Lasīšanas laiks: 4 min
Līdz ar ogošanas un sēņošanas sezonas sākumu, ik gadu pieaug apmaldīšanās gadījumu skaits. Pagājušā gadā Vidzemē bijuši 22 izsaukumi, kad ugunsdzēsēji glābēji meklējuši mežā apmaldījušos cilvēkus, bet šogad – 8 reizes (Burtnieku, Valkas , Salacgrīvas, Alojas, Alūksnes un Priekuļu novados). Visā Latvijā ugunsdzēsēji glābēji pagājušajā gadā devušies uz 102 izsaukumiem, kur bijis jāmeklē apmaldījušies cilvēki mežos, bet šogad bijuši 30 šāda veida izsaukumi, portālu “Valmieras Ziņas” informēja VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Sandra Vējiņa.
Visbiežāk cilvēki tiek atrasti, izmantojot VUGD skaņas un gaismas signālu. Daudz ātrāk iespējams atrast cilvēku, kuram līdzi mobilais telefons. Tad ar glābējiem tiek uzturēta saruna, lai saprastu, ko cilvēks redz sev apkārt, vai dzird autocisternas signālus un apmainīties ar jebkādu noderīgu informāciju. No šī gada cilvēku meklēšanā VUGD, ja nepieciešams, izmanto arī dronus. Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “Jauno tehnoloģiju ieviešana pierobežas ārkārtas situāciju apkarošanā” ietvaros VUGD kopumā iegādājās 43 dronus. Vidzemē ir 7 droni un personāls šobrīd turpina apmācību procesu, lai iegūtu drona pilotēšanas tiesības. Vienu no droniem izmanto Valmieras daļas ugunsdzēsēji glābēji.
Sandra Vējiņa stāsta, ka laika gaitā dienestam papildus ugunsdzēsības darbiem ir uzticēti dažādi glābšanas uzdevumi. Lai varētu veikt jaunās funkcijas, ugunsdzēsēji glābēji tiek nodrošināti ar jaunu tehniku un aprīkojumu, tādēļ viņiem nākas nemitīgi apgūt jaunas zināšanas un prasmes un regulāri trenēties, lai būtu pilnā gatavībā kritiskās situācijās.
“Mūsdienās ugunsdzēsēji glābēji ir “universālie kareivji”. Papildus daudzajiem uzdevumiem, tagad viņiem ir jāapgūst arī drona pilota iemaņas, lai jebkurā brīdī varētu šo ļoti nederīgo aprīkojumu izmantot ugunsdzēsības un glābšanas darbos,” uzsver VUGD pārstāve.
“Drons mums ir ļoti labs palīgs ugunsdzēsības un glābšanas darbos. Šo tehniku var izmantot cilvēku meklēšanā un glābšanā, kad viņi ir apmaldījušies mežā vai nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī ūdenstilpē, piemēram, Burtnieku ezerā. Drons ir aprīkots ar optisko kameru un termokameru. Vienlaikus tiek noteiktas redzamā objekta GPS koordinātes. Tādējādi mēs varam iztikt ar mazāku skaitu glābēju un daudz ātrāk atrast pazudušo cilvēku. Tāpat dronu var izmantot arī ugunsdzēsības darbu veikšanai. Bieži vien piedūmojums zemes līmenī liedz precīzi novērtēt situāciju. Iegūtā informācija no drona palīdz ātrāk pieņemt lēmumus par resursu izvietošanu, kā arī operatīvāk identificēt kritiskos punktus, piemēram, degošai ēkai identificēt karstākās vietas jumta konstrukcijā. Droni nav paredzēti ugunsgrēku dzēšanai, aprīkojuma vai cilvēku transportēšanai,” skaidroja Valmieras daļas ugunsdzēsējs glābējs Toms Pauniņš.
Drons ir aprīkots ar skaļruni, lai raidītu paziņojumus cilvēkiem, kas tiek meklēti, ir apdraudēti vai cietuši, lai informētu, ka glābēji steidz palīgā un novirzītu viņus uz drošāku vietu. Tāpat dronam ir LED lukturis, kas to ļauj izmantot tumsā. Ar vienu bateriju drons tas darbojas 20 minūtes. Ņemot vērā, ka komplektā ir pieejamas papildu baterijas un tās var uzlādēt arī automašīnā, drons ir izmantojams neierobežotu laiku, līdz tiek izpildīts uzdevums. To var uzmantot gan tumsā, gan lietū, gan arī mērenā vējā.
VUGD ieteikumi: Ko darīt, lai neapmaldītos un kas palīdzēs ātrāk atrast apmaldījušos
- Pirms došanās mežā, informēt piederīgos par to, kurā vietā plānots sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānots atgriezties no meža;
- Apģērbam un galvassegai izvēlēties spilgtas un košas krāsas;
- Ja iespējams, nedoties mežā vienam pašam;
- Paņemt līdzi:
- pilnībā uzlādētu mobilo telefonu;
- pirmās palīdzības piederumus un ikdienā lietotus medikaments;
- ūdens pudeli un šokolādi, jo tie apmaldīšanās gadījumā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju;
- kabatas lukturīti.
- Mežā palūkoties visapkārt – dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Pievēršot uzmanību apkārt esošajām lietām un objektiem Jūs apmaldīšanās gadījumā palīdzēsiet glābējiem saprast, kā esat pārvietojušies pa mežu un, kur Jūs atrodaties;
- Saprotot, ka esat apmaldījies un paša spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, nekrītiet panikā! Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu. Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tādējādi Jūs varat ieiet mežā vēl dziļāk;
- Centieties saklausīt, kas Jums apkārt atrodas – ja tuvumā atrodas šoseja, ceļš vai dzīvojamā māja, tad nekautrējieties doties uz turieni un pajautāt pareizo virzienu līdzcilvēkiem;
- Gadījumos, ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, tad nekavējoties zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet tiem pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā iegājāt mežā, cik ilgi uzturaties mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai, kam esat pagājis garām.
Psihiski nelidzvarotais kertais Pauniņ Toms vai atceries kā dedzināji pagrabu stroikā pats un tagad strāda pažarniekos ķipa pareizais.