Lasīšanas laiks: 4 min
Intervija ar 14 gadus jauno BK “Valmiera” jauniešu sistēmas spēlētāju, Latvijas U-16 izlases vērtīgāko spēlētāju Baltijas Jūras kausā, Anriju Mišku, kurš šosezon ir Latvijas Basketbola līgas 2. divīzijas jaunākais basketbolists.
Janvāra sākumā tradicionāli norisinās Baltijas jūras kauss jauniešu izlasēm. Šogad piedzīvoji debiju izlases sastāvā. Kā juties un kā vari novērtēt savu un komandas sniegumu?
Laukumā sajūtas bija labas. Pirmajā mačā labi iegāju spēlē, trenerim patika kā spēlēju aizsardzībā un palīdzu komandas biedriem. Pirmais puslaiks pret somiem personīgi bija labs, komandai gan tik labi negāja. Pēc pirmajām divdesmit minūtēm bijām iedzinējos ar -14, bet otrajā puslaikā izdevās atspēlēties un izcīnīt uzvaru. Kopumā labi nospēlējām aizsardzībā un uzbrukumā. Turnīra otrajā spēlē pret Zviedrijas izlasi bijām pārāk lēni un zviedri mūs “noskrēja”. Agresīvi sedza aizsardzībā un mums negāja ne uzbrukums ne aizsardzība. Noslēdzošajā spēlē pret igauņiem bija sīva spēle. No sākuma komanda spēlēja labi un bijām vadībā, bet tad izlaidām spēles grožus un nonācām iedzinējos. Spēles izskaņā ar precīziem tālmetieniem un pārtvertām piespēlēm izdevās samazināt starpību, bet beigās zaudējums ar diviem punktiem.
U-16 izlases sastāvā bijāt trīs BK “Valmiera” kluba pārstāvji. Kā jums trijatā veicās Tallinā?
Šoreiz izlasei nevarēja palīdzēt vēl viens Valmieras kluba spēlētājs Bogdans Raiļans, bet domāju, ka uz nākamajiem turnīriem arī būs viņš, tad spēle arī būs savādāka. Mums trijatā gāja labi. Edgaram Kaufmanim pirmās divas spēles bija nebija tik veiksmīgas, bet pēdējā viņš nodemonstrēja savu meistarību. Rainers Kalniņš stabili labā līmenī aizvadīja visu turnīru.
Turnīra noslēgumā saņēmi Latvijas izlases vērtīgākā spēlētāja apbalvojumu. Kā pats raugies uz šādu titulu?
Pašam, protams, liels prieks. Kam piešķirt balvu, to izlēma treneris. Visdrīzāk saņēmu tādēļ, ka labi nostrādāju aizsardzībā un cīnījos par atlēkušajām bumbām. Esot laukumā cīnijos ar pilnu atdevi un 100% atdevu sevi spēlei. Tas dod motivāciju!
Šīs U-16 izlases kodolu veidoja 1999. gadā dzimušie basketbolisti. Tu esi par gadu jaunāks. Cik ļoti jūt šo gada atšķirību uz laukuma?
Jā, esmu dzimis 2000.gadā. Uz laukuma tā ir liela atšķirība. Pretinieki ir daudz garāki, ātrāki un spēcīgāki nekā pie maniem gadiem. Arī domāšanas ātrums un spēles izpratne ir cita. Daudz grūtāk nosegt pretspēlētājus un spēlēt aizsardzībā. Arī apspēlēt viens pret vienu nav viegli, bet ir interesantāk spēlēt pret vecākiem spēlētājiem.
Par izlases tēmu esam izrunājuši, pievērsīsimies klubam. Jau otro sezonu esi BK “Valmiera” jauniešu sistēmā. Kā esi iedzīvojies Valmierā?
Valmierā esmu iedzīvojies ļoti labi! Tagad spēlēju un trenējos pie LBL 2. divīzijas komandas. Lēnām burzos iekšā šajā līmenī, jāizkapā vieta sastāvā. Jaunatnes līgā spēlēju pie Alvila Kaufmaņa trenētās 1999. gada komandas, pie gadu vecākiem basketbolistiem. Šajā komandā esmu viens no līderiem.
Kā ir spēlēt LBL 2. divīzijā, kur esi jaunākais spēlētājs līgā? Pretī stājas krietni pieredzējušāki un nobriedušāki spēlētāji.
Laukumā ir ļoti grūti. Pietrūkst vēl fiziskā spēka un ātruma. Aizsardzībā grūti nosegt spēcīgos pretspēlētājus, uzbrukumā grūti apspēlēt. Tomēr no tā iegūstu labu pieredzi un jūtu progresu.
Pastāsti par savu dienas režīmu.
Nedēļā divas, trīs reizes eju uz rīta treniņiem, kur strādāju pie individuālās meistarības. Tad ir skola, bet pēc skolas katru dienu ir treniņš ar LBL 2. divīzijas komandu.
Pie kā tiek strādāts rīta treniņos?
Individuālie treniņi notiek septiņos no rīta kopā ar Jāni Porzinģi. Strādājam pie dribla elementiem, īpaši pie dribla ar vājo – kreiso roku. Trenējam caurgājienu, metienu un individuālo meistarību, kas nepieciešama uzbrukumā. Tāpat strādājam pie aizsardzības un viens pret vienu spēles.
Savam vecumam esi ļoti garš – izstiepies pāri diviem metriem. Daudzi teiktu ka ar tādu augumu jāspēlē par centru, bet Tu darbojies arī ārējā līnijā kā uzbrucējs. Kurā pozīcijā pats jūties ērti?
Pie saviem gadiem jūtos labāk spēlējot centra pozīcijā, jo tur ir vieglāk izcīnīt pozīciju zem groza un spēlēt rezultatīvi. Pie vecākiem spēlētājiem un LBL2 turnīrā labāk patīk spēlēt trešā numura pozīcijā. Jūtu progresu šajā pozīcijā. Nepieciešams labs dribls, caurgājiens un jāstrādā aizsardzībā. Daudz interesantāk spēlēt kā vieglajam uzbrucējam.
Vai arī nākotnē pieaugušo basketbolā redzi sevi trešā numura pozīcijā?
Jā sevi nākotnē redzu spēlējam trešā, varbūt ceturtā numura pozīcijā.
Vasarā sezonai gatavojies Gata Meldera vadībā. Ko paņēmi šajā laikā?
Daudz ieguvu fiziskajā sagatavotībā, uzlaboju ātrumu, lecienu un spēku. Daudz pieliku pie domāšanas un spēles izpratnes. Tā pat strādājām pie dribla un caurgājiena, kas nepieciešams vieglā uzbrucēja pozīcijai.
Tā kā pats neesi no Valmieras, klubs tev nodrošina dzīvošanu pilsētā. Pastāsti par apstākļiem, ko BK “Valmiera” nodrošina jaunajiem spēlētājiem.
Mums nodrošināta tiek dzīvošana viesnīcā, tāpat tiek nodrošināta ēdināšana gan pusdienas skolā, gan vakariņas kafejnīcā. Klubs nodrošina sporta inventāru, botas un treniņu formas. Jaunajiem spēlētājiem šeit Valmierā ir viss, kas nepieciešams.
Kā ir apvienot mācīšanos skolā ar basketbola treniņiem un spēlēšanu?
Ar to man lielu problēmu nav. Pēc skolas ir treniņš, pēc treniņa paēdu vakariņas un izpildu savus mācību darbus. Ar visu tieku galā.
Visbeidzot, kādi ir Anrija Miškas mērķi basketbolā? Ko vēlies sasniegt savā karjerā?
Vēlos tikt pēc iespējas augstāk un spēlēt Latvijas izlasē. Būt komandas līderis klubā un spēlēt tā, lai pašam būtu prieks un var lepoties.