Lasīšanas laiks: 3 min
Vienā pusē 1524.gada Valmieras pilsētas ģerbonis, otrā – Valmieras muzeja mākslinieces Ārijas Pakeres veidotais, jau par simbolu kļuvušais Hanzas tirdzniecības kuģa attēls – šādu vara sakausējuma monētu būs iespēja izkalt Valmieras pilsētas svētku laikā, izbaudot viduslaiku gaisotni pilsdrupu pakājē, informē Valmieras pilsētas pašvaldība.
“Mūsdienu un viduslaiku naudas gatavošanas paņēmieni atšķiras. Tolaik monētas izskatījās pavisam citādāk – ar kalšanu nebija iespējams izveidot tik precīzu attēlu, monētas nebija līdzenas ar precīzu reljefu, arī maliņas nebija tik smalki izstrādātas. Naudas materiāls garantēja vērtību, īpaši populāra bija sudraba nauda,” skaidro Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai” (HANSA) ietvaros izgatavoto monētu kaltuvi Valmieras muzejs izmantos dažādos izzinošos un izglītojošos pasākumos, dodot iespēju izmēģināt līdzīgu naudas gatavošanas veidu, kā tas notika pirms vairākiem gadsimtiem. “Šajā viduslaiku gravīrā redzam naudas kalšanas procesu – vispirms sagriezts metāls, tad, izmantojot matricu, iekalts attēls. Monētas tika svērtas, jo tieši svars un materiāls noteica vērtību. Nereti monētas tika papildinātas ar meistara spiedodziņu, kuru iedzīvotāji pazina,” stāsta I.Blūma. Interesentiem der zināt, ka, lai izkaltu labu monētu, nevajag lielu spēku, bet gan precīzu sitienu.
Tagadējā Latvijas teritorijā naudu iepazina, pateicoties vikingu jūrniekiem, kuri, 9.gadsimtā attīstoties tirdzniecībai, piestāja Kursas un Zemgales ostās, atvedot Austrumu dirhemus. Nedaudz vēlāk parādījās denāriji, ko kala Vācijā. Pēc tam bija liela daudzveidība, jo naudas kalšanas tiesības piederēja ne tikai ķeizariem, to kala pat klosteros.
Latvijā dažādās monētas nokļuva galvenokārt ar Gotlandes tirgotājiem, kuriem bīskaps Alberts atļāva kalt naudu Rīgas bīskapijā. No 13. līdz 16.gadsimtam Livonijā monētas kala lielākajās pilsētās: Rīgā, Tallinā, Tartu, kā arī Cēsīs. Senči pazinuši Rīgas sudraba mārku, feniņus, ārtigus, šiliņus, zelta dukātus, dālderus, grašus, sešgrašus, trīsgrašus, trīspelherus, Latvijas teritorijā dažādu varu laikos pazīta arī Polijas un Zviedrijas nauda. Savukārt 17. gadsimtā parādījās “plākšņu nauda” – dažāda izmēra vara plāksnes. Tādējādi, pētot naudu, var gūt liecības par dažādām varām un valdniekiem, ekonomisko un tirdzniecības attīstību, sava laika amata meistaru prasmi.
Valmieras pilsētas svētkos papildu monētas kalšanai interesenti aicināti izmēģināt arī citas viduslaikiem raksturīgas norises. 13.augustā no plkst.9.00 līdz 16.00 Valmieras muzeja teritorijā būs “Svētki pilī”, kuru laikā apmeklētāji varēs uzlaikot senlaicīgus tērpos, izmēģināt bruņinieka aprīkojumu, darboties ar loku un zobenu, izšūt, skatīties, kā top dažādas viduslaikiem raksturīgas lietas, uzzināt, kuras spēles, kas populāras mūsdienās, bijušas iecienītas arī viduslaikos. Tāpat arī senpilsētā darbosies tradicionālais amatnieku un mājražotāju tirdziņš.
Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Valmieras pilsētas pašvaldība, Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris.