Lasīšanas laiks: 3 min
Jau ziņojām, ka 30.janvārī tika apstiprināts Valmieras pilsētas pašvaldības 2020.gada budžets. Viena no tā iezīmēm – šogad ir būtiski vairāk līdzekļu atvēlēti investīciju projektu īstenošanai.
Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks skaidro:
„Ņemot vērā pērn veikto nodokļu reformu un grozījumus Eiropas Savienības fondu projektu finansēšanas kārtībā, šī gada pašvaldības budžetā „mantojumā” no pagājušā gada nāca līdzi lielie Eiropas Savienības fondu projekti. Tieši tādēļ būtisku daļu – 44,1 % jeb 26,8 miljonus eiro – no plānotajiem izdevumiem veido kapitālie izdevumi, kas paredzēti investīciju projektu īstenošanai. Šo varētu uzskatīt par budžeta veidošanas lielāko izaicinājumu. Taču priecē ekonomiskās aktivitātes izaugsme pilsētā, par ko liecina būtisks ieņēmumu pieaugums no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN). Beidzot esam pārsnieguši 2008.gada līmeni, lai gan IIN likme ir zemāka un deklarēto iedzīvotāju skaits ir samazinājies.”
Viens no lielajiem projektiem, kas tuvojas noslēgumam, ir izglītības iestāžu rekonstrukcija: Valmieras Pārgaujas valsts ģimnāzijas, Valmieras Viestura vidusskolas un dienesta viesnīcas Ausekļa ielā (1.kārta) pārbūve. Skolu pārbūve jau ir noslēgusies, savukārt dienesta viesnīcas rekonstrukcija tiks pabeigta līdz šī gada augustam. Tāpat šogad tiks pabeigta Jāņa Daliņa stadiona pārbūve un vieglatlētikas manēžas būvniecība, pastāstīja mērs.
Šogad plānots uzsākt bijušā gaļas kombināta teritorijas Rūpniecības ielā 1 rekonstrukcijas 1.kārtu, kas ietver ne tikai ēku nojaukšanu un jaunas komunikāciju infrastruktūras izveidošanu, bet arī Dzelzceļa ielas rekonstrukciju un jaunās Eksporta ielas izbūvi. Projekta ietvaros paredzēts demontēt naftas produktu glabāšanas tvertnes un sakārtot vidi bijušās Mazuta saimniecības teritorijā Dzelzceļa ielā. Drīzumā paredzēts izsludināt iepirkumu.
Vēl budžeta kapitālieguldījumu sadaļā paredzēts finansējums Valmieras pils kultūrvides centra izbūvei. Pašvaldība izskata iespēju esošā finansējuma ietvaros šogad uzsākt arī Ziloņu ielas pārbūvi.
Iedzīvotāji diskusijās interneta vidē bieži vien pauž neizpratni, kādēļ Valmierā tiek īstenoti vērienīgi projekti, lai gan pilsētā nav salabotas daudzas ielas, ir nepieciešami līdzekļi sociālajam atbalstam un citām vajadzībām. J.Baiks norādīja, ka finansējumu, kas tiek piesaistīts no Eiropas Savienības struktūrfondiem, valsts budžeta dotācijām un citiem ārējiem avotiem, drīkst izmantot tikai paredzēto mērķu finansēšanai. Kā piemēru viņš minēja plašas diskusijas izraisījušo skatu terasi pie Gaujas, kuras būvniecību līdzfinansēja Latvijas vides aizsardzības fonds.
Runājot par grantētajām ielām, mērs norādīja, ka „diemžēl tāda ir Valmieras specifika”. Viņš skaidroja, ka pilsētā ir vēsturiski izveidojies plašs mazo, grantēto ielu tīkls 40 km kopgarumā. Saskaņā ar ES struktūrfondu finansēšanas kārtību, līdzekļus ielu rekonstrukcijai dzīvojamos rajonos nav iespējams piesaistīt. Līdzfinansējums paredzēts tikai ielām, kas atrodas blakus ražošanas uzņēmumiem, izpildot noteiktus kritērijus, kā arī savienojumiem ar Eiropas transporta tīklu. Atbilstoši šiem kritērijiem, tiek rekonstruēta Kauguru iela un jau ir izbūvēta Rietumu industriālā maģistrāle. Arī Dzelzceļa un Eksporta iela iekļaujas minētajos kritērijos. Savukārt dzīvojamos rajonos esošo ielu pārbūvei var izmantot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Valmieras pilsētas pašvaldība šogad no visu automašīnu īpašnieku samaksātās nodokļu summas saņēmusi 570 tūkstošus eiro dotāciju, kas varētu pietikt tikai pilnīgai ielas pārbūvei puskilometra garumā. Taču tādā gadījumā pilsētas budžetā neatliktu nemaz līdzekļu ielu uzturēšanai un remontam.
„Tomēr arī 2020.gadā mērķtiecīgi turpināsies ielu izbūve un atjaunošana, plānojot tam vairāk līdzekļu nekā līdz šim”, uzsvēra J.Baiks, “Grantēto ielu atjaunošana Valmierā tiek plānota atbilstoši satiksmes intensitātei. Šogad divkārtu virsmas apstrādi veiks Ausekļa, Straupes, Ūdens, Skolas un Sporta ielas posmos. No jauna pēc siltumtrases izbūves tiks izveidota Dakstiņu iela jaunās šķeldas katlumājas darbības nodrošināšanai. Tāpat šogad tiks pabeigta Kauguru ielas pārbūve ar energoefektīvu apgaismojumu, gājēju un velobraucēju ietvēm.”
Daļējas puspatiesības, bet galvenais, lai ir, kas tām tic…
1. ja jau tiek veiksmīgi piesaistīts ārējs finansējums, tad pašiem būtu kaut kas jāietaupa, lai sanāk ielām. Bet realitātē saceļam milzu būves, kuru uzturēšanas izmaksas kaut kā netiek publiskotas.
2. par grantētajām ielām – atkal tiek piesaukta vai nu specifika vai vainīgi citi – valsts… tāda “specifika” ir pilnīgi visām Latvijas pilsētām – daļa ielu ir grantētas.
Kārtējā puspatiesība par piesauktajām izmaksām totālai ielas pārbūvei – kurš ir teicis, ka tas ir vienīgais risinājums? Un pats galvenais – vajag uzmanīgi izlasīt, kam šie valsts līdzekļi ir paredzēti – galvenokārt ikdienas uzturēšanai. Jau tagad daudzas pašvaldības ielu un ceļu remontos novirza līdzekļus no pamatbudžeta, kamēr citi būvē sporta pilis, kuru uzturēšana pēc tam būs problemātiska un kuras apmeklēs tomēr šaurs iedzīvotāju loks.
Baika kungs jau atmazgāja naudu ar celtniecības uzņēmumu “Monum”, kur būvēja bmx trasi un daudzdzīvokļu mājas pretīm Depo un bija pieķerts,bet nezin kapēc turpina mēra pienākums un visi klusē?
Tāpēc kur nu vel publiskos celtniecības izmaksas??
Jauni projekti, jauna nauda kabatā un smaids iedzīvotājiem zinot ka viņi klusēs. Zagļi māca dzīvi!
IIN ieņēmumi palielinājušies! Jauki, bet kad beidzot šos līdzekļus, kuri ir VISU iedzīvotāju līdzekļi, liks lietā pilsētas objektos kurus izmanto visi un ikdienā? Piemēram ielu segumu maiņa arī aiz pilsētas centra robežām, īpaši grantēto ielu remontos!
Var jau pucēt centru ciemiņu acīm un slavināties kā eiropas progresīvā pilsēta, bet kāda ir ķèķa puse? Un cik ilgi tā? Vadzis reiz lūzīs …