Lasīšanas laiks: 3 min
16. aprīlī Smiltenes tehnikumā notika seminārs veterinārmedicīnā, informē Baiba Vahere, Smiltenes tehnikuma pārstāve.
Eiropas zirgu ārstu asociāciju federācijas viceprezidents Juris Tolpežņikovs informēja par aktualitātēm zirgkopībā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācībspēki iepazīstināja ar jaunākajām diagnostikas un ārstēšanas tehnoloģijām veterinārmedicīnā un pastāstīja par studiju iespējām Lauksaimniecības universitātē.
“Būtiskākais, ko seminārā vēlējos pateikt jauniešiem – dzīvē viss nav tikai melns vai balts. Tā ir daudz krāsaināka un ne vienmēr izskaidrojama ar matemātiskām formulām. Jaunajiem veterinārārstiem nav viegli – veterinārmedicīna (ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē) ilgu laiku bija iegājusi konservatīvā idillē un tikai tagad sāk no tās kārpīties laukā. Tāpēc ne mirkli nenosodu tos, kuri ir neizpratnē – kam tad īsti ticēt? Savā praksē pēdējos gados lielākoties strādāju tikai ar homeopātiskājām metodēm,”
atzina Eiropas zirgu ārstu asociāciju federācijas viceprezidents Juris Tolpežņikovs, kurš ir arī Latvijas Veterinārārstu biedrības Zirgu ārstu sekcijas vadītājs un Baltijas Veterinārās homeopātijas biedrības vadītājs.
Semināra laikā jauniešiem tika demonstrēta videofilma – ieskats zirgu ķirurģijā LLU Veterinārajā klīnikā.
Audzēkņiem bija iespēja tikties ar LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekānu Ilmāru Dūrīti un Pārtikas un vides higiēnas institūta direktoru, Smiltenes tehnikuma absolventu Kasparu Kovaļenko.
“Veterinārmedicīnā 50% veiksmes atkarīgi no pareizas diagnostika un otri 50% – no labas pacientu aprūpes, kas parasti ir veterinārārsta asistenta pārziņā. Mūsdienu veterinārmedicīnā izmanto gandrīz visas tās pašas diagnostikas metodes, ko cilvēku medicīnā. Tāpat veterinārmedicīna ļoti daudz pārņemusi no humānās medicīnas, taču daudzas metodes bieži eksperimentālā kārtā vispirms ienāk veterinārmedicīnā,”
informēja I.Dūrītis.
Latvijā pagaidām vairums jaunāko diagnostikas un ārstēšanas tehnoloģiju tiek izmantotas tikai LLU Veterinārajā klīnikā, taču tieši šie jaunieši būs tie, kuri mācīsies ar tām strādāt ikdienā. Augsto izmaksu dēļ visā pasaulē jaunākās un sarežģītākās tehnoloģijas parasti vispirms parādās universitāšu klīnikās. Veterinārmedicīnai nav tik lielu valsts dotāciju, kā cilvēku medicīnai. Dzīvnieku ārstēšanas izdevumi jāsedz īpašniekiem, bet augsta līmeņa metožu izmantošana izmaksā dārgi. Taču pamazām jaunās aparatūras ievieš arī privātklīnikās, tāpēc svarīgi, lai būtu izglītoti cilvēki, kuri prastu ar tām rīkoties.
Jauniešiem kā būtiskāko priekšnoteikumu sava veiksmes stāsta veidošanā Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns minēja augstu motivāciju mācīties.
”LLU pirmie divi gadi ir teorijas gadi, un tie nav viegli, jo ļoti intensīvi jāmācās. Dažiem tas ir īsts pārbaudījums. Ja to godam iztur, sākoties praktiskajai apmācībai, tehnikumu audzēkņiem parasti ir vieglāk, jo viņiem, atšķirībā no vidusskolu absolventiem, jau ir zināma pieredze. Pats esmu beidzis Vecbebru profesionālo vidusskolu un uzskatu – šī skola man iedeva ļoti daudz. Iestājos, lai kļūtu par biškopi – lauksaimnieku, taču mācoties pamazām radās nopietnāka interese par veterinārmedicīnu.”
I.Dūrītis Smiltenē neviesojās pirmo reizi. Pēc semināra tehnikuma direktors Andris Miezītis un skolotāja Ira Gaile viesus iepazīstināja ar firsta Līvena maizes ceptuvi, un katram tika dota iespēja izcept savu rudzu maizes klaipiņu.