Lasīšanas laiks: 3 min
Šodien, 13.maijā Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu korpusā pulcējas vairāki uzņēmēji, politikas veidotāji, kā arī akadēmiskās vides pārstāvji, lai piedalītos forumā “Latvijas tautsaimniecība. Ko mums māca pagātne un kādu saredzam tās nākotni”.
Foruma otrā sesija tika veltīta tēmai par Latvijas tautsaimniecības nākotni, aplūkojot dažādus tās globālos, nacionālos un saimnieciskos izaicinājumus.
Kā pirmais šajā foruma daļā uzstājās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis, kurš klātesošos iepazīstināja ar iespējām un izaicinājumiem turpmākajos desmit gados gan Latvijā, gan arī Eiropā. Dombrovskis norādīja, ka “arī lēmums, organizēt šo forumu reģionālā augstskolā ir zīmīgs, jo Vidzemes Augstskola ir pirmā reģionālā augstskola, kas tika izveidota, sadarbojoties vairākām pašvaldībām, kā arī, piesaistot finansējumu no ārzemju, šajā gadījumā, norvēģu partneriem. Veiksmīgi funkcionējošas augstskolas izveide ārpus Rīgas nozīmē to, ka Latvijas reģionos ir potenciāls, kurš tiek izmantots arī šo teritoriju attīstībai.”
Papildinot savu teikto, Dombrovskis piebilda, ka
“viena no lielākajām vērtībām, kuru cilvēks iemācījies radīt, ir zināšanas. Tieši zināšanas, izglītota un darbaspēka tirgū konkurētspējīga paaudze ir tie faktori, kuri noteiks to, kāda mūsu valsts būs nākotnē. Vidzemes Augstskola padara Valmieru par jauniešu pilsētu. To jauniešu, kas noteiks, kāda būs Latvija pēc 10 gadiem.”
Runājot par Latvijas attīstības perspektīvām, Dombrovskis savā uzrunā tās aprakstīja globālajā un Eiropas kontekstā, uzsverot, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ir devusi milzīgu stimulu strukturālo reformu īstenošanai, kā arī pārvaldības uzlabošanai Latvijā.
Uzrunas noslēgumā Dombrovskis uzsvēra, ka, runājot par izaugsmi, noteikti nedrīkst piemirst Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes pieaugumu.
“Mūsu mērķis ir tuvāko 10 gadu laikā radīt spēcīgu vidusšķiru Latvijā.”
Sesijas turpinājumā Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis iepazīstināja ar vīziju par to, kāda Latvija varētu izskatīties pēc 10 gadiem, kā arī, kas šajā laika periodā mūs sagaida.
Ievadā Kučinskis pavēstīja, ka trešdien, 11. maijā tapis zināms par Latvijas veiksmīgu iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), turpinot ar ierosinājumu, nākotnē iestāties “straujas izaugsmes klubā”, jo “mums pilnībā ir jāpievēršas savai iekšpolitikai, jāsakārto visas valsts iekšējās struktūras un jāiet uz priekšu.”
Runājot par inovācijas sistēmas problēmām Latvijā, premjers norādīja, ka tās galvenokārt ir finansiālo līdzekļu trūkums un resursu izkliedētība.
Saistībā ar Latvijas izaugsmi, Kučinskis atzina, ka potenciāls ir pietiekams, taču nepieciešama aktīva iesaistīšanās.
“Ir jāstrādā. Gan valstij kopumā, gan arī pašvaldībām ir jāsagatavo piedāvājums. Ja tā nebūs, un mēs nezināsim, ko vēlamies, rezultāta nebūs.”
Sesijas noslēgumā norisinājās paneļdiskusija, kurā uz klātesošo jautājumiem par to, kādu vēlamies redzēt Latvijas tautsaimniecību pēc 10 gadiem, atbildēja Valdis Dombrovskis, Māris Kučinskis, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, bijušais Eirokomisārs Andris Piebalgs un UPB holdinga padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Paneļdiskusiju moderēja Ojārs Kehris.
Portāls “Valmieras Ziņas” jau informēja, ka foruma pirmajā daļā Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš nolasīja lekciju “Latvijas tautsaimniecība 100 gados – no eksperimentāla poligona līdz turbulentai stabilitātei”, kā arī notika paneļdiskusija “Neatkarīgas valsts 25 gadi (1990 – 2015)”, kurā piedalījās Ekonomistu apvienības “2010” prezidents Ojārs Kehris, Ekonomistu apvienības “2010” valdes loceklis Edmunds Krastiņš, demogrāfs Ilmārs Mežs un citi.
Kas ir vidusšķira to neviens Latvijā vēl nesaprot un Eiropu šajā kontekstā vispār nevar pieminēt, jo šajā reģionā, ko sauc par Eiropu vidusšķirai alga ir aptuveni 2000 eiro – kādu vidusšķiru veidosim kungi, augšējo zemo slāni?