Lasīšanas laiks: 3 min
Patlaban ir pāragri spekulēt par neoficiāli izskanējušo Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera ierosinājums pārvietot uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm vēl 120 tūkstošus patvēruma meklētāju no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas, vienlaikus Latvijas pozīcija attiecībā pret obligātajām kvotām nav mainījusies, aģentūrai BNS sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Rinkēvičs piektdien un sestdien piedalījās ES ārlietu ministru neformālajā, tā dēvētajā Gimnihas (Gymnich) sanāksmē Luksemburgā. Pēc sanāksmes komentējot Junkera ierosinājumu, Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz to, ka ES ārlietu ministru kompetencē ir runāt par migrācijas ārējo dimensiju, tomēr diskusijās ar kolēģiem pārrunāts arī tas, cik lielai ir jābūt dalībvalstu atbildībai bēgļu jautājuma risināšanā.
Ministrs atgādināja, ka Junkers par ierosinājumu pārvietot vēl 120 tūkstošus patvēruma meklētāju papildus iepriekšējam plānam pārvietot 40 tūkstošus bēgļu un patvēruma meklētāju plāno paziņot EK prezidenta ikgadējā runā Eiropas Parlamentā 9.septembrī. “[Pēc tam] par to spriedīs savas kompetences ietvaros gan iekšlietu ministri, gan, ja nepieciešams, arī valstu vadītāji. Būtu pāragri šobrīd spekulēt par lietām, kas ir izskanējušas neoficiāli,” uzsvēra Rinkēvičs.
Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka valdības pozīja attiecībā pret tādiem jautājumiem, kā obligātās bēgļu kvotas, ir noraidoša. “Protams, skatīsimies, kas būs šajos priekšlikumos. Es gribētu cerēt, ka būs ne tikai diskusijas par [bēgļu] sadali, bet arī par tiem jautājumiem [kuri pārrunāti neformālajā ES ministru sanāksmē],” norādīja Rinkēvičs.
ES ārlietu ministri sanāksmē pārrunāja jautājumus, kas skar Tuvo Austrumu miera procesu un ES iespējamo tālāko rīcību, lai veicinātu Izraēlas un Palestīnas dialogu, ES attiecības ar Krieviju un Austrumu partnerības valstīm, kā arī migrācijas radītos izaicinājumus.
Migrācijas kontekstā ES ārlietu ministri apmainījās ar viedokļiem par tiem pasākumiem, kas ir veicami, lai stiprinātu savienības ārējo dimensiju. “Par to, kādi pasākumi varētu tikt paveikti, lai stiprinātu ES ārējo robežu, lai cīnītos ar organizēto noziedzību, kura nodarbojas ar cilvēku pārvietošanu pāri robežai pretlikumīgā veidā. Es arī paudu pilnu atbalstu priekšlikumam uzsākt starptautiskās militārās operācijas Vidusjūrā otro fāzi, kas dotu iespēju aizturēt kuģus, kuri pārvieto migrantus no Ziemeļāfrikas uz ES teritoriju, pārmeklēt tos un nepieciešamības gadījumā aizturēt personas, kas tiek turētas aizdomās par šo noziegumu,” teica Rinkēvičs.
Tāpat ES ārlietu ministri pārrunājuši nepieciešamību stiprināt atpakaļsūtīšanas sistēmu ar tām valstīm, kuras nekvalificējas kā konflikta zonas un bēgļu identifikācijas vienotas politikas izveidošanu. Rinkēvičs norādīja, ka par šiem jautājumiem praktiski nekādu domstarpību ES ārlietu ministru vidū nav bijis. “Mēs vienojāmies, ka ir jābūt sabalansētai ES politikai gan cīņā pret organizēto noziedzību, gan atpakaļnosūtīšanas jautājumos, gan arī veidojot daudz stingrāku ES robežas apsardzības mehānismu,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Neformālā jeb tā dēvētā Gimnihas sanāksme ir tradicionāla ES ārlietu ministru tikšanās, kuru reizi pusgadā organizē ES prezidējošā valsts. To vada ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. Šo tikšanos laikā notiek stratēģiskas diskusijas par ES ārlietu un drošības politikas mērķiem, un instrumentiem, bet saistoši lēmumi pieņemti netiek. Tās nodrošina iespēju ministriem pārrunāt aktuālos jautājumus neformālā gaisotnē.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka migrācijas problēmai Eiropā arvien saasinoties un saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera ierosinājumu pārvietot uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm vēl 120 tūkstošus patvēruma meklētāju no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas, Latvijai varētu būt jāuzņem vairāk nekā 2200 patvēruma meklētāju, vēsta britu laikraksts “Daily Mail”.
Junkers jūnijā ierosināja ES dalībvalstīm sadalīt 40 tūkstošus patvēruma meklētāju, tomēr migrantu plūsmai pieaugot, pēdējo mēnešu laikā, kā liecina aplēses, to skaits ir sasniedzis 160 tūkstošus.
Vēstīts arī, ka Latvija plāno brīvprātīgi uzņemt 250 patvēruma meklētāju.