Lasīšanas laiks: 4 min
Šogad Valmieras Viestura vidusskolā teātra klasi beigs 20 jaunieši no visas Latvijas. Topošie absolventi trīs gados gūto pieredzi vērtē atzinīgi.
Elīna Krūkle: “Trīs vidusskolas gadi paskrēja nemanot. Šķiet, ka tikko mēs kā zaļi gurķi ienācām pa skolas durvīm, bet jau tagad mūs gaida izlaidums. Pēdējo nedēļu laikā mani nepamet smeldzīga sajūta, kas nepārtraukti atgādina – tūlīt viss beigsies. Un tik, tik ļoti negribas, lai tas notiktu! Vēlos vēl kādu brīdi pakavēties skolas gaiteņos, mājīgajā režisora kabinetā un uz mīļās skatuves. Vēl negribas palaist vaļā aizkulišu kuriozus, atmiņas un to fantastisko, vārdiem neaprakstāmo sajūtu – būt uz skatuves.
Ar vārdiem ir par maz, lai pateiktos manai otrajai ģimenītei, kurā man ir 14 māsas un 5 brāļi, mamma Ina un tētis – režisors. Tā ir vieta, kurā cits citu vienmēr pārsteidz nesagatavotu… Tā ir ģimenīte, kuru es mīlēšu mūžam.”
Alise Razminoviča: “Viesturskola ir mana laimīgā zeme. Teātra klasē ir īpaša aura, kuru rada režisors Roberts, teātra mākslas pedagogi Inese Ramute, Edīte Tišheizere un Mārtiņš Meiers. Neiztikt arī bez pārējiem skolotājiem, kuri aktīvi atbalstījuši mūsu idejas un savaldījuši radošos prātus.
Viesturskolā viss ir līdzsvarā – gan teātris, gan mācības, gan arī ārpusstundu aktivitātes. Šī ir īstā vieta, kur pilnveidot sevi.
Mūsu vienmēr kolorītā 12.c klase ir skolotājas Inas Tuņķeles mākslas darbs. Viņai ir tik trakas idejas, ka brīžiem mums ir jāspēj turēt līdzi. Skolotāja ir mūsu draudzene un arī sirdsdraugs.
Man šajā skolā pietrūks gan klasesbiedru, gan arī vienmēr smaidīgo skolotāju. Man pietrūks arī zāles un mazās, melnās skatuvītes, kurā mēs vienmēr bijām saspiesti čupiņā. Tas savā ziņā bija skaisti. Mēs esam daudz, bet visi kopā. Es varu solīt, ka šeit noteikti atgriezīšos. Mani pārņem labi padarīta darba sajūta. Par to un arī sniegto enerģiju es savai skolai esmu pateicīga.
Man šķiet, ka viesturieši jūt savējos. Kā teica Agnese Degle, mūsu jaukā skatuves kustību pasniedzēja – “Mēs esam lielā, vienotā aplī, kurā mīt spēks un enerģija, un vienotības sajūta.” Es novēlu skolai, lai šis aplis mūžīgi turas kopā.”
Samanta Vikmane: “Veiksmes stars, kas palīdzēja dilemmas brīdī veikt pareizo izvēli, man uzspīdēja Viesturskolas “Sprīdīša” virzienā. Skolas teātris man palīdzējis sevi pārvarēt un saņemties, iepazīt un sadarboties ar teātra profesionāļiem. Tā ir vienreizēja sajūta – būt mazai daļiņai no kaut kā liela un mīlēta. Kaut arī savu nākotni ar teātri neplānoju saistīt, mācīšanās teātra klasē ir bijusi labākā izvēle, kas veidojusi neatsveramu pieredzi.”
Elīza Elva Treija: “Viesturskola man noteikti ir devusi to, kas palīdzēs visā turpmākajā dzīvē. Šeit es kļuvu pašpārliecinātāka un drosmīgāka. Iemācījos daudz labāk komunicēt ar cilvēkiem. Es gribētu šo skolu nosaukt par iespēju zemi, jo vidusskolas laikā apguvu daudz dzīvē noderīgu lietu. Es realizēju savas idejas, iesaistījos skolas pasākumos, un vienlaikus arī attīstījos. Nozīmīga šīs skolas daļa ir teātris – skatuves kustības, runas stundas, izrāžu gatavošana, izrādes pilnās skatītāju zālēs. Tās ir patīkamas atmiņas un neaizmirstamas sajūtas.”
Sendija Zīrāpe: “Valmieras Viestura vidusskola ir iemācījusi saskatīt visu skaisto un vērtīgo man apkārt. Šeit mācoties, esmu kļuvusi sabiedriskāka un brīvāka, uzstājoties publikas priekšā vai vienkārši, sarunājoties ar svešiem cilvēkiem. Ļoti augstu novērtēju teātra stundas, jo tagad teātris ir mana sirdslieta. Uzskatu, ka Viesturos ir lieliski, sirsnīgi un saprotoši skolotāji, kuri man ļoti pietrūks. Šai skolai vienmēr būs īpaša vieta manā sirdī.”
Lelde Annija Grīnberga: “Teātra klase ver durvis personai, kura grib kļūt par personību. Skolotāji, skolēni un pārējie skolas darbinieki rada pieņemtības un mājīguma atmosfēru. Es neaizmirsīšu Viesturskolu un ceru, ka skola arī mani un manu nelielo devumu paturēs atmiņās. Viesturskola ir mana laimīgā zeme un mājas, kurās vienmēr patīkami atgriezties.”
Jānis Leščinskis: “Vidusskolas laiks Viesturskolā ir palīdzējis man attīstīties ne tikai kā aktierim, bet arī cilvēciskā ziņā, kas ir vēl svarīgāk. Pieredze, ko esmu guvis šeit, ir un būs neaizmirstama. Paldies, Viesturi!”
