Lasīšanas laiks: 2 min
Gadumiju Latvijā sagaidījām arī pamatīgu aukstumu. Lai arī kalnu slēpošanai sniega vēl nebija pietiekami daudz, uz kalniem jau darbojās sniega pūtēji, lai vērstu to par labu. Pēdējās dienās pūtējiem talkā nākusi arī daba, un uz Latvijas kalniem pilnā sparā rit slēpošanas sezona. Lai uzzinātu, kāda situācija ir uz Valmierai tuvākā slēpošanas kalna “Baiļi”, devāmies to skatīt klātienē.
“Baiļos” sastaptais Aleksejs pastāstīja: “Es Valmierā dzīvoju jau no septiņu gadu vecuma, un man ļoti patīk slēpot. Sākumā slēpoju ar plastmasas slēpēm, bet pēc tam nopirku īstās kalnu slēpes. Slēpoju jau kopš 1996. gada. Varētu teikt, ka ‘’Baiļi’’ ir mans dzimtais kalns, bet Latvijā esmu slēpojis gandrīz visur. Ja jāsaka, kur patīk vislabāk, tad tie protams ir lielie kalni, bet šeit arī ir labi. Slēpošanā man visvairāk patīk adrenalīns un asās izjūtas.”
Iveta portālam “Valmieras Ziņas” atklāja, ka viņai ļoti patīk ar ģimeni atbraukt uz kalnu un pabaudīt ziemu. “Abi ar vīru slēpojam jau ilgāk, bet meitiņai šis būs tikai otrais gads uz slēpēm. Labi, ka nav pārāk daudz cilvēku un var tā mierīgi viņai pamācīt slēpot. Lai brauktu uz lielajiem kalniem, viņai vēl jāpatrenējas,” sacīja Iveta.
Savukārt Robertam tuvāks ir sniega dēlis. “Varētu teikt, ka snovoju kopš sevi atceros. Man ļoti patīk ziemā atbraukt uz kalnu, kādreiz ar ģimeni, citreiz ar draugiem, bet sajūtas ir lieliskas. Kāpēc man patīk snovot? To grūti tā pastāstīt. Katrs kurš ir kādreiz bijis uz kalna zinās par ko ir runa – slīdi lejā pa kalnu, vējš gar ausīm, lieliska sajūta. Noteikti ieteiktu visiem izmēģināt uzkāpt uz sniega dēļa vai slēpēm.”