Lasīšanas laiks: 2 min
Šovasar jau sesto reizi Valmieras novadā tiks organizēta Pasaules koklētāju nometne sadarbībā ar virtuozāko un perspektīvāko latviešu etnogrāfiskās kokles spēlētāju, kokles spēlēs lietpratēju – Laimu Jansoni. Jāatzīmē, ka Laima Jansone ir pirmā Latvijas mūziķe, kura uzstājusies koncertā mūsdienu tautas mūzikas ietekmīgākā gadatirgus World Music Expo ietvaros, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja Nora Urbāne.
Pasaules koklētāju nometne ir kļuvusi par ikgadēju tradīciju, un šogad tā notiks 31. jūlijā Kocēnos. Zināšanās un kokles spēles prasmē dalīsies lieliski pasniedzēji gan no Latvijas, gan citām valstīm. Šogad “Pasaules koklētāju nometnes 2022” pasniedzēju vidū būs mūzikas terapeite Vinnija Folkmane, somu kanteles zinātāja un spēles meistare Arja Kastinena, gan mūsu pašu kokļu lietpratējs, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels un citi.
Nometnes laikā plānotas meistarklases, jam session, dziesmu vakari, diskusijas un kopīgas, skanīgas dziesmu spēles, danči. Dalībnieki nometnes laikā aug meistarībā, pārrunā aktuālos jautājumus, kas saistīti ar kokles spēli, dzied, spēlē un izbauda kopābūšanu kokļu skaņās un dabā. Pieteikties nometnei aicināti gan iesācēji, gan kokles spēles lietpratēji!
Pasaules koklētāju nometnes mērķis ir veidot kopīgu, ikgadēju platformu šī instrumenta spēles cienītājiem. Dalībniekiem nometnē būs nepieciešams savs līdzpaņemtais instruments – tradicionālā kokle.
Pieteikšanās līdz 2022. gada 8. jūlijam, aizpildot pieteikuma anketu ŠEIT. Dalībnieku skaits nometnē ierobežots!
Dalība maksa: 25 EUR (ēdināšana, nodarbības, koncerts).
Papildu informācija pieejama, sazinoties ar Valmieras novada Kultūras pārvaldes galveno kultūras projektu vadītāju Noru Urbāni (tālr. 26988129, e-pasts: nora.urbane@valmierasnovads.lv). Nometni organizē Valmieras novada pašvaldība sadarbībā ar koklētāju Laimu Jansoni.
Kokle ir tradicionāls latviešu stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem ietilpst Baltijas psaltērijā. Pirmais koklei līdzīga instrumenta arheoloģiskais atradums Latvijā tiek datēts ar 13. gadsimtu, savukārt senākās liecības par koklēšanu ir pierakstītas 17. gadsimta sākumā. Kokles un koklēšana kā tradicionāla kultūras vērtība ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.
