Lasīšanas laiks: 3 min
“Pie jums nāk īpašs viesis” vēsta ieraksts e- pastā, kas saņemts Rencēnu pagasta 1. bibliotēkā 5. maijā. Tā autors Otto Ozols – latviešu publicists un rakstnieks, kurš mūs informē, ka Latvijā no Igaunijas ierodas viņa draugs – Baltijas ceļa gājējs, katalonietis – diplomāts, Katalonijas patriots, liels Baltijas valstu pazinējs un draugs Džordi Arrufats (Jordi Arrufat). Mēs tiekam aicināti viņu sagaidīt.
1.maijā, aizsākot savu mērķtiecīgo gājienu Tallinā, Džordi apņēmies kājām nosoļot 700 kilometrus – tieši tik, cik sevī attāluma ziņā ietvēra Baltijas ceļš nu jau tālajā 1989. gada 23. augustā. Tallina – Rīga – Viļņa. Igaunija – Latvija – Lietuva. Triju Baltijas valstu solidaritāte un panākumi savās Brīvības alkās un cīņās ir iedvesmojusi katalāņu tautu cīņai par neatkarību. Arī Džordi.
Džordi Latvijā ieradās 11. maijā, ap pusdienas laiku šķērsojot Igaunijas – Latvijas robežu. Ceļinieks katru dienu plānojis noiet vismaz 20 kilometrus, ja nepieciešams, mazliet vairāk, bet nepārsniedzot 30. Ar viņa drauga Otto Ozola rūpēm un gādību tikām informēti par Džordi plānoto ceļa grafiku un arī Rencēnu pagastā organizējām viņa sagaidīšanu. Džordi Rencēnos ieradās no Rūjienas, plkst. 16:00 pēcpusdienā. Jā, noguris no ceļa kilometriem un karstās saules un pirmais, ar ko ceļinieku iepriecinājām bija auksta ūdens malks no Sedaskalna avota.
Ar siltām pusdienām remdējām ceļotāja izsalkumu, Džordi tika iepazīstināts ar savu mītni Rencēnos – Rencēnu pamatskolas internātu, kur pieejams viss, kas nogurušam ceļiniekam nepieciešams. Pats galvenais – patīkams vēsums un ūdens.
Pēc pāris stundu atpūtas, mēs – laikraksta “Auseklis” žurnāliste Ilva Birzkope, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja Inese Birzkope , Rencēnu bibliotēkas vadītāja Andra Auniņa, aicinām Džordi izbraukumā uz Burtniekiem, kur viesim rādām Burtnieku muižas parku un muižas veco ēku, baudām plaukstošā parka krāsas un pavasarī dziedošos putnus Ziemeļvidzemē. Burtnieku parka estrāde – vieta, kur notika komponista Zigmāra Liepiņa un dzejnieces Māras Zālītes veidotā rokopera “Lāčplēsis”, kas arī bija to laiku – Baltijas brīvības cīņu neatņemama sastāvdaļa. Redzams arī padomju laikā celtais Burtnieku kultūras nams – pamests un atstāts novārtā – tā Džordi redz mūsu kultūras mantojumu – gan muižas ēku , kas celta 17. gs., gan padomju laika būves. Pastaiga mūs aizved uz ezermalu, kur paveras skats uz ezeru un tā apkārtējo ainavu.
Pēc pastaigas pa Burtniekiem, atgriežamies Rencēnos – mūsu mērķis ciemiņam parādīt mākslinieka – metālkalēja Jurģa Sīmansona un viņa dzīvesbiedres Ievas – sveču meistares, paveikto. Jurģis rāda viesim savus darbus metālā, ļauj apskatīt smēdi un liek Džordi rokās āmuru, ar kuru ciemiņš izkaļ sargājošu latviešu Spēka zīmi, un uzkāris kaklā, var justies pasargāts savā tālākajā ceļā.
Rencēnos Džordi apskatīja pamatskolas novadpētniecības muzeju, kurā mākslas akadēmijas profesora, dizainera Jura Krūmiņa darbu izstāde. Dienas vakarā mums pievienojas arī pats mākslas profesors, kas, izmantojot savas angļu valodas zināšanas, sniedz izsmeļošu interviju Džordi par Latviju, tās vēsturi, kādreizējo būšanu PSRS sastāvā un tagad kā Eiropas Savienības dalībvalsti. Par atšķirībām un dažādām iespējām, ko sniedz iekļaušanās Eiropas valstu sastāvā, ieguvumiem, ko izjūtam kā vienkāršie cilvēki un jautājumiem, kas mūs skar un rada neapmierinātību.
Džordi interesē viss – viņš vēro, fotografē, ieraksta video un pieraksta ar roku savā īpašajā burtnīciņā. Viņa iespaidus var lasīt Facebook lapās. Viņa pārgājiena mērķis ir iepazīt Baltijas cilvēkus, uzzināt no 1989. gada atmiņās palikušo Baltijas ceļa cilvēku ķēdes dalībnieku stāstus. Darīt zināmu spāniskajā Katalonijā par mūsu ticību un cerībām, kopīgajiem – lielākiem un mazākiem mērķiem svarīgajās lietās un darbos turpmākajā Latvijas likteņstāstā, ceļā uz nākamo simtgadi.