Lasīšanas laiks: 4 min
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti otrdien sēdē galīgajam lasījumam atbalstīja solidaritātes nodokļa ieviešanu, aģentūra BNS uzzināja komisijā.
Sēdē otrdien iebildumus pret attiecīgā nodokļa ieviešanu pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāve, kuras pārstāvētā organizācija jau iepriekš bija paudusi iebildumus pret solidaritātes nodokli. Tostarp viņa uzsvēra, ka tas neveicinās nodokļu regresivitātes mazināšanu, tādēļ lūdza lēmumu par attiecīgā nodokļa ieviešanu uz laiku atlikt, lai izstrādātu citu nodokļu ieņēmumu sistēmu.
Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis atzina, ka komisijā saņemtas daudz vēstuļu un iebildumu saistībā ar solidaritātes nodokļa ieviešanu, tomēr uzsvēra, ka pēdējā iespēja aktīvi iebilst par šo jautājumu bija pirmdien, 16.novembra valdības sēdē, kad Ministru kabinets vērtēja priekšlikumus 2016.gada budžeta paketes izskatīšanai otrajā lasījumā.
Tostarp komisija neatbalstīja deputāta Andra Siliņa, kurš ir arī Latvijas Pensionāru federācijas līderis, priekšlikumu noteikt, ka puse no iekasētā nodokļa summas jānovirza senioru veselības apdrošināšanas sistēmas izveidei.
Šo priekšlikumu atbalstīja tikai “Saskaņas” deputāti Igors Pimenovs un Ivans Ribakovs. Savukārt Šadurskis pauda, ka šādu priekšlikumu nevar atbalstīt, jo tehniski nav iespējams atrisināt jautājumu, par jēdziena “seniors” definēšanu normatīvaja bāzē.
Tāpat netika atbalstīts “Latvijas Reģionu apvienības” deputāta Mārtiņa Bondara priekšlikums solidaritātes nodokli nodēvēt par vienotības nodokli.
Pimenovs, komentējot, kādēļ nav balsojis par attiecīgu likumprojektu, uzsvēra, ka tas ir “bez šaubām slikts”, tomēr atzina, ka Latvijā regresivitāte nodokļu sistēmā ir pietiekami ievērojama, un šo jautājumu nepieciešams risināt. Tādēļ “Saskaņas” frakcija iesniegusi priekšlikums grozījumiem divos likumos – likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli un likumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām, no vienas puses aicinot atcelt iemaksu griestus, bet no otras puses – nodrošināt nodokļu progresivitāti, maksājot iedzīvotāju ienākumu nodokli.
“Ar šiem pagriezieniem varam nodrošināt tās problēmas atrisinājumu, par ko runājām, un pie kuras ķērās valsts, ieviešot šo solidaritātes nodokli. Pēc manas dziļas pārliecības tas ir ļoti neveiksmīgs mēģinājums, bet ja tas ir pirmais mēģinājums, tad to var piedod, bet ja mēs runājam par to, ka tas mēģinājums būs īstenots, tad tas ir nepieņemami, tomēr nevaram vienkārši balsot pret [solidaritātes nodokļa ieviešanu], jo tas ir pirmais solis pareizā virzienā,” teica Pimenovs.
Savukārt Šadurskis atzina, ka Pimenova teiktais bija “īsta sociāldemokrāta runa”. “Es pamazām sāku noticēt, ka partija “Saskaņa” sāk kļūt par sociāldemokrātiem,” piebilda Šadurskis.
Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai BNS iepriekš skaidroja, ka attiecīgo nodokli paredzēts ieviest, jo noteiktais VSAOI objekta maksimālais apmērs (2015.gadā 48 600 eiro) patlaban rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu, it īpaši augsti atalgotā darbaspēka sektorā.
“Ieviešot šo nodokli, tiks novērsta nevienlīdzība, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem VSAOI maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto VSAOI daļu aizvietos solidaritātes nodoklis. Savukārt valsts pamatbudžetā tas dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai,” pauda FM.
Pēc tajā vēstītā, solidaritātes nodoklis procentuālā apmērā būs līdzvērtīgs VSAOI. “Ar šo nodokli tiktu aplikti tie ienākumi, kas pārsniedz VSAOI objekta maksimālos griestus, un tā likmes būtu tādas pašas kā VSAOI. Nodoklis tāpat tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju. Solidaritātes nodokļa ieņēmumi tiktu novirzīti uz valsts pamatbudžetu. Nodokļa ieviešana neradīs papildu administratīvo slogu, jo no nodokļu maksātāja viedokļa tas būs vienots maksājums ar VSAOI,” skaidroja ministrijā.
FM norādīja, ka līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skārušas pilnīgi visus nodarbinātos, nemazinot ienākumu nevienlīdzības problēmu un regresivitāti nodokļu sistēmā. Tādēļ priekšlikumi nākamā gada budžetam mērķtiecīgi tiek virzīti uz nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā.
Patlaban 48 600 eiro ir darba algas ienākumu “griesti”, virs kuriem netiek maksāta VSAOI. “Tikai pēc šī sliekšņa sasniegšanas aptuveni 4,7 tūkstošiem no visiem 0,8 miljoniem strādājošo tiks piemērots solidaritātes nodoklis. Tas līdzvērtīgi VSAOI likmei darba ņēmēja daļai būs 10,5% apmērā un darba devēja daļai – 23,59% apmērā,” skaidroja ministrijā. Līdz šim šie darba ņēmēji nākamajā gadā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņēma VSAOI atmaksu 10,5% apmērā no summas, kas pārsniedza 48 600 eiro atalgojumu. Ar jauno sistēmu turpmāk šīs atmaksas vairs netiks veiktas. Līdz ar to ik mēnesi šie darba ņēmēji neizjutīs nekādas izmaiņas, salīdzinot ar šo gadu, bet nesaņems VSAOI atmaksu.
Savukārt darba devējam pēc solidaritātes nodokļa ieviešanas būs jāmaksā vienlīdzīga VSAOI par visiem saviem darbiniekiem.
Pēc FM aplēsēm, nākamajos trijos gados budžeta ieņēmumi no attiecīgā nodokļa veidos 40,9 miljonus eiro ik gadu. Attiecīgais likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē.