Lasīšanas laiks: 3 min
Strenču, Beverīnas un Burtnieku novadu iedzīvotāji turpinās cīnīties par pievienošanu Valmierai, šodien preses konferences laikā paziņoja Strenču, Beverīnas un Burtnieku novada pašvaldību vadītāji.
Rīt, 4.martā, plkst.17.45 Strenču, Burtnieku un Beverīnas uzņēmēji ar lauksaimniecības un mežsaimniecības smago tehniku Strenčos bloķēs tranzītielu un kultūras namā sapulcē iedzīvotāji paudīs savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz šīs pašvaldības iekļaut Valkas novadā, pret ko tās kategoriski iebilst, jo uzskata, ka visa ekonomiskā un sabiedriskā dzīve ir saistīta ar Valmieras novadu, stāstīja Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons (“Nākotnes vārdā jau šodien!”).
Viņš uzsvēra, ka pašvaldību vadītāji aptaujās ir noskaidrojuši iedzīvotāju viedokli, kuru Saeimas deputāti ir atzinuši par vērā ņemamu viedokli. “Taču Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē iemirdzējās dažu deputātu mobilo tālruņu ekrāni un saņemtā ziņa kardināli izmainīja balsojumu ne par labu mūsu pašvaldībām,” sacīja Pētersons.
Pašvaldību vadītāji preses konferencē retoriski jautāja, vai 30 gadus pēc barikādēm tagad Latvijas tautai ir jācīnās pret savas valsts valdību, kura neieklausās iedzīvotāju viedoklī.
Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume uzskata, ka, veidojot jauno administratīvi teritoriālo reformu, bija jāņem vērā iepriekšējās reformas kļūdas, taču tas netika darīts.
Gan Burtnieku, gan Beverīnas novadu domes priekšsēdētāji norādīja, ka ne Valkas domes priekšsēdētājs, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pat neinformēja, ka no pašreizējiem novadiem tiks “noņemti” Ēveles un Trikātas pagasti, bet viņi to uzzinājuši tikai no medijiem.
Straume uzskata, ka pašlaik politiķi dzen iedzīvotājus “pilsoņu karā”, sanaidojot pagastu pret pagastu. “Ēveles pagasts nav pret Valku, bet visas dzīves saites mums ir saistītas ar Valmieru,” uzsvēra Straume.
Beverīnas domes priekšsēdētājs Jānis Fūrmanis (“Novadam”) atgādināja, ka pagājušajā vasarā, kad Valmierā bija tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP) pat nepieminēja Trikātas pagasta atdalīšanu no Beverīnas novada. “Tolaik ministrs norunāja pusotru stundu, deputāti varēja katrs pa piecām minūtēm paust savu viedokli, sanāksme netika protokolēta. Mēs pat priekšsēdētāji savstarpēji savā starpā nesarunājamies, kas ir pilnīgi nepieņemami,” sacīja Fūrmanis.
Pētersons norādīja, ka Strenču, Burtnieku un Beverīnas novada iedzīvotāji neiesaistīsies 5.marta protesta akcijā.
LETA jau ziņoja, ka pirmā protesta akcija notika 24.februarī, kad Strenču tranzītielu paralizēja aptuveni 50 līdz 70 smagās tehnikas vienības, tādējādi protestējot pret pievienošanu Valkai.
Strenču novada domes priekšsēdētājs Pētersons pirmdien aģentūrai LETA sacīja, ka šī akcija tiek rīkota tādēļ, ka politiķi neieklausās iedzīvotāju viedoklī un ignorē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pieņemtos kritērijus.
“Šis ir ģenerālmēģinājums tām akcijām, ko turpināsim rīkot, ja arī pēc šodienas notikumiem netiksim saklausīti,” pirmdien sacīja Pētersons un piebilda, ka gadījumā, ja atbildīgā komisija Saeimā neieklausīsies, tad brīdī, kad Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts nonāks parlamentā, iedzīvotāji no visas Latvijas pulcēsies Rīgā, lai paustu savu gribu.
Sākotnēji VARAM piedāvāja Valkas novadā iekļaut Strenču, Naukšēnu un Rūjienas novadus, pret ko divi pēdējie kategoriski iebilda un panāca, ka Naukšēnu un Rūjienas novads atgriežas Valmieras novadā, kur tas bija administratīvi piederīgs līdz 2009.gada administratīvi teritoriālajai reformai.
Savukārt Beverīnas novada Trikātas pagasta un Burtnieku novada Ēveles pagasta iekļaušanu Valkas novadā pagājušā gada nogalē rosināja Valkas novada dome, to ierakstot sēdes protokolā, lai gan audioierakstā par šādu priekšlikumu deputāti nediskutēja, kā arī neinformēja kaimiņu novadu pašvaldību vadītājus. Sēdes protokols tika nosūtīts Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, kura Valkas pašvaldības piedāvājumu ņēma vērā, kamēr Strenču, Burtnieku un Beverīnas novada lēmumi, pievienoties Valmieras novadam, palika bez ievērības.