Lasīšanas laiks: 4 min
15. februārī Zemkopības ministrija Valmierā organizēja sanāksmi “Zemnieku brokastis”, lai apspriestu iespējamo Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada, kuras mērķis ir veicināt viedu un stabilu lauksaimniecības un pārtikas nozares tālāku attīstību, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras pilsētas pašvaldība.
Sanāksmi vadīja Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, piedaloties Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājam Jānim Baikam, VAKS vadītājam Indulim Jansonam, kā arī Valmieras puses zemniekiem un uzņēmējiem.
Pagājušā gada nogalē Eiropas Komisija publicēja dokumentu par Pārtikas un lauksaimniecības nākotni pēc 2020. gada. Pārdomu dokumentā par Eiropas Savienības finanšu nākotni pausts aicinājums pāriet uz jaunu un ilgtspējīgu izaugsmi, kas visaptveroši un integrēti apvieno ekonomiskos, sociālos un vides apsvērumus.
Kā uzsvērts Eiropas Komisijas dokumentā par ES finanšu nākotni, tiešie maksājumi daļēji aizpilda plaisu starp lauksaimniecības ienākumiem un ienākumiem citās tautsaimniecības nozarēs. Tie nodrošina būtisku ienākuma drošības tīklu un nodrošina vienmērīgu lauksaimnieciskās darbības norisi visā teritorijā. Arī nākotnē tiešie maksājumi joprojām būs būtiska kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) daļa un nepieciešams tos vēl mērķtiecīgāk izmantot, lai nodrošinātu ienākumus visiem lauksaimniekiem.
Šo iemeslu dēļ viens no būtiskākajiem diskusiju jautājumiem arī šajā sanāksmē bija, kā ieviest proporcionālāku tiešmaksājumu sadalījumu atbilstoši reālajai situācijai un saimniecību vajadzībām – vai noteikt maksimālos griestus saimniecību līmenī, vai noteikt samazinājuma koeficientu vai ieviest pārdalošos maksājumus nozarēm, kurām vājāka attīstība. Diskusiju laikā lauksaimnieki atzina, ka tiešie maksājumi ir nozīmīgs atbalsts un ir saglabājama līdzšinējā pieeja. Tika uzsvērts, ka lauksaimniekiem ir svarīga stabilitāte un jābūt zināmiem skaidriem nosacījumiem ilgtermiņā. Diskusiju laikā tika paausts viedoklis, ka tiešo maksājumu sadalē ir grūti nodefinēt, kas ir liels vai mazs, tādēļ vairāk jādomā par mērķtiecīgiem pasākumiem, piemēram, investīcijas novirzot konkrētām saimniecību grupām noteiktu mērķu īstenošanai. Tāpat diskusijas dalībnieki piekrita, ka jāveicina lauku apdzīvotība un daļa no maksājumiem novirzāma lauku dzīvesveida saglabāšanai. Tika izteikts viedoklis, ka lauku dzīvesveida atbalstam būtu jāizmanto arī vides fondos paredzētie līdzekļi.
Nenoliedzami lielākais izaicinājums nākotnē būs klimata un vides mērķu īstenošana. Klimata pārmaiņas un dabas resursu ierobežotība turpinās ietekmēt lauksaimniecību un pārtikas nodrošinājumu. Kā teikts Eiropas Komisijas priekšlikumā, lauksaimniecībai ir jādod savs pienesums šo mērķu sasniegšanā. Tāpēc nākotnē ir paredzēts vēl stingrāk noteikt, ka ienākumu atbalstu lauksaimniekiem piešķirs ar nosacījumu, ka viņi ievieš vides un klimata pārvaldības praksi. Diskusijas laikā visi dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka šis ir finansiāli ietilpīgs jautājums un jo ātrāk būs skaidrība, jo vieglāk būs pielāgoties. Vide ir jāsaglabā un jānodrošina videi draudzīga saimniekošana, bet prasībām jābūt samērīgām. Turklāt būtiski ir atcerēties, ka primārais lauksaimniecības mērķis ir saražot veselīgu un kvalitatīvu pārtiku pietiekošā daudzumā. Nākotnē šajā jomā ir jābūt pētījumiem un jāveicina ekonomiski pamatoti vides pasākumi.
Tāpat arī nākotnē ļoti būtiska loma ir ieguldījumiem lauku saimniecībās, pārstrādē un kooperācijā, lai uzlabotu lauksaimniecības un pārtikas sektora ilgtspēju un konkurētspēju. Tāpēc arī turpmāk ir jāstiprina ieguldījumi lauku saimniecību pārstrukturēšanā, inovācijā, dažādošanā un jauno tehnoloģiju izmantošanā, piemēram, precīzā lauksaimniecība, atjaunojamā enerģija, pārstrāde u.c. Tāpēc arī viens no šodienas visaktīvāk apspriestajiem jautājumiem bija investīciju nozīmīgums un nepieciešamība – uz kādiem nosacījumiem, kādas prioritātes, kooperācijas nepieciešamība. Šis periods parāda – vajadzību ir ļoti daudz, un aktivitāte investīciju pasākumos ir ļoti liela. Turpmāk investīcijas varētu novirzīt jaunu lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai pilsētās, izmantojot esošo infrastruktūru. Diskusijas dalībnieki aicināja izvērtēt priekšlikumu nākotnē noteikt stingrākus projektu atlases kritērijus. Tika izteikts priekšlikums veidot jaunu finanšu instrumentu aizdevuma veidā. Gadījumā, ja noteiktā periodā ir notikusi saimniecības vai uzņēmuma attīstība, tad tiktu dzēsta daļa no kredīta vai nauda atgriezta granta veidā. Galvenais secinājums – atbalsts novirzāms mērķtiecīgi, lai katrs ieguldītais eiro dotu atdevi.
Pēdējos gados lauksaimnieki arvien biežāk saskaras ar riskiem lauksaimniecībā un pārtikas apritē, gan cenu nestabilitātes, gan klimatu pārmaiņu ziņā. Tāpēc ir svarīgi izveidot sistēmu, kas ļautu lauksaimniekiem sekmīgi novērst riskus vai adekvāti reaģēt riska vai krīzes situācijā, šādi stiprinot nozari. Diskusijā tika izvirzīts viens no jautājumiem – vai organizēt obligātu riska fondu, ko veido lauksaimnieki, novirzot daļu no saņemtajiem atbalsta maksājumiem. Šādai idejai nebija atbalsta. Dalībnieki uzskatīja, ka esošā apdrošināšanas polišu kompensāciju sistēma ir vērtējama ļoti pozitīvi, tā jāpilnveido un jāsaglabā.