārt seši – mājās. Svinīgā ceremonija “Gada Zelta pāris” šogad notika 10.reizi, savukārt ceremonija “Gada Dimanta pāris” ir jauna tradīcija.
Valmieras pilsētas pašvaldības 2016.gada 28.aprīļa domes sēdē apstiprināja Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas svinīgo ceremoniju “Gada Zelta pāris” un “Gada Dimanta pāris” nolikumu. Šo svinīgo ceremoniju mērķis ir stiprināt ģimenes un laulības lomu mūsdienu sabiedrībā, kā arī godāt vērtības – ģimeni un laulību.