Lasīšanas laiks: 2 min
17.septembra vakarā Valmieras Integrētajā bibliotēkā dzejas dienu noslēguma pasākumā “Dzejas vārda gaismā dzejolim ir sava diena – Dzejas diena” ar apmeklētājiem savos lasījumos dalījās dzejnieki Tamāra Skrīna, Leons Briedis, Daina Sirmā, Juris Helds Iveta Ratinīka, Agnese Rutkēviča, Henriks Eliass Zēgners un Viks.
“Man šķiet, ka Valmierā, mūsu dzejas dienas ir vienīgā reize, kad vienkopus pulcējas astoņi tik dažādu paaudžu dzejnieki”, auditoriju uzrunāja Valmieras Integrētās bibliotēkas direktores vietniece Vita Ziediņa.
Dažādība šķietami izvērtās par vakara noklusēto tematiku, kas bija jūtama arī dzejnieku radītajās noskaņās – lirika un sentimentālisms, dramatisms un nopietnība. Kā arī neliela humora deva, ko klausītājiem sniedza dzejnieka Vika lasītās epizodes no karikatūras par Raiņa “Zelta Zirgu”. Raiņa un Aspazijas ‘elpa’, aizvadot viņu 150 jubilejas gadu, bija klātesoša šajā vakarā arī dzejniekam Leonam Briedim, savu lasījumu sākot ar dzejoli no paša apkopotās Raiņa dzejas izlases “Ezers”.
“Dzeja ir visspriegākais, visbrīvākais, visātrākais sazināšanās veids starp cilvēkiem. Laikam tāpēc arī esmu to izraudzījies”,
apmeklētājiem stāsta Leons Briedis.
Valmieriete Ance norāda, ka ir patīkami, kad tepat blakus notiek ar dzeju saistīti pasākumi un arī dzejnieku izlase šim vakaram viņai šķitusi ļoti kvalitatīva. Klausītāja stāsta, ka dzeja viņai ir kā dvēseles barība: “Dažreiz šķiet, tāpat jau bez tās dzejas varētu izdzīvot, Tu atnāc, no sākuma iespējams grūti nosēdēt krēslā, kaut kas apkārt kņud, domā, varbūt labāk varētu iet ēst saldējumu. Bet tad kādā brīdī dzejas ritms Tevi pārņem, un tas ir kaut kas vairāk, kā tāda paralēlā pasaule”. Viņa uzskata, ka šādus pasākumus būtu nepieciešams pilsētā rīkot biežāk, kā arī vairākās vietās, ne tikai bibliotēkā, lai iekustinātu stīvo Valmieras publiku:
“Ir patīkama sajūta, kad vari būt grandiem blakus, dzirdēt viņu balsis, piedzīvot viņu iekšējo sajūtu, kas nāk ārā, jo lasīt pašam dzeju ir pavisam kas cits, kā dzirdēt to autora izpildījumā.”
Apmeklētājs Valters dzeju raksturo kā domas slīpēšanu: “Tā nav vienkārši gara runāšanā, tā ir māksla, uzrakstīt īsi un skaisti – kaut kas pārdomāts, skaists un apaļš”. Viņš pats arī nodarbojies ar dzeju, un tā visvairāk asociējas ar atskaņām, ko iespējams ietekmējušas viduslaiku filmas. Lai gan pasākumā atskaņu nebijis tik daudz, viņam izdevies saklausīt arī sev ko tīkamu.