Lasīšanas laiks: 2 min
Melnie dūmi, kas, dedzinot dažādas nederīgas lietas un citus atkritumus, izplēn gaisā satur bīstamus ķīmiskus savienojumus, tostarp dioksīnus, hlora savienojumus, poliaromātiskos ogļūdeņražus, smagos metālus un citus bīstamus savienojumus, tādēļ ilūzija par to, ka, tos sadedzinot, lieko gružu vairs nav, ir sevis mānīšana, portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja SIA “ZAAO” (ZAAO) sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane.
Pēc viņas teiktā, pavasarī, uzspīdot saulei, cilvēki arvien aktīvāk kopj sev piederošās teritorijas, tīra pagalmus un nereti nederīgas lietas, tostarp dažādus sadzīves atkritumus, samet kaudzē un nodedzina. “Varētu domāt, ka viss, kas “izkūp” gaisā, kļūst neredzams un problēma ir atrisināta – lieko gružu vairs nav. Bet tā ir sevis mānīšana, ko mums būtu jāapzinās,” atzīmēja Z.Leimane.
Kā šādas rīcības bīstamās sekas skaidroja ZAAO vides izglītības speciāliste Ieva Vēģere: Melnie dūmi, kas “izkūp” gaisā, satur bīstamus ķīmiskus savienojumus [..], kas piesārņo gaisu un elpojot tie uzkrājas cilvēka organismā. Tāpat kaitīgie savienojumi sīku putekļu veidā nonāk uz augsnes un augiem, pēc tam ūdenī. Līdzīgu kaitējumu savai veselībai un dabai kaitējumu radām dedzinot krāsnī plastmasas maisiņus, plastmasas pudeles, piena pakas, sulu pakas, vienreizējās lietošanas plastmasas traukus, tādējādi indējot sevi, jo plastmasa pilnībā sadeg tikai ļoti augstā temperatūrā,” viņa atzina.
Pēc I.Vēģeres teiktā, cilvēku bezatbildīgās rīcības rezultātā piesārņotā vide ir viens no iemesliem, kādēļ mūsdienās cilvēkiem ir tik vāja imūnsistēma un biežas saslimšanas.
“Piesārņojums nonāk cilvēka organismā, uzkrājas dažādos orgānos, kā rezultātā izmainās organisma funkcijas. Protams, veselības traucējumi nerodas uzreiz, tie veidojas ilgākā laika periodā.”
Kā norādīja Leimane, arī nelegāla atkritumu norakšana bedrēs lauku sētu tuvumā vai atkritumu izmešana piepilsētas mežos piesārņo vidi.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par gaisa, zemes, mežu vai ūdens piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, materiāliem vai atkritumiem ir noteikts piemērojamais naudas sods no 70 eiro (49 latiem) līdz 2900 eiro (2038 latiem). Savukārt par Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu – no 90 eiro (63 latiem) līdz 1400 eiro (983 latiem).